Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arī šajā gada nogalē, apkopojot Latvijas uzņēmumu iesniegtos gada pārskatus par 2022.gadu, tradicionāli veidojam pelnošāko Latvijas uzņēmēju TOPus. Kuri top, balstoties uz Latvijas uzņēmumu publiskotajiem finanšu rādītājiem, aprēķinot katra uzņēmuma īpašniekam piederošo kapitāldaļu apjomu un tam proporcionāli pienākošos peļņas daļu.

Salīdzinot ar aizvadīto gadu, šoreiz varam redzēt, ka TOP 100 pelnošāko uzņēmēju sarakstā ir liels jaunpienācēju skaits, vairāk nekā puse no sarakstā iekļuvušajiem tajā atrodami pirmo reizi vai arī pērn sarakstā nav bijuši, piemēram, atgriežoties lielāko pelnītāju rindās pēc dažu gadu pārtraukuma.

Atskatoties uz aizvadīto pēdējo trīs gadu periodu, redzam, ka miljonāru TOP 100 latiņa, lai uzņēmējs varētu iekļūt pelnošāko vidū, pēdējos gados būtiski paaugstinājusies. Tā, piemēram, pirms diviem gadiem, lai iekļūtu pelnošāko simt uzņēmēju vidū, bija jāpārvar 1,65 miljonu eiro kopējās peļņas (atbilstoši piederošajām uzņēmumu kapitāldaļām) rādītājs, pērn šis slieksnis bija 2,03 miljoni eiro, savukārt šajā gadā - jau 2,25 miljoni eiro. Tas liecina, ka gada laikā šis rādītājs paaugstinājies par vairāk nekā 10%.

Aizvadītajā gadā pelnītāju saraksta līderis bija uzņēmējs Agris Tamanis, savukārt šajā gadā 1.vietā ierindojas salīdzinoši mazpazīstama uzņēmēja Larisa Skrodele, kas ir SIA Radikāls trests 100% īpašniece. Publiskie dati liecina, ka šī uzņēmuma pamatdarbības veidi ir kredītportfeļu pārvalde, parādu piedziņa, ieķīlātās mantas pārņemšana ar parādu piedziņas pakalpojumiem. Jāatzīmē, ka uzņēmumam jau no 2022.gada maija ir uzsākts likvidācijas process un pērn iegrāmatotā peļņa 93,8 miljonu eiro apmērā iesniegtā pārskata pielikumā norādīta kā „norakstīti aizņēmumi uz ienākumiem”.

Aiz SIA Radikāls trests īpašnieces seko ilggadēji TOPa līderi – SIA Mikrotīkls dalībnieki Arnis Riekstiņš un Džons Martins Tallijs, kuriem katram šajā gadā ir izdevies pārsniegt 44 miljonu eiro peļņas slieksni. Atskatoties uz SIA Mikrotīkls aizvadīto 10 gadu darbību, jāteic, ka šo uzņēmēju vadītā uzņēmuma peļņa patiešām ir iespaidīga – desmit gadu laikā tā kopējā peļņa pēc nodokļu nomaksas pārsniegusi 650 miljonus eiro, bet kopējais uzņēmuma apgrozījums desmit gados pārsniedzis 2,52 miljardus eiro.

Apskatot SIA Mikrotīkls aizvadīto astoņu gadu laikā Latvijas valsts kopbudžetā samaksāto nodokļu apmēru, redzam, ka šajā periodā to apjoms pārsniedzis 100 miljonus eiro. Vēl papildus ņemot vērā šo uzņēmēju ilggadēju pienesumu un devumu dažādos labdarības projektos, var droši apgalvot, ka Arnis Riekstiņš un Džons Martins Tallijs uzskatāmi kā vieni no pēdējās desmitgades veiksmīgākajiem un vienlaikus arī cienījamākajiem Latvijas uzņēmējiem.

