Ķekavas būvvaldei dīvaina izpratne par ministrijas rīkojumu sniegt iedzīvotājam skaidru atbildi

Pietiek jau ziņoja par absurdo situāciju, kādā nonācis Andis Salnājs, vēlēdamies uzcelt ģimenei nelielu savrupmāju (60m2), saimniecības ēku (36 m2) un pagrabu (40m2) Ķekavas novada Skujeniekos. Ķekavas būvvalde liedz Salnājam būvēt uz sev piederošās zemes saimniecības ēku, kas pēc izmēra paredzēta mazliet lielāka nekā puse no iecerētās dzīvojamās ēkas.

Ķekavas būvvalde iepriekš pauda uzskatu, ka saimniecības ēka nedrīkst būt lielāka par 30% no dzīvojamās ēkas, pamatojot to ar Ķekavas apbūves noteikumos teikto, ka palīgizmantošana nevar aizņemt vairāk par 30% no galvenās izmantošanas platības.

Tam nepiekrita VARAM, kas arī konstatēja, ka komunikācija starp sūdzības iesniedzēju un pašvaldības institūcijām nav notikusi pietiekoši konstruktīvi un korekti un lūgusi Ķekavas novada pašvaldību sniegt iesniedzējam izsmeļošu un saprotamu skaidrojumu par iespējamiem situācijas risinājumiem.

Ķekavas būvvalde uz to reaģējusi ar izsmeļošu vēstuli, kurā norādīts – būvvalde „pamanījusi”, ka uz zemesgabala atrodas dīķis, kurš jau pārsniedz 30% no atļautās apbūves, tādēļ uz zemesgabala vispār neko vairs nedrīkstot būvēt.

Ekonomikas ministrija, pie kuras pēc palīdzības vērsies Salnājs, savukārt skaidri norāda: “Atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 114.punktam, aprēķinot apbūves blīvumu, netiek ņemti vērā inženierbūvju laukumi, bet tikai ēkas apbūves laukumi. Ķekavas novada Ķekavas pagastā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi neparedz neko savādāku. Tas liek apšaubīt Ķekavas novada domes sniegto attiecīgās situācijas novērtējumu.” Saskaņā ar noteikumiem arī hidrobūves netiek ņemtas vērā, rēķinot apbūvējamo platību.

Savukārt Ķekavas novada dome joprojām uzstāj, ka, pirms atļaut būvniecību, nepieciešams izstrādāt lokālplānojumu, lai gan tā nepieciešamību noraida gan VARAM, gan Ekonomikas ministrija.

“Uzskatu, ka lokālplānojuma pieprasījums ir sava veida šantāža, jo, cik saprotu, ja to es netaisīšu, tad man būvniecība tiks liegta uz visiem laikiem.  Atliek secināt, ka visas iepriekšējās Būvvaldes prasības bija liekas,” pauž Salnājs.

Kā jau ziņots, veselas divas ministrijas – VARAM un Ekonomikas ministrija (EM) – atzinušas, ka Ķekavas novada būvvalde, neatbildot uz iesniegumiem un nepareizi interpretējot Ministru kabineta noteikumus, pārkāpj likumu, taču novada pašvaldība ministriju pārmetumiem nepiekrīt un paliek pie savas likumu izpratnes. Tikmēr novada iedzīvotāji spiesti saskarties ar būvvaldes patvaļu, un topoša daudzbērnu ģimene vairs neredz iespēju, kā, ievērojot Būvniecības likuma un citu normatīvo aktu prasības, legāli uzbūvēt savu pirmo mājokli.

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics ministrijām paskaidrojis, ka nepiekrīt VARAM interpretācijai un skaidrojumam par Apbūves noteikumiem, kā arī norādījis, ka nesaskatot pretrunu starp Apbūves noteikumiem un Ministru kabineta noteikumiem četru nopietni izvērstu apsvērumu dēļ, starp kuriem ietvertas arī spekulācijas, ka nebūt pieļaujams, ka pie 60 kvadrātmetrus lielas dzīvojamās mājas pieceļ klāt 300 kvadrātmetrus lielu saimniecības ēku, izliekoties, ka nav pamanījusi, ka Salnājs iecerējis vien 36 kvadrātmetrus lielu saimniecības ēku.

Salnāja ģimene nav vienīgā, kas saskārusies ar Ķekavas Būvvaldes likumu un normatīvo aktu izpratni. “Darām zināmu, ka ministrijā saņemtas vairākkārtīgas iedzīvotāju sūdzības par Būvvaldes rīcību, izvirzot dažādas nepamatotas prasības un neievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību par būvniecības ieceres iesniegumu izskatīšanu,” vēstulē novada domei uzsver VARAM, aicinot Ķekavas novada domi izvērtēt Būvvaldes darbinieku rīcību.

Novērtē šo rakstu: