Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

21.gadsimts ir digitālo tehnoloģiju straujākās attīstības laiks to pastāvēšanas vēsturē. E-grāmatas, e-biļetes, e-pakalpojumi, e-veselības, e-paraksti un eID, digitālās valūtas, Google Glass, 3D printeri, robotika, visdažādāko mobīlo ierīču ekspansija, lietu internetizācija („internet of things”), lielie dati („big data”), „mākoņošana” un virtualizācija, sociālie mediji un, galu galā, mākslīgā intelekta visdažādākie projekti.

Arī Latvijā mēs vai nu jau varam novērot daudz no nosauktā vai arī esam informēti, ka „process ir sācies”. Kibertelpa ir mums visapkārt katru dienu. Skolas, medicīnas iestādes, sabiedriskais transports, kafejnīcas – visapkārt mums ir neskaitāms daudzums bezvadu un bezmaksas globālā interneta piekļuves punktu un citu lietotāju ar visdažādākajiem „gadžetiem”. Varbūt pie mums vēl gluži nav daudz mājsaimniecību, kuras ar mobilā telefona aplikāciju palīdzību pieslēdz vai atslēdz signalizāciju, vai, piemēram, pārliecinās, vai mājās ledusskapī esošajam pienam nav beidzies derīguma termiņš, bet to, ka, piemēram, Latvijas e-pārvalde un e-vide attīstās straujiem soļiem, šķiet, pamana ikviens valsts iedzīvotājs, ne tikai modernie un mobilie sociālo mediju pastāvīgie apmeklētāji, tehnoloģiju izstāžu apmeklētāji vai inovatīvākajās nozarēs strādājošie.

Tomēr ir viens būtisks jautājums, kas mūsdienās „spēlē pirmo vijoli” jebkuru politisko un ekonomisko jautājumu kontekstā. Un šis svarīgākais jautājums ir kiberdrošība. Nav noslēpums, ka, pat neskatoties uz stratēģiski svarīgo Latvijas pievienošanos Eurozonai, kas ir kā pamats cerībām pret ārvalstu investīciju sekmīgāku piesaistīšanu, tomēr gan ārvalstu tirdzniecības kameras, gan diplomātiskās pārstāvniecības savās pirmajās jaunā gada misijās uz Latviju (vai virtuālajās darba grupu konferencēs) kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem apskata tieši Latvijas attīstību kiberdrošības jomā. Jo Eurozona pati par sevi nenozīmē garantētu ārvalstu investīciju pieplūdi, ja nav pilnīgas pārliecības, ka pati uzņēmējdarbības vide, kura mūsdienās gandrīz visa atrodas digitālajā pasaulē, nav drošībā. Tēlaini salīdzinot, ir tāda pasaka par vienošanos starp ganu puiku un velnu par to, ja velns piebērs cepuri pilnu ar zeltu, tad iegūs ganu puikas dvēseli. Velns skraidīja pa visu pasauli, meklēja zeltu, bēra un bēra, bet nepiebēra, jo cepure bija caura. Būtu naivi cerēt, ka ārvalstu investori nezina šo pasaku.

Kādēļ tieši kiberdrošība ir investoriem tik svarīgs jautājums, lai noteiktu vienas vai otras valsts vai viena vai otra reģiona augstāku investīciju atdeves koeficientu? Autors, protams, varētu te minēt to, ka kibernoziedzības kopējais politekonomiskais kaitējums naudas izteiksmē globāli pārsniedz 14 triljonus ASV dolāru, kas ir stipri vairāk par visiem zināmo un plaši diskutēto marihuānas, heroīna, cilvēktirdzniecības un citu būtisku noziedzības un „melno tirgu” mērogiem. Vai arī sākt plaši sākt citēt ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Austrālijas, Kanādas u.c. attīstīto valstu nacionālās attīstības stratēģiskos dokumentus, kuros šis jautājums ir atrunāts konkrētās definīcijās, tomēr tās definīcijas ir augsta līmeņa kopsavilkumi, kurus vajag skatīt detalizētāk, lai saprastu apdraudējuma mērogus un nopietnību. Var arī pieminēt to, ka Latvija pirms dažām dienām ir pieņēmusi savu pirmo kiberdrošības stratēģiju laika posmam 2014.-2018. Tad nu autors centīsies komentēt nozares problemātiku ikvienam iespējami saprotamākā veidā, lai ir skaidri apdraudējumi un risinājumi ir gan privātpersonai, gan mazajiem komersantiem, gan lielajam biznesam un, protams, valsts sektoram. Šis pagarais raksts ir privāts, informatīvs, subjektīvs kiberdrošības nozarē strādājoša speciālista viedoklis.

