Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?

Šis TM raksts nevis izskaidro kaut ko, bet ieved cilvēkus, atvainojos, juridiskā transā. Nav saprotams, kā valsts juridiskā nozare var paust šādus viedokļus, kuri rada vēl lielāku apjukumu un neskaidrības, apstiprinājumu tam, kas nedrīkst pastāvēt, kas neatbilst skaidri izteiktajos likumu regulējumos, bet balstīti uz izdomājumiem.

Komentēt visu šo anonīmo, bez autora, dokumentu, ja to var nosaukt par dokumentu, nav iespējams. Tad ir jāapraksta katrs teikums, un, atspēkojot tos ar likumu normām, sanāktu divas trīs reizes garāks teksts, nekā tas ir šajos viedokļos.

TM norāda, ka saistību tiesības tiek noteiktas uz likuma pamata tikai, ja puses nav spējušas panākt vienošanos. Kas tā par paradigmu „uz likuma pamata”, no kurienes tā radusies? Visas saistību tiesības rodas uz likuma pamata. Kam vajadzīgs lasītājus ievadīt nevajadzīgās diskusijās un spriedelējumos, kas tās par attiecībām uz likuma pamata, kuras nav uz likuma pamata?

Klasiskā izpratnē īpašumu iegūst un lieto "uz likuma pamata" vienīgi tajos gadījumos, kad uz likuma pamata atsavina īpašumu par labu kādam konkrētam īpašniekam un to nodod lietošanai īpašumā - pašvaldībai, valstij, dzelzceļa būvei, ebrejiem, sabiedriskai organizācijai utt.

Tieslietu ministrija, pārtrauciet bezjēdzīgo vārdu salikuma „uz likuma pamata” lietošanu. Visa dzīve mums ir „uz likuma pamata”. Mūsu, dalītā īpašuma, nomas gadījumos zemes īpašumu iegūst arī uz likuma pamata, bet lietošanas tiesības un tiesiskās attiecības rodas tikai tad, kad valsts vai pašvaldības institūcija izdod attiecīgu aktu un šādas tiesības piešķir - uz zemes reformas likuma, denacionalizācijas vai privatizācijas likuma pamata vai īpašuma tiesības iegūst un reģistrē uz pirkuma, dāvinājuma līguma pamata. Īpašuma ieguvējs var prasīt atlīdzību tikai tad, kad savas tiesības, ko piešķīris likums vai uz pirkuma līguma pamata, ir realizējis slēdzot (ierosinot slēgt) nomas līgumu.

Ko nozīmē TM teiktais, ka saistību tiesības noteiktas uz likuma pamata tikai, ja puses nav spējušas panākt vienošanos? Var uzskatīt, ka tas ir labvēlīgs skaidrojums, bet tas ir pilnīgi nevajadzīgs, drīzāk domāts, lai taisnotos par tiesu spriedumos izdomāto apgalvojumu par tiesiskām attiecībām uz likuma pamata.

Tieslietu ministrija savos skaidrojumos tāpat kā nu jau slavenais advokāts Normunds Šlitke viņa uzskaitītos tiesu spriedumos aizmirst likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta 5.daļu: ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi (likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12. pantu. Attiecībās, kuras minētais pants neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.

Šī likuma 4.panta 5.daļā panta vietā tiek piesaukts šeit, TM rakstā un tiesu spriedumos minētais 14.pants kā paradigma spārnotai frāzei - „uz likuma pamata”, kaut redzam, kas šis pants īpašuma tiesiskās attiecības nerisina, pat paskaidro, uz kura likuma un panta pamata dalītā īpašuma tiesiskās attiecības jārisina. Atsaukties uz šī likuma 4.panta 5.daļu arī Jūs „aizmirsāt”, jo tas laikam nav izdevīgi AS Pilsētas zemes dienests?! Nav izslēgts, ka šo „traktātu” TM vārdā ir sacerējis tas pats Pilsētas zemes dienests.

Kam nav saprotams, ka likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” šeit minētie panti skaidri regulē un nosaka: 54.p.2.d. Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. 54.p.4.p.Zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.

Godātā Tieslietu ministrija, ar šīm normām jau pateikts vairāk nekā pietiekoši un skaidri, neturpiniet, lūdzu, anarhiju. Nav tiesiski un godīgi atbalstīt vai pievienoties veiklo shēmotāju nesaprotamu un apšaubāmu rīcību izvairīties no nomas līguma slēgšanas. Tādā veidā, kā Jūs rakstāt, var piesaukt vai pusi Civillikuma normu, lai saprot, kā grib.

Citēšu arī likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta pilnu tekstu, ar grozījumiem:

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

(2) Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības (šis ir tas trešais teikums, kurš grozīts!).

(3) Ja zemes gabala īpašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem).

