Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien plašu rezonansi izsaukušais „jaunums” – patiesībā gan pirmoreiz izziņots jau pagājušā gada jūnijā – par vēl atlikušās izmeklēšanas izbeigšanu saistībā ar „tiesu ķēķi”, no vienas puses, ir pilnīgs sīkums. Taču, no otras puses, šī lieta uzskatāmi demonstrē Latvijas valsts pašreizējo enerģisko un pārliecinošo virzību uz iznīcību – citādi, atvainojiet, to nenosaukt.

Protams, protams, kurš gan pēc tam, kad neviens no grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis skaidri nojaušamajiem tiesu varas pārstāvjiem nesaņēma nekādu sodu un varēja mierīgi turpināt kāpienu pa karjeras kāpnēm, vēl ticēja, ka vismaz advokāta Grūtupa un tiesnešu sarunu noklausītāji tiks atrasti un sodīti.

No šī viedokļa ziņa par to, ka Drošības policija, kura nekad nav spējusi neko vairāk kā atskaitīties par (ne)noķertiem ārvalstu spiegiem un notvert dažus idiņus, kas naidpilnus komentārus internetā rakstījuši no pašu māju datoriem, nav atradusi Grūtupa un tiesnešu sarunu noklausītājus, tiešām ir pilnīgs bleķis un nieks, – nu, skaidra lieta, ka šī „izmeklēšana” varēja beigties tikai tā un ne citādi.

Taču vienlaikus visa šī „tiesāšanās ķēķa” lieta un tās iznākums kopumā kalpo par pārliecinošu ilustrāciju tai iznīcībai, uz kuru aizvien pārliecinošāk soļo mūsu valsts. Paskaidrošu, kāpēc man tā šķiet.

Redziet, atskatoties uz diskusijām saistībā ar „ķēķa” lietu, nav šaubu: jā, tiesiskā valstī pastāv likums, kas ir jāievēro, un tiesiskā valstī nevar un nedrīkst ne nolinčot, ne notiesāt tikai uz aizdomu pamata (lai kā gribētos) ne par spriedumu sarunāšanu ar advokātu, ne par šī advokāta telefonsarunu noklausīšanos, - lai cik arī būtu skaidrs, ka šāda sarunāšana patiešām ir notikusi un ka īstie noklausītāji meklējami tur un tur.

Taču dzīvotspējīgas valsts varu no iznīcības ceļu ejošas ļerpatainas un bezzobainas „varas” atšķir tas, ka dzīvotspējīgās valsts vara spēj šīs valsts iedzīvotājiem uzskatāmi un pārliecinoši demonstrēt, ka tā, pirmkārt, spēj atšķirt (un to spēj apliecināt arī saviem pilsoņiem) labo no ļaunā un pareizo no nepareizā, bet, otrkārt, spēj vismaz pietiekami bieži uzskatāmos darbos parādīt – šajā valstī zagt nav labi, laupīt nav labi un krāpt nav labi.

Jebkurā valstī, kurā valdošajai varai ir patiesi svarīgi, lai cilvēki tai uzticētos, nebūtu iespējama situācija, ka tiesu varas pārstāvji, par kuru negodīgumu nevienam nav ne mazāko šaubu, arī turpmāk tiek atstāti spriest „taisnu tiesu”. Dzīvotspējīga, domāt un rīkoties spējīga vara šādu situāciju vienkārši nespētu pieļaut, - jo skaidrs, ka šādas lietas tās pārvaldāmo acīs to neglābjami padara par neuzticamu, nicināmu un vienkārši nožēlojamu.

Dažus nekrietneļus, kas apkauno un padara neuzticamu visu tiesu sistēmu, nevar notiesāt? Telefonsarunu noklausītājus nevar iespundēt? Labi, likums ir likums, tas jāievēro. Bet dzīvotspējīgai valsts varai, kurai ir svarīgi sabiedrības acīs izskatīties taisnīgai un efektīvai, ir nepārspīlējot desmiti metožu, kā panākt, lai tās tiesu vai jebkuras citas varas pārstāvis, par kura negodīgumu nav šaubu, dotos pensijā, pārceltos uz privātbiznesu vai vēl kaut kur, - bet neturpinātu spriest „taisno ķēķa tiesu”, un lai telefonsarunu noklausītājs saprastu, ka tā rīkoties šai valstī nudien nevajag.

Ko tā vietā ir izdarījusi Latvijas valsts vara? Tā nav tikai pateikusi valsts iedzīvotājiem – rēķinieties, mīļie, ka tiesu jums var spriest arī kāds negodīgs indivīds mantijā, jo pašreizējā valsts vara šādus ļaudis ne var, ne vēlas kaut kā apkarot un ierobežot, turklāt valstij arī nemaz tā īsti nav skaidrs, vai šis negodīgums ir tāds īsts negodīgums – vai varbūt tomēr puslīdz godīgums.

Nē, Latvijas valsts vara „tiesu ķēķa” gadījumā ir izdarījusi vēl daudz vairāk. Tas, kas nonāca tiesībsargāšanas iestāžu rīcībā, bija tikai sarunu ierakstu atšifrējumi, par kuriem varbūt godīgie, varbūt negodīgie ļaudis mantijās lielā vienprātībā paziņoja – nu, bet kur ir teikts, ka tāda saruna patiešām ir bijusi, ka tur lietoti tieši tādi izteicieni? Un ļerpatainā valsts vara atbildēja – jā, argumenti ir tīri tā nekas, laikam jau jūs esat godavīri, spriediet vien tālāk taisno tiesu.

Taču kaut kur – jautājums tikai, kur tieši –, vēl joprojām atrodas arī visu šo sarunu audioieraksti, jo nez vai ierakstītāji tos ir ņēmuši un izmetuši, lai vietu plauktos atbrīvotu kam aktuālākam. Un, atstājot spriest „taisno tiesu” šajos materiālos minētos ļaudis, vara ir radījusi situāciju, kad par veselu virkni tiesu varas pārstāvju nezināmu personu rīcībā atrodas šīs personas acīmredzami iznīcinoši sarunu ieraksti, ar kuriem vajadzības gadījumā iespējams piedraudēt un panākt tādu spriedumu, kāds nu vien vajadzīgs...

Un arī tas vēl nav nekas īpašs – kas nu tur liels, ja nav un nevar būt uzticības tiesu varai. Vēl taču ir arī citas, vai ne? Bet tur jau tā nelaime, ka „tiesu ķēķa” iznākums ir nevis kaut kas pārsteidzošs un šokējošs, bet gan kopējai Latvijas valsts virzībai pilnībā atbilstošs.

Drošības policijas „speciālisti” nespēj atrast telefonsarunu noklausītājus? Bet kāpēc lai viņi censtos tos atrast, ja šīs valsts vara uzskatāmi, visos iespējamos veidos un līmeņos demonstrē, ka tai nav vajadzīga ne efektivitāte, ne profesionalitāte, ne rezultāti?

Augstākajos un ne tik augstajos valsts amatos vēl nekad nav bijis tik daudz neprašu un nekauņu, kuri jau vairs pat nekaunas ne no mēnešiem ilgām pseidodemisijām, ne no apliecinājuma, ka amatam nepieciešamās zināšanas apgūs jau pēc ietikšanas amatā, ne no atzīšanās, ka vienīgie argumenti viņu iecelšanai amatā ir bijuši pareizi raduraksti vai personiski kontakti.

Turklāt atšķirībā no iepriekšējām varām pašlaik visi šie nejēgas masveidā šturmē ne tikai augstākos politiskos posteņus, kas galu galā tieši tādiem arī ir domāti, bet arī posteņus, kas ir vitāli svarīgi mūsu ikdienas dzīvē, - viena nepraša uzraudzīs konkurenci, otrs cilvēktiesības, trešais iesēžas regulatorā un tā tālāk, un tā tālāk.

Tiesībsargs, kas visā nopietnībā paziņo, ka viņš kādu konkrētu jautājumu vērtēs tikai pēc attiecīgā tiesas sprieduma, un augstākās valsts amatpersonas, kuras par šādu murgu pat nepabrīnās, ir uzskatāms piemērs tam, cik tālu mēs esam nonākuši.

Katrs atsevišķais gadījums – tāpat kā tiesu ķēķa iznākums – protams, nav nekas īpašs. Bet kopā salasās. Jo, ietikuši šajos posteņos, katrs no šiem nejēgām savelk vēl baru tranu, kas visi kopā šo valsti grauž, grauž, grauž, neko nedodot pretī, - un Latvija nav tik liela vai resursiem bagāta, lai tas varētu turpināties bezgalīgi. Jautājums tikai – kad tiks sasniegta kritiskā masa (kaut, ļoti iespējams, šis brīdis jau ir aiz muguras).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...