Kas ir kibernoziedznieki, to iedalījums un „profesionālās” spējas

Ar vārdu „kibernoziedznieks” parasti apzīmē noteikta profila speciālistu, kas piedalās organizētā digitālo noziegumu veikšanas grupā. Principā, var pārfrāzēt, ka nelegālas biznesa organizācijas, ar mērķi nelikumīgu darbību rezultātā digitālajā vidē gūt peļņu, dalībnieki ir kibernoziedznieki. Nereti plašāka sabiedrība jauc terminoloģiju, jo uzskata, ka kibernoziedznieki ir tie paši hakeri. Hakeri (specializējas sistēmu uzlaušanā), ir tikai viens no kibernoziedznieku paveidiem, līdzās krāpniekiem („fraudsters” – veido krāpnieciskus paņēmienus, izmanto spama un „pfishing” metodes), kasieriem („cashiers” jeb banku, kredītkaršu kontu sagādnieki), līderiem (pietuvinātie pie reālās kriminālās pasaules, projektu, uzņēmumu vadītāji), „naudas mūļiem” („money mules”), programmētājiem (rada ļaundabīgus kodus), IT ekspertiem un citiem.

Visi šie speciālisti darbojas pēc vislabākajiem uzņēmējdarbības organizatoriskajiem principiem – ar strikti noteiktiem biznesa procesiem, ar definētiem mērķiem, stratēģijām, dalībnieku lomu, atbildību, darbības plānu sadalījumiem. Autors vēlētos arī uzsvērt to, ka hakeri jeb eksperti sistēmu ievainojamību atklāšanā, iedalās vismaz divās dažādās grupās – „labie” jeb „whitehat” hakeri, kas nereti palīdz nevalstiskām organizācijām novērst dažādas IT ievainojamības vai arī apmāca IT speciālistus kā novērtēt savu sistēmu ievainojamības pret ļaunajiem jeb „blackhat” hakeriem, tāpēc nebūtu pareizi ikreiz lietot divdomīgo apzīmējumu „hakeris” attiecībā uz kibernoziedzniekiem.

Kibernoziedznieku profesionālo prasmju saraksts ir garš un iespaidīgs. Miljoniem viltotu un ļaundabīgau mājas lapu, neskaitāmi viltotie profili visdažādākajos sociālajos medijos, miljardiem spama ziņojumu dienā, neskaitāmas ļaundabīgo kodu saturošās aplikācijas mobilajiem telefoniem, sociālās inženierijas asprātīgākie triki, uzlauzts un / vai salauzts digitālajā pasaulē ir pilnīgi viss – sākot no ASV Pentagona līdz Anglijas Skotlendjardam, vadošajām ziņu aģentūrām BBC, CNN u.c., pat Vatikānam. Ļaundarības tiek realizētas, neskatoties uz dažādu globālo organizāciju, valstu, izlūkdienestu, datoru incidentu reaģēšanas vienību, aizsardzības ministriju pūlēm.

Fonā ir mūsdienu tehnoloģiju bezspēcība, piemēram, agrāk uzticamie standarta antivīrusi mūsdienās ir tikai kā rotaslieta, jo patiesībā spēj noķert vien mazāk par 50% no visiem jaunajiem apdraudējumiem. Ikvienu ražotāja programmatūrā atstāto ievainojamību vai ikvienu kļūdaino, neapdomīgo katras ierīces konfigurācijas problēmu pirmie atklāj tieši kibernoziedznieki, kas zibenīgi raksta un izplata ļaundabīgo kodu tieši šai ievainojamībai. Un beigās iegūst kontroli pār datoru, mobilo telefonu, planšetdatoru, interneta rūteri, aplikāciju serveri, web serveri un citām vietnēm vai ierīcēm.

Kādi ir kibernoziegumi, to iedalījums un „pieejamība”

Kibernoziegumi ir tik populāri, jo tos var veikt no milzīgiem attālumiem, neizmantojot milzīgus resursus un bez lielām investīcijām, tai pat laikā saglabājot absolūtu anonimitāti. Kibernoziedznieku darbība ir atkarīga no noteiktā mērķa, konteksta un pasūtītāja. Pārsvarā finansiāli motivētiem kibernoziedzniekiem ir divi galvenie mērķi – dati un lietotāja identitāte, lai attiecīgi ar iegūto identitāti varētu piekļūt pie datiem. Jā, var būt arī konkurentu uzbrukums pakalpojumu pieejamībai vai reputācijai, tomēr galvenā 21.gadsimta valūta ir dati.

Kibernoziedzības kontekstā darbojās „melnais tirgus”, kurā ir iespējams iegādāties kibernoziedznieku „darba augļus” – piemēram, ļaundabīgos kodus specifisku sistēmu uzlaušanai, datu bāzes ar epasta adresēm, telefonu numuriem, kredītkaršu informāciju ar garantēto balansu, sociālo mediju kontus, var pasūtīt konkrētu lietotāju kontu uzlaušanu, var pasūtīt pakalpojumu liegšanas uzbrukumus (DDoS jeb Distributed Denial of Service), var pasūtīt reputācijas uzbrukumus, var pasūtīt fizisku datu nesēju zādzības utt. Interesanti ir tas, ka kibernoziedznieki atdod naudu, ja uzbrukums nav izdevies, kā arī izmanto mārketinga zināšanas, piedāvājot speciālos piedāvājumus, piemēram, pērkot uzbrukumu divām IP adresēm, uzbrukums trešajai pienāksies bez maksas.

Pastāv arī dažādu valstu neoficiāli algotie un politiski motivētie kibernoziedznieki, kas nodarbojās ar industriālo spiegošanu vai kiberterorismu („cyber-warfare” un „cyberterrorism”). Spilgts piemērs bija Igaunijas, Gruzijas senākie piemēri, vai nesenais Lietuvas incidents ar delfi.lt (teo.lt), kad Lietuva kļuva par ES prezidējošo valsti, un uzreiz valstis, kas nebija apmierinātas ar ES starptautiskajiem lēmumiem, uzbruka Lietuvas telekomunikāciju operatoriem un valsts un privātajām interneta vietnēm. Te var pieminēt arī tādu fenomenu kā haktīvisms („hacktivism”) – kad sabiedrības locekļiem, kas nav apmierināti ar kādas globālas vai lokālas institūcijas lēmumu (piem. Cilvēktiesību, ģeopolitikas vai kādu citu jautājumu kontekstā), „piespēlē” noteiktas datorprogrammiņas, ar kuru palīdzību, tās aktivizējot, sabiedrība vienojas kopīgā uzbrukumā noteiktām interneta vietnēm. Tādi piemēri ir bijuši un notiek ļoti plaši gan „Wikileaks”, gan „Anonymous”, gan dažādu kara draudu vai reģionu nemieru jautājumos.

Vēl, protams, pastāv arī kibernoziedznieku kategorija kā „nelojāls darbinieks” (piem. darbinieks aizgāja pie konkurentiem ar visu datu bāzi, vai, piem., IT sistēmu administrators nopludināja saraksti medijiem utt.), kā arī „garlaikotais pusaudzis”, kas ir apskatījies sociālajos medijos pieejamās pamācības (Youtube, Vimeo u.c.) kā uzlauzt rūterus vai paroles, to parasti veiksmīgi īsteno, jo mūsdienu jaunatne ir visai izglītota digitālo tehnoloģiju jautājumos.

Lai vai kā, visi šie kibernoziedznieku tipi un viņu bizness ir nopietns apdraudējums ne tikai valsts attīstībai, ārvalstu investīciju piesaistei un citiem valstiski svarīgiem jautājumiem, bet arī ikviena mazā, vidējā vai lielā uzņēmēja stratēģisko mērķu sasniegšanai, attīstībai, izdzīvošanai konkurences apstākļos, un arī ikvienai Latvijā dzīvojošai privātpersonai.

Kāpēc privātpersona ir interesanta kibernoziedzniekiem?

Izvirzīšu pieņēmumu, ka kā privātpersonas mēs internetā mēdzam lasīt ziņas, apmainīties ar viedokļiem un sazināties ar draugiem, radiniekiem, ģimenes locekļiem, veikt maksājumus, izmantos sociālos medijus, skatīties televīzijas un sporta pārraides, klausīties radio, lejuplādēt filmas, augšupielādēt fotogrāfijas, sūtīt un saņemt epastus, piekļūt darba resursiem, spēlēt spēles vai vienkārši sērfot internetā tāpat vien, sekojot ieteikumam vai meklējot kaut kādu atbildi uz interesējošo jautājumu. Kā arī, protams, daudzviet šajos minētajos piemēros mēs izmantojam autentificēšanos. Otrs pieņēmums būs tas, ko dzirdēsim no katra trešā aptaujātā, ka nekādu vērtīgu datu uz mūsu datora nav, un mēs pat uzskatam, ka no mums nav zagt tādiem kibernoziedzniekiem. Kāpēc kibernoziedznieks varētu interesēties par mums?

Un tā, ja pieņemam, ka mums tomēr ir kaut kā sanācis nejauši uzklikšķināt uz kāda no tūkstošiem dažādo reklāmas baneru (slēpto un atklāto) ļaundabīgās interneta adreses saites vai arī kāds no radiem, draugiem pašam nezinot sociālajos tīklos vai epastā ir atsūtījis saiti uz ļaundabīgo saiti, un mūsu dators tomēr ir nonācis kibernoziedznieka kontrolē. Bez standarta webkameras un mikrofona kontroles, ar ko tas var ierakstīt audio un video, kiberļaundara rokās vispirms nonāk visi mūsu konti, kuros autentificējamies – sociālie mediji, epasts, darba attālinātās piekļuves, Skype, eBay, Paypal un citi līdzīgie saziņas un pakalpojumu līdzekļi. Tajos hakeris, izmantojot „uzticības faktoru” var jums pat nemanot izplatīt līdzīgas ļaundabīgas interneta saitnes, kurām sakarā ar to pašu „uzticības faktoru” uzklikšķinās un „priecāsies” jūsu radi, draugi, kolēģi, kas ir jūsu epasta adrešu grāmatā vai sociālajos tīklos.

Tad vēl ar laiku šis robotdators, ko attālināti kontrolē ļaundaris, var ievākt jūsu kredītkaršu datus vai pat kodu kartes (ja nav nomainīta pret kodu kalkulatoru) visus numurus, sniedzot iespēju piekļūt internetbankai. Tad vēl kibernoziedznieks var izmantot datoru kā glabātuvi un uz jūsu datora slepeni izvietot noteikta veida informāciju, piemēram, bērnu pornogrāfiju, autortiesību aizsargātos darbus, ļaundabīgo kodu failus vai viltoto mobilo aplikāciju vai antivīrusu programmas. Tad vēl jūsu dators var sākt kalpot kibernoziedzniekam par web-serveri, no kura lejuplādē noglabāto informāciju. Ja spēlējāt spēles vai pirkāt legālās programmas, kibernoziedzniekam „melnajā tirgū” būs papildu ienākumi arī no tādām kibernoziedzniekam automātiski pamanāmām lietām. Kaitējuma pamanīšana noteikti nebūs acumirklīga, dažkārt „uzlauztais” lietotājs kaitējumu pamana pat pēc pāris mēnešiem vai nepamana vispār.

Tiesībsargājošām iestādēm tādos gadījumos būs gandrīz neiespējami atklāt vainīgos. Vienīgais risinājums, ko šeit var ieteikt – apmeklēt NetSafe mājas lapu un citus attiecīgos izglītojošos resursus internetā un mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, atrast veidus, kā balansēt starp drošību, privātumu un nepieciešamību lietot globālā tīmekļa resurus, lai varētu labāk sevi un savus tuvākos aizsargāt. Kibernoziedznieki attiecībā pret privātajiem lieto vieglākā ceļa principu – ja pamana, ka uz datora ir vairākas drošības programmatūras (maksas vai bezmaksas), tad nemaz netērē laiku, dodas meklēt citus, jo interneta lietotāju skaits privātpersonu lokā ir milzīgs.