(4) Ja atbilstoši šā likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2006. likumu, Satversmes tiesas 15.04.2009. spriedumu, 22.10.2009. un 19.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014. Grozījums par otrās daļas trešā teikuma svītrošanu stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 51.punktu)

Frāze „rakstveidā vienojoties”, izskatās, likumā nav mainīta. Vismaz šajās piebildēs tas nav redzams.

Grozījums 54.pantā: - papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā: "Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu": izslēgt otrās daļas trešo teikumu.

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.oktobrī. Kas zemes īpašniekiem liedza noteikt viņus aplaimotos 6% gadā no likuma stāšanās spēkā dienas, slēdzot līgumu vai vēršoties tiesā tādu noslēgt piespiedu kārtā? Vai Tieslietu ministrijai pietrūkst drosmes un atbildības pateikt patiesību, kas tieši izriet no minētām tiesību normām, ka zemes īpašniekam prasījumi par nomas maksas noteikšanu vai grozīšanu rodas no laika, kad viņš ir ierosinājis slēgt nomas līgumu.

Izslēdziet no vārdu savirknējuma šo aplamo un izdomāto frazeoloģiju – uz likuma pamata. Šāds vārdu salikums izdomāts tikai manipulācijām ar likumu normām, arī tiesu spriedumos to lieto atbildētāju maldināšanai, ne vairāk.

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2. un 2.1 daļa: (2) Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. (21) Ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Grozījums atbilstoši ST spriedumam.

Sekas un atbildība zemes nomas līguma neslēgšanas gadījumā zemes reformas un dzīvojamo māju privatizācijas likumā nav regulētas, tātad vēršamies pie Civillikuma. Civillikuma 1484. pants: ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas nav spēkā. TM šo pantu aizmirsa pieminēt, - neizdevīgi?!

Katrā gadījumā zemes īpašniekam, kad ieguva tiesības uz zemi, šeit neizskatot, vai to ieguva likumīgi vai nelikumīgi, apejot pirmpirkuma tiesības, ar krāpšanos vai ne, ir visas tiesības slēgt rakstveida nomas līgumu un pieprasīt zemes nomas maksu bez jebkādām kriminālām manipulācijām, bez jebkādas paradigmas - uz likuma pamata, kas ir totāla cilvēku maldināšana.

Arī viss pārējais skaidrojums kā par prasības noilgumu, tā par nomas tiesiskām attiecībām nes anarhijas un haosa pazīmes. Vai TM nav skaidrs, ka, ja noslēgts nomas līgums, visas domstarpības, arī par noilgumu un samaksas kārtību, vairs neeksistē? Ir parāds, kas izriet no līguma, jāmaksā. Ja zemes īpašnieks ir komersants un tā statūtos ierakstīta tāda darbība kā zemes iznomāšana, noilgums 3 gadi. Vai te nevar pateikt skaidri, kas ir kas? Bet arī šeit nevienam neradīsies neskaidrība, ja ir noslēgts līgums un līgumsaistības jāpilda.

Arī te „skaidrojumā” saskaramies ar dīdīšanos pa likumu labirintu tulkojumiem un izdomājumiem, tā vietā skaidri pasakot – komersants – 3 gadi noilgums. Nav līguma, nav sarunas, ir vai nav noilgums. Ja attiecības, līgumsaistības nav noregulētas, nepastāv, komersantam tās nav bijušas vajadzīgas!?

Tāpat atrodam, ka zemes īpašnieks nevar vērsties ar savām prasībām pret atsevišķu dzīvokli, bet gan CL 1068.panta kārtībā pret kopību kopumā. Ja nav apsaimniekotājs vai pārvaldnieks – zemes īpašnieks pret kopību vispirms var vērsties vienīgi tiesā par līguma slēgšanu. Bet šeit un tiesu spriedumos kultivē pilnu anarhiju – gribam, slēdzam līgumu, nepatīk nodokļus maksāt vai jāslēpj pirmpirkuma tiesības, neslēdzam līgumu, izdomājām, ka nomas maksu var pieprasīt par kuru periodu grib, pēc anarhijas principa vai pēc tiesāšanās principa „tiesāšanās kā ķēķī”.

Neizdevīgi maksu prasīt no katra dzīvokļa, pieprasām ar vienu rāvienu tiesā piedziņu par nomas maksu pret pārvaldnieku, jo tas noskaitīs no dzīvojamās mājas naudas cik vajag un vienā rāvienā. Nepatīk tiesāties ar pārvaldnieku, terorizēsim katru dzīvokli, kad pret pārvaldnieku nav izdevīgi, vairāk dabūsim, jo viņi samaksās mūsu pašu maksātnespējas administratoriem – advokātiem, un dubultā būs bizness.

