Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu saīsināt skolēnu brīvlaiku vasarā (pagarinot brīvdienas ziemā/pavasarī) esmu apkopojis savus ieteikumus un secinājumus. Šoreiz par pašu nepieciešamību sniegt argumentus.

Aicinu noskaidrot arī citu skolēnu vecāku domas un argumentus, veicot viņu aptauju klašu ietvaros. Tas ir svarīgi tādēļ, ka skar visus vecākus. Atsevišķas Ķīļa izraudzītas vecāku grupas nevar pārstāvēt visu vecāku viedokli. Ja atsevišķas vecāku grupas varētu pārstāvēt visu vecāku viedokli, tad varētu iztikt arī bez skolēnu vecāku viedokļa noskaidrošanas par skolu formu nepieciešamību, par to, kādas svešvalodas mācīties kā galvenās, kādi fakultatīvi kursi utml. Pie ministra aizietu Lielvārdes vai Alojas skolēnu vecāku iniciatīvas grupa, un viņi kopīgi izlemtu visu citu vietā. Tomēr šādas aptaujas skolās tiek organizētas. Un šādas pilnvaras – runāt visu vārdā – iniciatīvas grupām sabiedrība nav deleģējusi.

Reformu ieviešanas ažiotāža – mācību gada pagarināšana jau nākamgad: ministra padomnieks laikrakstā Diena 2011. gada 20. decembrī saka, ka „ierosinājums pagarināt mācību gadu ir tikai viena no versijām” un „ažiotāža ir nepamatota”[i]. Tomēr pats ministrs 2011. gada decembra sākumā saka, ka „mācību gads līdz Līgo ir iespējams jau nākamgad”[ii]. Tā ir īsta ieviešanas ažiotāža, ja par iecerēto ministrs sāk runāt tikai dažus mēnešus pirms izmaiņu ieviešanas, un cilvēku neinformēšana, pretēji publiskās pārvaldības mērķiem. R. Ķīlis intervijā žurnālam Ir runā par to, ka ministrija apkopos informāciju līdz martam un „nākotnē ir paredzēts, ka mācību gads Latvijas skolās sāksies jau augusta beigās un ilgs līdz jūnija vidum”. Ministra padomniekam vai ministram, ja tie darbojas sazināti, ir jāinformē, kādas vēl versijas tad tiek apspriestas. Ja informācijas nebūs, skolēnu vecāki var to uztvert negatīvi. Šeit rokraksts ir līdzīgs situācijai, kurā kāds līdz vēlēšanām stāsta, ka nodokļus nepaaugstinās, bet pēc vēlēšanām tos tomēr steigšus un apjomīgi paaugstina.

Aptaujas līdzība ar referendumu: kā būtisku līdzīgu piemēru var minēt viedokļa aptaujas līdzību ar valsts mēroga referendumu. Arī referendums notiek par būtiskiem jautājumiem, tomēr neviens no referenduma dalībniekiem neprasa sniegt publiskus un racionālus argumentus. Cilvēki referendumā atbild uz jautājumu ar „jā” vai „nē” pēc savas saprašanas. Tātad arī skolēnu vecāku aptauja (miniatūrs referendums), ja tajā var pārbaudīt aptaujāto identitāti, ir pietiekama gribas paušanai, un izsmeļoša argumentēšana nemaz nav nepieciešama.

96% vecāku mūsu klasē – pret vasaras skolēnu brīvlaika saīsināšanu: Juglas vidusskolas 1.c klases skolēnu vecāku aptaujā piedalījās 93% vecāku, no tiem 96% atbildēja, ka ir pret vasaras brīvlaika saīsināšanu. Arī šie vecāki ir sabiedrības daļa, un to vieno kopīgas intereses, šajā gadījumā viena no interešu izpausmēm ir saglabāt esošo skolēnu brīvlaiku modeli, nesaīsinot skolēnu brīvlaiku vasarā. Ja ministrs pats atzīst, ka neviena no plānotajām reformām nav pašmērķis[iii], tad ministram nebūs problēmu atsaukt savu ierosinājumu saīsināt vasaras brīvlaiku, tiklīdz tā rīcībā būs skolēnu vecāku aptaujas rezultāti. Iniciatīvas grupas, ar kurām nesen ir ticies ministrs, nepārstāv pat vienu pilsētu. Nav zināms, kas ir to biedri un cik to ir. Ir nepieciešama godīga aptauja. Turklāt, kā jau norādīts, to sarīkot ir ļoti vienkārši. Vajag tikai galveno – gribēšanu.

Publiskās pārvaldes darbības mērķis: publiskās pārvaldes galvenais darbības mērķis ir kalpot savas valsts iedzīvotājiem (veicinot valsts izaugsmi un iedzīvotāju labklājību). Lai nodrošinātu valsts attīstību atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, ir nepieciešama sabiedrības līdzdalība publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā. To var panākt, veidojot dialogu un viedokļa apmaiņu, sniedzot informāciju par topošajiem un pieņemtajiem lēmumiem, veicinot informācijas pieejamību un caurspīdīgumu.