Pelnītāju saraksta ceturtajā un piektajā vietā ierindojušies pārstāvji no meža un kokrūpniecības nozares. 2022.gads nenoliedzami ir bijis veiksmīgs SIA Pata, līdz ar to tās 100% īpašnieks Uldis Mierkalns, kopumā pērn nopelnot vairāk kā 34,3 miljonus eiro, ieņem TOPa 4.vietu. Arī uzņēmumam SIA Stiga RM aizvadītajā gadā peļņa ir bijusi divkārt lielāka nekā gadu iepriekš, līdz ar to uzņēmuma īpašnieks Andris Ramoliņš no 10.vietas (2022.gadā) šogad nokļuvis saraksta 5.vietā.

Vērtējot pelnošāko uzņēmēju TOPa nozaru pārstāvību, redzamas vairākas jaunas tendences – aizvien vairāk šajā sarakstā sastopam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvjus. Jau iepriekšējos gados pelnītāju TOPā šo nozari pārstāvēja vairāki uzņēmēji – piemēram, SIA Zabbix īpašnieks Aleksejs Vladiševs, SIA eazyBI īpašnieks Raimonds Simanovkis, SIA xpate Links īpašnieks Mihails Šafro. 2022.gads bjis salīdzinoši veiksmīgāks vēl dažiem šīs nozares pārstāvjiem, to vidū SIA SS.com īpašnieki Juris Līnis un Andrejs Kivackis – abi uzņēmēji iekļuvuši sarakstā starp trīsdesmit pelnošākajiem.

Vēl jāatzīmē, ka kokrūpniecības un mežizstrādes nozares 2022.gada labie finanšu rādītāji tiešā veidā atspoguļojas arī miljonāru sarakstā – proti, šī joma šajā gadā sarakstā ir ļoti plaši pārstāvēta. Papildus jau minētajiem uzņēmējiem varam minēt arī vairākus jaunpienācējus – tie ir SIA Baltu koks īpašnieks Jānis Siliņš, SIA Lateira īpašnieks Lauris Janeks, SIA Jubergs īpašnieks Juris Blumbergs, SIA Latvāņi īpašnieki Laimonis Onzuls un Linda Grīnberga, kā arī SIA Bono īpašniece Kate Glika un vēl virkne citu uzņēmēju - Gundars Vilks, Dainis Zviedrāns, Gatis Bakmanis u.c.

Šajā gadā pelnītāju sarakstā kā ik gadu redzam holdingkompāniju īpašniekus, tirdzniecības, lauksaimniecības nozares uzņēmumu īpašniekus un arī nekustamo īpašumu pārvaldītājus un attīstītājus.

Jāatzīmē, ka jau vairākus gadus šajā TOPā mēs salīdzinoši retāk sastopam pārstāvjus no būvniecības, farmācijas, transporta un loģistikas nozares, kā arī finanšu sektora. Šajā gadā pelnītāju sarakstā nav iekļuvuši arī azartspēļu nozari pārstāvoši uzņēmumu īpašnieki, kas vēl pirms 4-5 gadiem sarakstā iekļuva ar salīdzinoši augstiem peļņas rādītājiem.

Pēc aizvadītajos gados piedzīvotā straujā peļņas pieauguma 2022.gadā veselības nozares uzņēmumiem peļņas rādītāji bijuši krietni pieticīgāki. Tā piemēram, uz zemākām vietā TOPā šoreiz noslīdējuši SIA E.Gulbja laboratorija līdzīpašnieki Egils Gulbis un Didzis Gavars.

Jāpiebilst: ņemot vērā to, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem akciju sabiedrību (AS) akcionāru publiskošanai komercreģistrā ir noteikts pārejas periods līdz 2024.gada 30.jūnijam, iespējams, ka TOP miljonāru un pelnītāju sarakstos šajā reizē vēl nav iekļuvuši uzņēmēji, kuri pašlaik faktiski ir AS akciju īpašnieki, bet informācija par kuriem vēl nav publiskota un pieejama komercreģistrā. Lursoft dati liecina, ka uz pētījuma sagatavošanas brīdi no 919 reģistrētām aktīvām AS akcionārus publiskojušas tikai 8%.

Novērtē šo rakstu:

36
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi