Kažoka atklāti nostājas pret “Vienotību”, aicinot ierobežot tās iespējas pirkt balsis un viltot vēlēšanu rezultātus, turpretī paplašināt uzraudzību
N. Andersons26.01.2026.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Pagājušonedēļ Saeimā fiksēts gadījums, kad bēdīgi slavenā „siles politoloģe” Iveta Kažoka atklāti nostājusies pret “Vienotības” interesēm, aicinot pastiprināt cīņu pret vēlēšanu pārkāpumiem un rezultātu ietekmēšanu, par ko, kā visiem zināms, visvairāk krimināllietu ar notiesājošiem spriedumiem bijis konkrētā politiskā spēka sakarā.
“Vēlēšanu rezultātu ietekmēšanas gadījumā Augstākajai tiesai jābūt ne tikai teorētiskām, bet reālām iespējām pateikt, ka vēlēšanas bijušas tiktāl diskreditētas, ka tās jārīko no jauna, piektdien Saeimā notiekošajā konferencē "Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi" teikusi “Providus” asociētā pētniece Iveta Kažoka.
Kažoka pamatoja: Latvijas likumos jau sen nostiprināts, ka gala vārdu par vēlēšanām saka Augstākā tiesa, ja vēlēšanu rezultāti tiek apstrīdēti, uz ko Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Anita Kovaļevska norādīja, ka viņa piekrīt tam, ka vispirms jādara viss, lai nemaz nenonāktu līdz vēlēšanu rezultātuatcelšanas vajadzībai.
Senatore atsaukusies uz faktu, ka savulaik līdz Senātam nonākušas divas tādas lietas: 2006. gadā par t.s. “pozitīvisma kampaņām” un 2014. gadā par balsu pirkšanām “Vienotības” labā caur alkohola surogāta tirdzniecības punktiem Latgalē un Vidzemē. Šādas lietas jāizskata 30 dienu laikā, tās nav iespējams atlikt, stāstīja Kovaļevska. Taču arī pēc vairāku krimināllietu izskatīšanas un balsu pircēju notiesāšanas, simtiem balsu anulēšanas “Vienotības” labā šīs pašas partijas kontrolētais parlamenta vairākums nav uzlabojis likumus, lai turpmāk novērstu tādas iespējas.
Jau daudzkārt detalizēti aprakstīts, kā par balsu pirkšanu “Vienotības” sarakstam, izmantojot naudu un alkoholu, par daudzām 2014. gadā notikušām epizodēm tikuši notiesāti vismaz seši krievi un čigāni, kas katrs uzpirkuši desmitiem vēlētāju balsis par labu tieši “Vienotības” sarakstam areālā no Viļāniem līdz Balviem. Notiesāts arī kādreizējais “Jaunā Laika” (“Vienotības” priekšteča) Saeimas deputāts Igors Aleksandrovs. Tomēr deputāts Dzintars Zaķis, kā labā balsis konkrētajās 2014. gada vēlēšanās tika pirktas par naudu un alkohola surogātu, tā arī netika saukts pie kriminālatbildības, jo neatzina, ka pats personīgi būtu devis vēlētājiem naudu un pudeles. To darīja tādi kā Aleksandrovs.
Paralēli ar šiem nesaistītos kriminālprocesos par balsu pirkšanu Daugavpilī sākotnēji tika izmeklēta balsu pirkšana it kā par labu “Saskaņai”, kamēr tiesas izmeklēšanas laikā izrādījās, ka balsis tomēr pirktas par labu “Vienotībai”. Tā atzinās paši apsūdzētie — Anatolijs Sproge un Fjodors Martinovs.
Vēl pirms tam 2011. gadā izraisījās strīdi un pārsūdzības par Zatlera reformu partijas plusu un mīnusu skaitu Kurzemē. Aizdomas par mahinācijām pauda kandidāte Loreta Skaburska, kuras iekļūšanu Saeimā izšķīra viens pluss vai svītrojums Saldus novadā. Viņas mandātu ieguva spirta rūpnieks no Talsiem, bet Zatlera reformu partija vēlāk iekļāvās “Vienotībā”.
Patlaban tiesā tiek izskatīta civillieta starp “Vienotības” ilggadējo ģenerālsekretāru Arti Kamparu un Renāru Kadžuli attiecībā uz pēdējā apgalvojumiem, ka tajās pašās 2014. gada Saeimas vēlēšanās Kampars esot aicinājis Kadžuli (kā atbildīgo par balsu summēšanas sistēmu SOARR) sadabūt papildus balsis Solvitas Āboltiņas ievēlēšanai.
Kadžulis LTV ēterā vēlāk atstāstīja: “Vēlēšanu naktī pēkšņi man zvana Artis Kampars, naktī, izsauc ārā un saka tā: izskatās, ka mūsu priekšsēdētāja Āboltiņa netiks ievēlēta, un mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta!” Kadžulis atteicies, un Āboltiņa netika ievēlēta, novedot pie vēlāk folklorizējušās situācijas, kad Saeimā iekļuvušais deputāts nolika mandātu ar pamatojumu, ka esot saņēmis “izdevīgu darba piedāvājumu Honkongā”, bet tie izrādījās absolūti meli: tā ka Saeimas deputātam vēl 2 gadus pēc amata atstāšanas ir VID jāiesniedz deklarācija, tad visiem redzams — mandātu nolikušais Honkongas braucējs divus gadus nebija strādājis nekur un nebija nopelnījis nevienu centu vispār nevienā valstī vai darbavietā, kamēr Solvita Āboltiņa tomēr ieguva vietu Saeimā un kļuva par “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāju.
Detalizēti:
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