Kāpēc uzņēmēji ir interesanti kibernoziedzniekiem?

Papildus augstākminētajiem piemēriem, kuri attiecas uz privātpersonu (jo uzņēmēji ir tieši tādas pašas privātpersonas kā pārējie), ir vairāki būtiski papildus apdraudējuma faktori, kurus nereti uzņēmēji kļūdaini neiekļauj uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai apzināmo būtiskāko risku sarakstā. Pirmkārt, uzņēmēji jau kā privātpersonas ir apdraudēti vairāk, jo kibernoziedznieku „ķēriens” būs lielāks. Otrkārt - uzņēmēji ir mērķētu uzbrukumu apdraudēti. Iemesli var būt visdažādākie – vietēja vai starptautiska mēroga konkurence un komerciālā spiegošana (piem. ir tik ērti iegūt konkurentu cenu piedāvājuma ciparus īsi pirms tendera iesniegšanas vai labākā darbinieka atalgojumu, lai zina, cik nepieciešams, lai to pārpirktu), atlaisto vai neapmierināto darbinieku atriebība vai pērkamība, politiskā aktivitāte kaut kāda viedokļa paušanā vai dalība konkrētā politiskā partijā, iekšējas nesaskaņas akcionāru vai īpašnieku starpā, vai, galu galā, atrodoties nozares lielāko uzņēmumu publiski pieejamā sarakstā agrāk vai vēlāk pastāv risks būt kibernoziedznieku pamanītam utt.

Te gan vēl jāpiemin, ka uz uzņēmēju summējas visi augstāk aprakstītie riski pret katru individuālo privātpersonu, kas ir uzņēmēja darba ņēmējs. Kā arī uzņēmēja liels risks ir paša IT speciālisti, kuriem ir tāda kā „dieva loma” jebkurā laikā piekļūt visai digitālajai informācijai. Papildus vēl ir arī sodi no valsts par personas datu incidentiem. Rezultāti šiem apdraudējumiem būs tieši tādi paši kā citu uzņēmējdarbības risku piepildīšanās gadījumā – zaudēta tirgus daļa, iedragāta reputācija, tiesvedība, attīstības un konkurences mērķu nesasniegšana, personāla zaudēšana. Kopsavilkums, protams, vienkāršs – zaudēta un neiegūta peļņa un palielināti izdevumi.

Risinājums un autora ieteikums ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un uzņēmējdarbības specifikas – ir nepieciešams vismaz apzināt visus iespējamos apdraudējumus, kas ir saistīti ar digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Datu un informācijas sistēmu integritāte, pieejamība un konfidencialitāte ir 21.gadsimta „veiksmes atslēga” sekmīgai attīstībai, konkurētspējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, investoru piesaistei un sekmīgas ilgtermiņa sadarbības veidošanai ar jebkuras valsts un nozares uzņēmumu globālajā „brīvajā tirgū”. Ir skaidrs, ka mazais un vidējais komersants nekad neinvestēs kiberdrošībā tikpat daudz, cik investē finanšu nozares uzņēmumi, kuriem katra kritisko IT sistēmu dīkstāves minūte izmaksā ārkārtīgi daudz. Taču nevienam uzņēmējam nepatīk nepatīkami pārsteigumi, bet, ņemot vērā augstāk aprakstīto 21.gadsimta realitāti, tādu pārsteigumu iespējamība kļūst arvien lielāka. Turklāt ES ietvaros tiek skatītas pat ļoti drastiskas jaunās regulas, kur pat ir paredzēti daudz ievērojamāki sodi par katru reģistrēto incidentu, nemaz nerunājot par sankcijām pret nereģistrētajiem incidentiem, tāpēc sakārtot jautājumus un izveidot konkrētu iekšējo politiku, kas skar darbinieku, datu, IT sistēmu drošības riskus, nekad nav lieks pasākums. Un te mēs nonākam pie valsts lomas šajā visā.

