Ķīļa kungs, varbūt vispirms tomēr noskaidrojiet vecāku viedokli!
Normunds Grīnbergs19.12.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (ZRP) ir paudis gatavību ieviest vērienīgas pārmaiņas izglītības sistēmā, sākot ar skolēnu vasaras brīvlaika saīsināšanu un ziemas/pavasara brīvlaika pagarināšanu. Vietnē scenāriji.lv cita starpā pausts ministra arguments, ka „gan darba devēji, kas pārstāv vecākus, gan paši vecāki bieži vien nav mierā ar vasaras brīvlaika garumu”.
Pielikumā var iepazīties ar kādas aptaujas rezultātiem Juglas pamatskolā (skat. pielikumu). Aptaujā piedalījās 93% no vienas klases skolēnu vecākiem, un 96% no aptaujātajiem bija PRET skolēnu vasaras brīvlaika saīsināšanu.
Vietnes scenāriji.lv pārveidošanai diskusiju platformā tiks tērēta nodokļu maksātāju nauda. Speciālistu alga IT sektorā pēc statistikas datiem ir viena no visaugstākajām valstī (vidēji 600 Ls) – šīs vietnes pārveidošana diskusijai nodokļu maksātājiem izmaksās dārgi. Aptaujas aizpildīšanai bija nepieciešamas divdesmit minūtes, nodokļu maksātājiem tā neizmaksāja ne santīma. Par pašu aptauju klasē vēl noteikti notiks diskusija, jo paraksti šādos apstākļos bija jāvāc pirmajā iespējamajā brīdī – Ziemassvētku ballītē.
Aptaujas rezultāti ir pretrunā ministra Roberta Ķīļa vispārināta apgalvojuma formā paustajam, ka paši vecāki neesot mierā ar vasaras brīvlaika garumu. Nav norādīts nedz R. Ķīļa informācijas avots, nedz procentuālie dati. Kas, kur un kad ir aptaujāts? Ko vispār nozīmē frāze „darba devēji, kas pārstāv vecākus”? Kur citiem ir pieejami dati, ko izmanto ministra kungs?
Vasaras mēneši ir atvaļinājumu laiks. Šis ir vispārzināms fakts un valodā noturīgs vārdu savienojums. Kā redzams no vietnē scenāriji.lv paustā, ministra kungs vēlas atsaukties arī uz citu valstu pieredzi. Latvijā vislielākais tūristu pieplūdums ir vērojams trijos vasaras mēnešos. Ceļot kā ģimene var tikai un vienīgi brīvajā un plānotā atvaļinājuma laikā. Gados ar garām Jāņu brīvdienām daudzi faktiski ņem brīvu visu nedēļu. Turklāt, ja ir „vecāki, kuriem nav vecvecāku vai tuvu radinieku, kas pieskatītu bērnu”, tad ir arī vecāki, kam ir vecvecāki un tuvi radinieki, kas var pieskatīt bērnus. Turklāt skolās un bērnudārzos jau tagad darbojas pagarinātās grupas. Nav datu, ka šāds pakalpojums būtu vairākuma pieprasīts.
Iespējams, ka faktiskais iemesls ir cits – nodokļu politika, tāpēc arī sabiedrības viedoklis netiek aptaujāts. Pagarinot mācību laiku līdz jūlijam, valsts netieši vēlas kompensēt nodokļu ienākumu kritumu šajā laika posmā, kad tradicionāli samazinās rūpniecības preču, pakalpojumu u. c. patēriņš, kā to var pastāstīt jebkura uzņēmuma grāmatvedis.
Ir pamats uzskatīt, ka aptauja netiek rīkota apzināti, jo šādas pārmaiņas iecerējušie baidās, ka tās rezultāti var izrādīties kardināli pretēji to iecerēm. Diskusijas interneta vietnē nevar nepastarpināti atspoguļot vairuma skolēnu vecāku viedokli. Skolēnu vecāku aptaujas netiek rīkotas, arī LIZDA publiski pauž, ka tās speciālistu viedokļi netiek ņemti vērā. Vai šeit nav gadījums, kad viena politiska partija ir nepamatoti pieņēmusi, ka vārds „reformas” tās nosaukumā jau vien garantē, ka procesi būs demokrātiski un uz pozitīvām pārmaiņām vērsti? Partijas „reformas” politiskajā vidē jau ir izraisījušas būtiskas un agrāk neiedomājamas sekas.
Aicināta paust viedokli tiek arī Veselības ministrija. Ir bažas, ka šādas „reformas”, piemēram, palielinās audzēkņu skaitu stājas korekcijas klasēs.
Ņemot vērā dažādus argumentus – t. sk. par skolu materiāli-tehnisko piemērotību darbam karstā vasarā, ar bērnu fizioloģiju saistītos, ar ģimenes darbu un laika plānošanu saistītos, – IZM ir jāuzdod skolu direktoriem aicināt vecākus klases sapulcēs sarīkot aptauju par vasaras brīvlaika saīsināšanu. Rezultāti būs uzskatāmi, reprezentatīvi un ir iegūstami ļoti ātri. Aicinu savu attieksmi paust arī citu skolu un klašu vecākus.
Vēstulē paustie uzskati ir vienīgi mani, bet aptauja atspoguļo vecāku vairuma viedokli.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