Roberts Ķīlis vietnē scenariji.lv saka: „Neviena no būtiskām reformām izglītībā netiks īstenota, iekams par to nebūs notikusi plaša diskusija ar iesaistīto pušu pārstāvjiem un ņemti vērā visi racionālie argumenti. Vārds „racionālie” ir mazliet jāpasvītro, jo svarīgi pamanīt, ka dažkārt mūsu izvēles nosaka arī pieradums un emocionāli priekšstati, taču tie itin bieži izrādās kavēkļi tādu risinājumu ieviešanai, kas patiesībā būtiski atvieglotu un sakārtotu mūsu dzīvi.”

Brīvas gribas paušana: ministra R. Ķīļa prasība celt galdā argumentus būtībā ierobežo brīvas gribas paušanu un šādas gribas – domas brīvības respektēšanu kā vienu no demokrātijas izpausmes veidiem. Ikvienam ir tiesības paust savu viedokli un pateikt „nē”. Ministra izteikumos ir arī nepamatoti pieņemts, ka var vispārināti runāt par „mūsu” dzīvi. Tā katram tomēr ir sava, katram atšķirīga – no vajadzībām, līdz iespējām.

Pierādījumu meklēšana: argumentēšana šeit pārtop pienākumā pierādīt. Pienākuma uzlikšana ir brīvas gribas izpausmes ierobežošana. Lūgums sniegt racionālus argumentus ir uztverams kā lūgums paskaidrot rīcību. Tomēr rīcību ir iniciējis pats Izglītības un zinātnes ministrs nevis skolēnu vecāki. Skolēnu vecāki vien reaģē uz ministra pausto ieceri un īsteno savas tiesības. Tātad jāpaskaidro un jāargumentē patiesībā ir pašam ministram. Prasība metodiski formulēt plašus un racionālus argumentus vairāk piestāvētu apsūdzības un aizstāvības pušu juristu diskusijām tiesā nekā civilpersonu attiecībām ar valsti.

Nevienlīdzīga cīņa: Roberts Ķīlis ir 1) sociālantropologs, 2) profesors un 3) filozofijas doktors. Ir grūti iedomāties, ka ģimeniski, cilvēciski labu, bet kaut kādu iemeslu dēļ augstu izglītības līmeni nesasniegušu skolēnu vecāku argumenti varētu valodā un retorikā pārspēt filozofijas doktora un profesora argumentus. Tā būtu nevienlīdzīga cīņa. Pienākums sniegt izsvērtus argumentus būtu sagaidāms tikai un vienīgi no jomas speciālistiem un profesionāļiem, ne no vecākiem.

Politiskā pieredze: iepriekšējā rindkopā minētais nav atsaukšanās uz pierādījuma grūtībām, bet gan aizdomas par autoritāru vadības stilu. Savā īsajā pastāvēšanā partija jau ir piedāvājusi arī „politiskas reformas”, ar to domājot, ka valdībā jāiekļauj kāds neviennozīmīgi vērtēts politiskais spēks. Arī šajā gadījumā publiskie argumenti bija kategoriski: „Tikai ar tankiem var mainīt mūsu lēmumu.[iv]” Viens no šādas kategoriskas nostājas netiešajiem rezultātiem – referendums par latviešu identitāti būtiski skarošu jautājumu.

Partija: es neesmu šīs partijas vēlētājs, un tās programma vai iniciatīvas nav man saistošas. Neesmu tās atbalstījis arī Saeimas vēlēšanās. Piedāvājumu reformēt izglītību izsaka nevis neitrāla persona, bet ZRP partijas cilvēks. Turklāt, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, nav garantijas, ka citas partijas ministrs vai cita valdība šos lēmumus neatcels. Novembrī ZRP reitings bija 5,1%[v] - mazliet virs sliekšņa, lai šī partija vēlēšanās vispār iekļūtu Saeimā, ja šobrīd notiktu ārkārtas vēlēšanas. Turklāt ierosinājumus reformēt izglītības sistēmu citas politiskas partijas, cik zināms, nav izteikušas. Tātad tā ir ZRP politiskā iniciatīva.

Nepieciešamība panākt vienošanos: mijiedarbība starp publisko pārvaldi un sabiedrību pamatā izpaužas kā publiskas, racionāli kritiskas debates, kuru mērķis ir brīvi, uz sabiedrības kopīgo interešu pamata sasniegt racionālu vienošanos starp publiski konkurējošiem viedokļiem.

Piemērotas diskusiju vietas izvēle: ministrs R. Ķīlis ir solījis pārkārtot vietni „scenāriji.lv” tā, lai tajā varētu organizēt arī visu ieinteresēto pušu diskusijas. Šādas vietnes lietderība sabiedrības vairākuma viedokļu noskaidrošanai ir neskaidra šādu iemeslu dēļ:

1) Foruma sagatavošana diskusijām acīmredzami nodokļu maksātājiem izmaksās prāvu naudu, jo IT jomas speciālistu atalgojums ir viens no visaugstākajiem arī Latvijā[vi].

