Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības ilggadējie „universālie konsultanti” Prudentia ir uzskatāmi apliecinājuši savu „profesionalitāti”: kaut nu jau pat oficiāli paziņots, ka jauno Bombardier lidmašīnu piegādes aizkavēsies, Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš (attēlā) otrdien paziņojis, ka „rudenī airBaltic varēs saņemt jaunās lidmašīnas”. Pats Krastiņš kategoriski atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumiem saistībā ar šo analītisko prognozi.

Jau sešas dienas ir publiski zināms, ka Kanādas kompānija Bombardier dzinēju Pratt&Whitney piegādes aizkavēšanās dēļ samazinājis šogad piegādāt paredzēto lidmašīnu CS300 skaitu.

7. septembrī Bombardier oficiāli paziņoja, ka aizkavēšanās skars arī Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, kas būs pirmā jauno lidmašīnu izmantotāja: tikai šā gada ceturtajā ceturksnī airBaltic varbūt saņemšot pirmo CS300 lidmašīnu un kopumā šogad tiks piegādātas 7 lidmašīnas iepriekš plānoto 15 vietā.

Taču izrādās, ka ne visi Latvijā ir pamanījuši šo publisko informāciju, - viens no tiem ir uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdētājs Krastiņš, kurš sešas dienas pēc šī paziņojuma ir nācis klajā ar „analītisku rakstu” ar virsrakstu „Cik pievilcīga airBaltic ir stratēģiskajam investoram?”.

Šajā rakstā Krastiņš, pārstāstot ziņu aģentūru informāciju un ceļojumu iespaidus, piemin, ka „Latvijai būtiskākais notikums Fārnboro bija Bombardier paziņojums par Kanādas Transporta aģentūras jauno CS300 lidmašīnu sertificēšanu. Tas nozīmē, ka jau rudenī airBaltic varēs saņemt jaunās lidmašīnas”.

Šis paziņojums nebūtu vērā ņemams, ja to būtu izteicis parasts tirgus vērotājs, taču Krastiņš vada uzņēmumu, kas ilgus gadus ir saņēmis valsts naudu par to, ka „analizējis tirgu” un neveiksmīgi mēģinājis piesaistīt airBaltic nepieciešamo stratēģisko investoru.

Uz Prudentia vadītāja informētības līmeni otrdien norādīja viņa reakcija uz Pietiek jautājumiem: uzklausījis jautājumu – vai viņš tiešām prognozē airBaltic jaunās lidmašīnas rudenī, ņemot vērā Bombardier paziņojumu, vai arī par to vispār nav zinājis, Krastiņš paziņoja, ka uz šādiem jautājumiem nevēloties atbildēt.

Kā zināms, šogad Prudentia izdevās saņemt ievērojamu atlīdzību par „Vācijas investora atrašanu”, lai gan šīs konsultantu kompānijas ieguldījums šajā konsultanta atrašanā bija ļoti apšaubāms. Taču skaidrs, ka līdz ar to beidzās pēdējā „valstiskā barotava”, kas pēdējos gados šiem Vienotībai pietuvinātajiem konsultantiem bija nodrošinājusi miljonu ienākumus.

Pietiek šopavasar jau aprakstīja, ka, tikko kā paliekot bez politisko kontaktu nodrošinātās valstiskās „barotavas” – pirmām kārtām no konsultācijām un investora meklēšanas uzņēmumam Liepājas metalurgs, bēdīgi slavenajai konsultāciju kompānijai SIA Prudentia Advisers, kuras zināmākais pārstāvis joprojām ir Ģirts Rungainis, pērn dramatiski sarukuši apgrozījuma un peļņas rādītāji.

Prudentia pēdējo gadu zināmākie "sasniegumi" ir pastāvīgie labi apmaksātie solījumi atrast investorus aviokompānijai airBaltic, kuriem pērn pienāca beigas līdz ar valdības lēmumu par atteikšanos no uzņēmuma pakalpojumiem, kā arī konsultēšana Liepājas metalurga lietā līdz pat uzņēmuma maksātnespējai un padomi par labākā uzņēmuma iegādes pretendenta izvēli, kuru rezultāti pašlaik ir redzami.

Taču visas šīs neveiksmes Prudentia konsultāciju ņēmējiem uz pašas Prudentia biznesu līdz pat pagājušajam gadam bija atsaukušās tikai pozitīvi, - uzņēmuma apgrozījums, kā rādaPrudentia Advisers gada pārskats Lursoft datu bāzē, pieauga no 1,03 miljoniem eiro 2013. gadā līdz 2,21 miljonam eiro 2014. gadā. Būtiski palielinājusies bija arī Prudentia tīrā peļņa: 2013. gadā tā bija 220 tūkstoši eiro, bet 2014. gadā - jau nepilns 271 tūkstotis eiro.

Taču pērn līdz ar Liepājas metalurga „barotavas” izsīkšanu, nespējot radīt arī privātuzņēmumu pieprasītus pakalpojumus, Prudentia pērn bija palikusi faktiski tikai ar cita „politiskā klienta” – aviokompānijas airBaltic nodrošināto samaksu par konsultācijām.

Līdz ar to, kā rāda Lursoft dati, Prudentia apgrozījums pērn sarucis vairāk nekā seškārtīgi – no 2,21 miljona līdz 347,6 tūkstošiem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies gandrīz četrkārši – līdz 70,4 tūkstošiem eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā par 2015. gadu arī nav minēts neviens konkrēts tā klients, izņemot vienīgi airBaltic, - ir pieminētas tikai „stratēģiska rakstura konsultācijas vienam no vadošajiem Latvijas nebanku finansēšanas nozares uzņēmumiem” un „konsultācijas vienam no Latvijas vadošiem poligrāfijas uzņēmumiem”.

Šogad Prudentia gan plānojot „nostiprināt savas pozīcijas” Latvijas tirgū. „Balstoties uz prognozēto piesardzīgi optimistisko tirgus attīstību kopumā un ņemot vērā tirgus svārstību risku”, tās plānotais apgrozījums un peļņas rādītājs šogad varot būt virs 2014. gada līmeņa. Kur bez kontaktu ar partiju Vienotība un tās pārstāvjiem nodrošinātajiem klientiem palikušajam uzņēmumam šis apgrozījums varētu tikt ģenerēts, Prudentia vadība gan nepaskaidro.

Iepriekš Rungainis savu finansiālo veiksmi bez konkursa iegūto valdības pasūtījumu pildīšanā ir skaidrojis šādi: „Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi.”

Kā rāda Lursoft dati, uzņēmuma īpašnieki pērn ir uzskatāmi plūkuši divu iepriekšējo trekno gadu augļus, kad politiskie kontakti vēl nodrošināja labus peļņas un apgrozījuma rādītājus, - 2015. gadā viņi sev dividendēs izmaksājuši vairāk nekā 382 tūkstošus eiro.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...