Tieslietu ministrija, cik tālu var iet ar šādu dzīvokļu attiecību terorizēšanu un likuma normu manipulācijām? Mums pat rodas šaubas vai attiecīgie TM darbinieki saprot, kas mājas pārvaldnieks, kas ir apsaimniekotājs.

Arī likumu normās ir atrodamas neskaidrības. Tā atrodam, ka TM savā skaidrojumā laipo pa šauru, šautru taku un turpina savu iecikloto frāzi, - ka piespiedu nomas tiesiskās attiecības kā tādas pastāv uz likuma pamata, jo, nenoliedzami, ēkas īpašnieks lieto zemi, uz kuras atrodas ēka, neatkarīgi no tā, vai pušu starpā ir noslēgts zemes nomas līgums. Tomēr Privatizācijas likums nenosaka piespiedu nomas tiesisko attiecību visas būtiskās sastāvdaļas. Nu jau “iekritāt”, kaut netieši, atzīstat, ka bez līguma slēgšanas šīs būtiskās - sastāvdaļas un strīdi nevar tikt atrisināti, jo citādi katrs zīlēs, kas kuram pienākas.

Tas pats, līdzīgs vārdu savirknējums atrodams arī tiesu spriedumos. „Tomēr jāuzsver, ka nepieciešamība pēc rakstiskas formas minētajiem darījumiem Privatizācijas likumā tika ietverta ar 2009. gada 22. oktobra grozījumiem, kas stājās spēkā 2009. gada 1. novembrī.” Nu, tad citējiet vienu likuma normu un jauno grozījumu un parādiet, kurš likums nosaka, ka nomas tiesisko attiecību visas būtiskās sastāvdaļas var pastāvēt bez rakstveida līguma, citādi izskatās pēc manipulācijām, kurām nav pamata.

Grozījums, mūsuprāt, attiecas uz 6 % gadā, bet tas, ka rakstveidā vienojoties, teikums likumā nav mainīts. Ja kas, arī vārdi likumā „savstarpēji vienojoties” attiecas uz rakstisku formu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2006. likumu, Satversmes tiesas 15.04.2009. spriedumu, 22.10.2009. un 19.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014. Grozījums par otrās daļas trešā teikuma svītrošanu stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 51.punktu) Tas, ka rakstveidā vienojoties, likumā nav mainīts.

Jūs rakstāt: “Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala īpašnieku (redakcija, kas bija spēkā līdz 10.03.2009.)”. Tad kā var vienoties, ja nav vajadzīga rakstveida forma: ko kurš izdomāja un tā ir taisnība?

„Tāpat Zemes reformas likumā prasībā pēc rakstiskas līguma formas tika noteikta ar 2011. gada 22. septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2011. gada 19. oktobrī. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Savukārt no 2009. gada 1. novembra Privatizācijas likums prasa rakstisku līguma formu.” Tieslietu ministrija, atbildiet, ja arī likumā nebūtu bijis prasības par rakstveida līguma slēgšanu, ko nozīmē likumu normās vārdi – “vienošanās” vai - līguma slēgšana? Kā var risināt tiesiskās attiecības, ja nav rakstveida līguma? Pēc zemes īpašnieka anarhijas un psiholoģiska terora paņēmieniem, kas notiek plaši apskatītajos masu mediju piemēros?

Kā jau rakstāt, likums nosaka tikai atsevišķas sastāvdaļas. Protams, ja nav līguma, darbojas vienas puses patvaļa un anarhijas principi. Tātad izteikt apgalvojumu, ka attiecības var pastāvēt bez rakstiska līguma, ir vairāk nekā nekorekti sludināt un pieļaut no Tieslietu ministrijas un tiesu puses, no taisnīgas tiesas principu puses.

“Judikatūrā ir izteikta atziņa, ka Civillikuma 1068. panta regulējums neattiecas uz dalītā īpašumā esošas zemes kopīpašniekiem, jo zeme kā nomas objekts jau ir nodota ēkas īpašnieku lietošanā un zemes īpašnieks piespiedu nomā tikai realizē savas tiesības saņemt nomas maksu proporcionāli tam piederošajai zemesgabala domājamai daļai.[4]” – lūk kārtējā aplamība, kura neiederas nevienos likuma rāmjos. Ja kaut ko izsaka judikatūrā, un tas nav pamatots uz likumu, tādam izdomājumam ir “virtuves sarunas” spēks. Var uz to atsaukties advokāts Šlitke, bet Tieslietu ministrijai uz to atsaukties gan nav tiesību.

Kurā likumā teikts, ka Civillikuma 1068. panta regulējums neattiecas uz dalītā īpašumā esošas zemes kopīpašniekiem? Arī judikatūras spriedumus, uz kuru TM atsaucas, nevar ņemt vērā, ja tie pamatoti uz izdomājumiem, kas raksturīgs daudzos tiesu spriedumos.

