Ķīna un ķīnieši nez kāpēc neuzvedas tā, kā mums gribētos
Ārlietu ministrija19.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvija pauž bažas par nepārtrauktām ļaunprātīgām kiberdarbībām, kas gan valsts, gan privātu uzņēmumu un organizāciju līmenī ir vērstas pret un ietekmē ES dalībvalstu un mūsu sabiedroto un partneru demokrātiju, drošību un tautsaimniecību.
Šodien Latvija savā nacionālajā kapacitātē atbalsta nosodījumu, ko starptautiskā sabiedrība ir paudusi uzbrukumiem, kas veikti, izmantojot Microsoft Exchange servera ievainojamības, un apdraudējuši kibertelpas drošību un stabilitāti, radot nozīmīgus ekonomiskus zaudējumus.
Intelektuālā īpašuma zādzībā un spiegošanā iesaistītas hakeru grupas APT40 un APT31 ir vērsušās arī pret Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. ES un tās dalībvalstis ir noskaidrojušas, ka šīs ļaunprātīgās kiberdarbības un Microsoft servera kompromitēšana veikta no Ķīnas Tautas Republikas teritorijas.
Latvija stingri atbalsta starptautisko tiesību un normu piemērošanu kibertelpā un aicina Ķīnas Tautas Republiku, kā tas būtu jādara visām valstīm, ievērot atbildīgu uzvedību kibertelpā, tostarp nepieļaujot, ka tās teritoriju izmanto ļaunprātīgu kiberdarbību veikšanai.
Latvija turpinās veicināt brīvu, atvērtu, stabilu un drošu kibertelpu un starptautisko sadarbību, tiecoties kopīgi stiprināt kibertelpas drošību un atturētu turpmākus kiberuzbrukumus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
