Ķīļa kungs, varbūt vispirms tomēr noskaidrojiet vecāku viedokli!
Normunds Grīnbergs19.12.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (ZRP) ir paudis gatavību ieviest vērienīgas pārmaiņas izglītības sistēmā, sākot ar skolēnu vasaras brīvlaika saīsināšanu un ziemas/pavasara brīvlaika pagarināšanu. Vietnē scenāriji.lv cita starpā pausts ministra arguments, ka „gan darba devēji, kas pārstāv vecākus, gan paši vecāki bieži vien nav mierā ar vasaras brīvlaika garumu”.
Pielikumā var iepazīties ar kādas aptaujas rezultātiem Juglas pamatskolā (skat. pielikumu). Aptaujā piedalījās 93% no vienas klases skolēnu vecākiem, un 96% no aptaujātajiem bija PRET skolēnu vasaras brīvlaika saīsināšanu.
Vietnes scenāriji.lv pārveidošanai diskusiju platformā tiks tērēta nodokļu maksātāju nauda. Speciālistu alga IT sektorā pēc statistikas datiem ir viena no visaugstākajām valstī (vidēji 600 Ls) – šīs vietnes pārveidošana diskusijai nodokļu maksātājiem izmaksās dārgi. Aptaujas aizpildīšanai bija nepieciešamas divdesmit minūtes, nodokļu maksātājiem tā neizmaksāja ne santīma. Par pašu aptauju klasē vēl noteikti notiks diskusija, jo paraksti šādos apstākļos bija jāvāc pirmajā iespējamajā brīdī – Ziemassvētku ballītē.
Aptaujas rezultāti ir pretrunā ministra Roberta Ķīļa vispārināta apgalvojuma formā paustajam, ka paši vecāki neesot mierā ar vasaras brīvlaika garumu. Nav norādīts nedz R. Ķīļa informācijas avots, nedz procentuālie dati. Kas, kur un kad ir aptaujāts? Ko vispār nozīmē frāze „darba devēji, kas pārstāv vecākus”? Kur citiem ir pieejami dati, ko izmanto ministra kungs?
Vasaras mēneši ir atvaļinājumu laiks. Šis ir vispārzināms fakts un valodā noturīgs vārdu savienojums. Kā redzams no vietnē scenāriji.lv paustā, ministra kungs vēlas atsaukties arī uz citu valstu pieredzi. Latvijā vislielākais tūristu pieplūdums ir vērojams trijos vasaras mēnešos. Ceļot kā ģimene var tikai un vienīgi brīvajā un plānotā atvaļinājuma laikā. Gados ar garām Jāņu brīvdienām daudzi faktiski ņem brīvu visu nedēļu. Turklāt, ja ir „vecāki, kuriem nav vecvecāku vai tuvu radinieku, kas pieskatītu bērnu”, tad ir arī vecāki, kam ir vecvecāki un tuvi radinieki, kas var pieskatīt bērnus. Turklāt skolās un bērnudārzos jau tagad darbojas pagarinātās grupas. Nav datu, ka šāds pakalpojums būtu vairākuma pieprasīts.
Iespējams, ka faktiskais iemesls ir cits – nodokļu politika, tāpēc arī sabiedrības viedoklis netiek aptaujāts. Pagarinot mācību laiku līdz jūlijam, valsts netieši vēlas kompensēt nodokļu ienākumu kritumu šajā laika posmā, kad tradicionāli samazinās rūpniecības preču, pakalpojumu u. c. patēriņš, kā to var pastāstīt jebkura uzņēmuma grāmatvedis.
Ir pamats uzskatīt, ka aptauja netiek rīkota apzināti, jo šādas pārmaiņas iecerējušie baidās, ka tās rezultāti var izrādīties kardināli pretēji to iecerēm. Diskusijas interneta vietnē nevar nepastarpināti atspoguļot vairuma skolēnu vecāku viedokli. Skolēnu vecāku aptaujas netiek rīkotas, arī LIZDA publiski pauž, ka tās speciālistu viedokļi netiek ņemti vērā. Vai šeit nav gadījums, kad viena politiska partija ir nepamatoti pieņēmusi, ka vārds „reformas” tās nosaukumā jau vien garantē, ka procesi būs demokrātiski un uz pozitīvām pārmaiņām vērsti? Partijas „reformas” politiskajā vidē jau ir izraisījušas būtiskas un agrāk neiedomājamas sekas.
Aicināta paust viedokli tiek arī Veselības ministrija. Ir bažas, ka šādas „reformas”, piemēram, palielinās audzēkņu skaitu stājas korekcijas klasēs.
Ņemot vērā dažādus argumentus – t. sk. par skolu materiāli-tehnisko piemērotību darbam karstā vasarā, ar bērnu fizioloģiju saistītos, ar ģimenes darbu un laika plānošanu saistītos, – IZM ir jāuzdod skolu direktoriem aicināt vecākus klases sapulcēs sarīkot aptauju par vasaras brīvlaika saīsināšanu. Rezultāti būs uzskatāmi, reprezentatīvi un ir iegūstami ļoti ātri. Aicinu savu attieksmi paust arī citu skolu un klašu vecākus.
Vēstulē paustie uzskati ir vienīgi mani, bet aptauja atspoguļo vecāku vairuma viedokli.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