Kāpēc Latvija ir interesanta kibernoziedzniekiem?

Bez augstāk aprakstītajiem riskiem, kas attiecas pret privātpersonām un uzņēmējiem, Latvija šobrīd ir paaugstinātā riska zonā jeb ļoti interesanta kibernoziedzniekiem. Pirmkārt, Latvija tikko ir iestājusies Eurozonā, kam, bez ekonomikas augstākas stabilitātes līmeņa iegūšanas, teorētiski, vajadzētu radīt arī ārvalstu investoru lielāku interesi, kā arī jaunu biznesu ienākšanu. Otrkārt – visa pasaule ir informēta, ka Latvija drīz būs ES prezidentūras valsts, tātad valstis vai valstu apvienības, kuras paredz ekonomiskas domstarpības ar ES kaut kādos konkrētajos jautājumos, jau, iespējams, gatavo šādus tādus „mājasdarbus” kibertelpā. Treškārt – Latvija ģeogrāfiski atrodas ļoti tuvu valstij, kurā pakalpojumu liegšanas uzbrukumi ir ikdiena. Tur savstarpēji uzbrūk tūroperatori, lielveikalu tīkli, bankas, apdrošinātāji utt. Un nav noslēpums, ka arvien lielāka nauda Latvijā „ieplūst” tieši no Krievijas.

Nelielam kopsavilkumam un diskusijai

Latvija, protams, cenšas iespēju robežās turēties līdzās tehnoloģiju attīstībai un censties cīnīties ar apdraudējumiem, kas ir augstāk aprakstīti. Latvijā, protams, ir kvalitatīvs CERT’s un NetSafe projekts (datoru drošības reaģēšanas vienība Aizsardzības ministrijas pakļautībā), Latvijā ir tikko radīta arī pirmā kiberzemessardze, ir izveidota Latvijas pirmā kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam, nozares uzraugošie ļoti aktīvi pārņem pasaules labākās prakses (piem. FKTK pār bankām un apdrošinātājiem, SAB pār valsts kritisko infrastruktūru utt.), tomēr, lai cik tas izklausītos nepieklājīgi uz daudzu nozaru fona, kuru izmisīgie saucieni pēc papildus līdzekļiem netiek ilgus gadus sadzirdēti (medicīnas nozares, izglītības, policistu, glābēju uc.), IT drošības investīcijas valstī ir nepietiekošas. Tieši investīcijas preventīvajos līdzekļos draudu novēršanā, nevis reaktīvajās draudu apmēru noteikšanā un izmeklēšanā. Un ikvienam valsts iedzīvotājam un uzņēmējam ir jāsaprot, ka tieši investīcijas kiberdrošībā dos iespēju piesaistīt ārvalstu investorus, nevis vienkārša iestāšanās Eurozonā.

Autoram negribētos būt „pasaules gala pareģotāja lomā”, tomēr viens liela mēroga mērķēts kiberuzbrukums valsts kritiskajai infrastruktūrai, bankām, telekomunikāciju operatoriem, un mūsu potenciāls, ko, kā politiķi apgalvo, mēs ieguvām ar iestāšanos Eurozonā, būs iztērēts, pretī neiegūstot neko citu kā vien starptautisku atpazīstamību par nespēju savlaicīgi sagatavoties pret 21.gadsimta lielāko apdraudējumu. Ja jau mūsu politiķi tik bieži „zīmē paralēles” ar Igaunijas „veiksmes stāstu”, tad derētu atcerēties, ka Igaunijas pirmā kiberdrošības stratēģija tapa jau 2008.gadā, kurai sekoja valsts investīcijas stratēģijas īstenošanai, kam sekoja Igaunijas spējas pārliecināt NATO izveidot tieši Igaunijā NATO Kiberdrošības Ekselences centru (NATO CCD COE), kam sekoja Igaunijas iestāšanās Eurozonā, kam sekoja Latvijas Bankas un politiķu minētie Igaunijas „veiksmes stāsti” ārvalstu investoru piesaistīšanā.

Foto no continuitycompliance.org

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...