Ķirša ierēdņu radītais haoss Rīgā: palīdzības nesniegšana savainotiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem un putniem
Dzīvnieku policija07.01.2025.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Īsi pirms Ziemassvētkiem (16.12.2024) Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta ierēdņi, aizbildinoties ar finansējuma trūkumu, veica būtiskas izmaiņas palīdzības sniegšanā nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem un pašlaik ir radījuši haosu šai aprūpes sistēmā. Īpaši attiecībā uz operatīvu palīdzību savainotiem savvaļas dzīvniekiem un putniem, jo nav zināms: vai vispār un kurš šo palīdzību sniedz?
To nav izdevies noskaidrot līdz pat 03.01.25, jo RD Informatīvā tālruņa 80001201 operatori turpina dot iedzīvotājiem Zoopolicijas tālruņa nr, kaut gan līgums par palīdzību savvaļas dzīvniekiem ir beidzies jau 15.12.2024. Arī klaiņojošus dzīvniekus (suņus, kaķus) laika posmā no plkst. 16:00 līdz 8:00 nav, kur vest, jo patversmes, kas uzņem dzīvniekus, darba laiks ir 9:00-17:00.
Starp svētkiem steigā noslēgtais līgums ar veterināro stacionāru vairs neparedz iespēju iedzīvotājiem pašiem nogādāt savainotu dzīvnieku stacionārā, kā arī pilnībā no apmaksātiem pakalpojumiem stacionārā izslēgta palīdzība savvaļas dzīvniekiem un putniem. Šāda rīcība gan ir klājā pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu.
Jaunajā izsludinātajā (07.01.25) iepirkumā Nr. DMV2024/144 paredzētais finansējums 12 mēnešiem ir 133 000 eiro, kas ir tikai par 6 000 eiro mazāk nekā atceltajā iepirkumā Nr. DMV2024/129, kura finansējums bija 139 000 eiro. Turklāt jaunajā iepirkumā ir ievērojami samazināts pašvaldības apmaksāto pakalpojumu apjoms.
Acīmredzami, ka budžeta attiecība pret darbu apjomu ir kļuvusi būtiski neefektīvāka. Lai gan plānotais ietaupījums šķietami ir 6 000 eiro, tas panākts, ievērojami samazinot pašvaldības apmaksāto pakalpojumu apjomu no 28 pakalpojumu veidiem uz 10 pakalpojumu veidiem, izslēdzot svarīgus dzīvnieku aprūpes pakalpojumus: tostarp 24/7 informatīvā tālruņa zvanu pieņemšanas, situāciju izvērtēšanas, izsaukumu koordinēšanas izmaksas vienam mēnesim. Tāpat no šī iepirkuma izslēgta veterinārās palīdzības sniegšana savainotiem vai bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem klaiņojošiem suņiem un kaķiem.
Šī situācija rada jautājumus par to, vai 6 000 eiro plānotais ietaupījums būs pamatots, ņemot vērā negatīvo ietekmi uz dzīvnieku labklājību un pakalpojumu pieejamību. Iepirkuma „sadrumstalošanai” pašlaik nav izskaidrojuma un līdz ar to nav saprotami šo ierēdņu darbību patiesie mērķi.
Ir kļuvis zināms (avots: NRA), ka Rīgas pašvaldības kopējais paredzētais budžets palīdzībai dzīvniekiem 2024. gadā ir 487 338 eiro, tomēr daudzu programmu un līgumu izpildes rezultāti nav pieejami vai skaidri. Situācija apdraud klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku labklājību un rada bažas par pašvaldības dzīvnieku aprūpes programmu efektivitāti un pārredzamību.
Rīgas pašvaldības domes pārstāvji pagaidām nesniedz atbildes par pārējo līdzekļu lietojumu. Tāpat pagaidām nav skaidrības: pēc kādiem principiem/aprēķiniem iepirkumu rīkotāji ieplāno līdzekļus katrai no palīdzības programmām dzīvniekiem. Turpināsim sekot un informēsim sabiedrību. Ļoti ceram, ka arī Rīgas Domes deputātiem nav pieņemama savainotu dzīvnieku atrašanās bezpalīdzīgā stāvoklī uz ielām un pagalmos un humānas attieksmes mazināšana.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
