Iesaki rakstu: 
Oļegam Stepanovam un Anrijam un Līgai Lembergiem uz pusēm piederošais LSF holdings pārdevis 50% uzņēmuma Ventspils graudu terminālis, - to sauc par ģenerālmēģinājumu „lielajam” Ventspils darījumam.
Septembra beigās, dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām īstenots viens no tā sauktās Ventspils ostas tranzītuzņēmumu „lielās” pārdošanas darījumiem. Īpašniekus mainījis Ventspils tranzīta karos ilgstoši ierautais uzņēmums Ventspils graudu terminālis (Ventspils Grain terminal). Kazahstānas uzņēmumam Grain Pool of Kazakhstan pārdotas 50% LSF holdings piederošās graudu termināļa daļas, liecina drošas ziņas, kas ir Pietiek rīcībā.
Uzmanību šis darījums pelna, jo LSF Holdings uz pusēm pieder Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem un iepriekš ar Lembergu asi karojušajam Ventspils miljonāram Oļegam Stepanovam.
Neoficiāli vairāki avoti šo darījumu Pietiek nodēvējuši par tā sauktā lielā Ventspils tranzītbiznesa, to vidū holdinga Ventspils nafta (VN) pārdošanas ģenerālmēģinājumu, kuram jāparāda, cik tālu ilgus gadus karojošie Ventspils partneri var noticēt viens otram un cik noturīgs ir starp Lembergu un Stepanovu noslēgtais pamiers.
Darījumam ar Ventspils graudu termināļa 50% akciju pārdošanu, par kuru dokumenti parakstīti jau septembra beigas, jānoslēdzas tuvākajās dienās. Tā pilnīga pabeigšana saistīta ar četru mierizlīgumu noslēgšanu tiesvedībās, kas aizsākas tā sauktā Ventspils tranzītkara laikos un ar kurām Lembergs un Stepanovs cīnījās par ietekmi uzņēmumā.
Darījuma cena netiek atklāta, taču Pietiek zināms, ka LSF holdings īpašnieki par viņiem piederošajām Graudu termināļa akcijām saņēmuši pieklājīgu summu, ar kuru varot justies apmierināti. Noprotams, ka Lemberga bērniem un Stepanovam piederošais LSF holdings sev piederošos 50% pārdevis par vairāk nekā 5 miljoniem latu.
Šis darījums iezīmē arī to, ka ne bez pamata šovasar medijos izskanēja runas par nosacīto pamieru, kas noslēgts starp Lembergu un tā sauktajiem Lemberga oponentiem, viņu vidū Stepanovu. Turklāt tieši ar Stepanova ietekmi saistītas runas, ka šovasar nogludināts ceļš starp Lemberga kontrolēto Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Jāņa Urbanoviča vadīto Saskaņas centrs, kas, iespējams, ZZS sniegusi „palīdzīgu roku” ģenerālprokurora Jāņa Maizīša nepārvēlēšanā.
Urbanoviča vadītā partija neoficiāli jau ilgstoši saistīta ar Stepanova finansējumu. Pats Urbanovicš nav noliedzis, ka viņam ir labas attiecības ar Stepanovu.
Pamieru tā sauktajā Ventspils karā pamatoja ar to, ka vairāk nekā piecus gadus ilgais konflikts abas puses ir nogurdinājis un būtiski mazinājis arī abu pušu naudas resursus. Ņemot vērā, ka Austrumos par Ventspils ostas tranzītuzņēmumu iegādi joprojām bija liela interese, karojošās puses kopš pavasara meklēja ceļus, kā tuvināties.
Lielākais kumoss Ventspils darījumā ir VN pārdošana, kas tiek kārtota ar Austrijas uzņēmēja Martina Šlafa kā starpnieka rokām. Pagaidām informācija par to, vai VN pārdošanas darījums īstenosies ir ļoti pretrunīga.
Lai arī Uzņēmumu reģistrā (UR) izmaiņas Ventspils graudu termināļa īpašnieku struktūrā vēl nav reģistrētas, Pietiek no drošiem avotiem zināms, ka kazahu kompānija tieši un pastarpināti būs kļuvusi par 100% šī uzņēmuma īpašnieku. To, ka darījums noticis, apstiprina izmaiņas Ventspils graudu termināļa padomē, kas UR reģistrētas 30.septembrī. Amatos šī uzņēmuma padomē (atspoguļo īpašnieka pārstāvjus) iecelti Kazahstānas kompānijas un ar to saistītas Šveices firmas pārstāvji. Savukārt amatus padomē zaudējuši visi ar LSF holdings interesēm saistītie padomes locekļi - Stepanovs, Valērijs Pašuta un Nikolajs Baštovojs.
Ventspils graudu terminālis ir viens no lielākajiem un modernākajiem graudu pārkraušanas uzņēmumiem.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