Pavisam citādāka ir situācija ar vecāku viedokļa – „par” vai „pret” – noskaidrošanu klases sapulcē. Tehniski tam ir nepieciešama vien pašu vecāku sagādāta papīra lapa un pildspalva. Pilsētās dzīvojošo skolēnu vecāku gadījumā tas būtu paveicams ātri – mēneša laikā, jo attālums līdz skolai ir neliels (parasti dzīvesvietas rajonā), bet vecāku ikdienas mobilitāte – augsta. Laukos dzīvojošo skolēnu vecāku aptaujāšana varētu prasīt vairāk laika un aptaujāto īpatsvars varētu būt zemāks. Mūsu klasē aptaujāto īpatsvars bija 93%. Ierēdņu nevēlēšanās to darīt, kā to var noprast no preses, tomēr liecina, ka šī reformas var būt kā pašmērķis.

2) Saskaņā ar kādu pētījumu internetu 2011. gadā ir izmantojuši vidēji 67% Latvijas iedzīvotāju. Aptaujas dati ir iegūti no 1519 pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Saskaņā ar citu pētījumu[vii], 41% izmanto bezmaksas interneta piekļuves vietas, no kuriem 20% bibliotēka ir vienīgā vieta, kur tie var izmantot internetu. Lauku reģionos publiskās bibliotēkas ir vienīgā piekļuve internetam.” Šādos apstākļos nav saprotams, kā diskusijas vienā mazapmeklētā vietnē var atspoguļot sabiedrības vairuma viedokli. Katrai interneta mājas lapai ir iespējams noskaidrot apmeklējumu statistiku. Saskaņā ar tīmekļa vietņu analīzes programmas Alexa[viii] datiem, vidējais „scenariji.lv” apmeklējumu skaits ir ļoti zems.

Mūsu klases gadījumā, piemēram, pat e-klasē, kurā ir atrodama vecākiem svarīga informācija, sazināties ar visiem vecākiem nav iespējams, līdz ar to ir šaubas, ka vecāki vēlēsies apmeklēt arī vietni scenāriji.lv, par kuras eksistenci tie visticamāk nav pat informēti, savukārt to informēšanai būtu nepieciešams tērēt naudu reklāmas materiāliem.

Kompromiss: pamats runāt par pārmaiņām būtu tad, ja piedāvājumam piekristu procesā iesaistītās personas un tiktu atrasts kompromiss. Ministrs R. Ķīlis, tā vietā, lai runātu par kompromisiem, ir teicis, ka viņu būs īpaši jāpārliecina, ka pārmaiņas nav nepieciešamas. Diemžēl ir jāsecina, ka visas pārmaiņas – gan potenciāli labās, gan tradīcijas apdraudošās – ir samestas kopā vienuviet, un tās mēģina padarīt par neatraujamām.

2009. gadā intervijā žurnālam Rīgas Laiks Roberts Ķīlis pauž: „Zinātnieka teiktajam, rakstītajam [mūsdienās] tic ar lielāku sparu, jo valda uzskats un konvencija, ka tieši tā ir pareizi.”[ix] Vai ministrs izmanto šādu autoritāti, lai uzspiestu sabiedrībai savas domas?

Valdības pieņemtiem lēmumiem jārada ticība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi. Ja amatpersona un politiskas partijas biedrs argumentu procesu pārveido, ar tendenci jebkurus savus ierosinājumus dēvēt par reformām, tā nav godprātīga rīcība. Ja iebilst ievērojama sabiedrības daļa, rīcība nav efektīva un demokrātiska.

Samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm. Lai konstatētu, ka samērīguma princips ir ievērots, jānoskaidro, vai šo mērķu sasniegšanai nav saudzējošāku līdzekļu par likumdevēja izraudzītajiem, vai šāda rīcība ir nepieciešama, t.i., vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (…). Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska.


[i] http://www.diena.lv/latvija/zinas/izm-neplano-rikot-vecaku-aptauju-par-macibu-gada-pagarinasanu-aziotazu-deve-par-nepamatotu-13921629

[ii] http://www.ir.lv/2011/12/1/kilis-macibu-gads-lidz-ligo-svetkiem-iespejams-jau-nakamgad      

[iii] http://scenariji.lv/2011/12/par-atvieglotu-un-sabalansetu-macibu-gadu/

[iv] http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/394105-zatlers_tikai_ar_tankiem_var_mainit_musu_lemumu

[v] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/401580-zrp_reitings_nokrities_lidz_51

[vi] http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=328767:sprda-it-uzmum-algas-bijuas-mazkas-nek-vidji-nozar&Itemid=93

[vii] http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/395590-petijums_latvija_internetu_lieto_vairak_neka_70_iedzivotaju

[viii] http://www.alexa.com/siteinfo/scenariji.lv#

[ix] http://www.delfi.lv/news/comment/comment/roberts-kilis-cik-naudas-dot-humanitarajam.d?id=26703953

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...