“Vispārējā gadījumā dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotās personas statusā (izņemot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11. panta otrās daļas 7. punktā noteiktajos gadījumos), tādējādi jebkuru līgumu, kas ir saistīts ar dzīvojamās mājas uzturēšanu, slēdz dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, t.i., saistību tiesību puse ir dzīvojamās mājas īpašnieki, nevis pārvaldnieks” – kārtējās TM anarhijas izpausmes apliecinājums, kas valda Tieslietu ministrijā, tiesu spriedumos - Latvijas valstī!

Mūsu attiecībās nomas līguma slēgšana nav tradicionālā pilnvarojuma gadījums. Pilnvarotā personas ir patstāvīgs pilnvarnieks, ar rīcības tiesībām. Cits gadījumos pilnvarnieks noslēdz līgumu un norobežojas no tā izpildīšanas, nenes nekādu atbildību par līguma sekām, kas vērojams pat valsts attiecībās ar investoriem un citām personām. Šeit ir cits līguma saturs un darbības apjoms. Pārvaldnieks uzņemas visas divu slēdzēju pušu saistības vienojoties par visām sastāvdaļām, tajā skaitā kā iekasētās naudas turētājs, pārskaitītājs, rīkotājs un uzņemas atbildību par saistību nepildīšanu vai negodprātīgu izpildīšanu. Ja tas līgumā nav atrunāts, tā ir zemes īpašnieka atbildība vai atkal šeit darbojas interešu konflikta shēmas.

Dzīvokļu īpašnieks nevar iejaukties divu pušu saistībās. Katrai no tām līgumā jābūt noteiktam, kā tās turpmāk rīkojas strīda gadījumā. Ja līgums ir fiktīvs, nepilnīgs vai nepilnvērtīgs, neatbilst Civillikuma normām, kā šeit var iejaukties dzīvokļu īpašnieki, - visi 100 dzīvokļi kolonā ies pie pārvaldnieka kontrolēt, vai ir pārskaitījis vai nav pārskaitījis naudu, un pārbaudīt zemes īpašnieka grāmatvedību un kontus, vai ir saņēmis naudu no pārvaldnieka vai ne, utt.

Tad jājautā, kādas tiesības ir dzīvokļu īpašniekiem? Dzīvokļu īpašnieks ir atstumts no līguma slēgšanas dalības un parasti pat netiek informēts par līguma saturu. Pretējā gadījumā, kā Jūs rakstāt, pārvaldnieka un zemes īpašnieka noslēgtais nomas līgums būtu tūlīt jānodod dzīvokļu īpašniekiem izpildīšanai un kontrolei, naudas iekasēšanai un pārskaitīšanai vai lai samaksu kārto katrs dzīvoklis atsevišķi.

Bet tad kāda jēga šādai līguma slēgšanas darbībai vispār? Lai zemes īpašnieks nāk pie katra dzīvokļa un slēdz nomas līgumu.

„Tieslietu ministrijas ieskatā piespiedu nomas tiesiskās attiecības un attiecības starp dzīvojamās mājas īpašnieku un pārvaldnieku ir nošķiramas. Strīdi pārvaldnieka un mājas īpašnieka starpā, piemēram, par konkrētām darbībām, kuras pārvaldnieks ir veicis mājas īpašnieku vārdā, ja vien nav pārkāptas pilnvarojuma robežas, Tieslietu ministrijas ieskatā ir risināmi starp dzīvojamās mājas pārvaldnieku un dzīvojamās mājas īpašnieku un tie neskar citas tiesiskas attiecības ar trešajām personām.”

Pirmkārt, Tieslietu ministrija, izslēdziet šo nekorekto un maldinošo, krimināla rakstura vārdu „piespiedu” no leksikas, jo tas nav noteikts nevienā likumā. Zemes reformas likuma 4.p.5.d. šīs attiecības apzīmēts ar vārdiem „dalītais īpašums”. Arī likumprojekta nosaukums “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas atrodas Saeimā uz 2.lasījumu, izskatās traģisks: te piespiedu, te šīs piespiedu attiecības it kā pastāv daudzdzīvokļu mājās, kaut mājās nav neviena piespiedu elementa. Bet zeme un māja šeit ir vienīgi “dalītais īpašums”, nevis piespiedu.

Kur var atrast piespiedu attiecības privatizētajās daudzdzīvokļu mājās? Absurds absurda galā. To varēja izdomāt vienīgi AS Pilsētas zemes dienests, viņiem ir piedodams.

Otrkārt, nav saprotama TM nostāja jaukt galvu ar mājas īpašnieku un pārvaldnieka attiecību izskatīšanu, kad runājam par attiecībām ar zemes īpašnieku. Dzīvokļu kopība nodod pilnvaras slēgt zemes nomas līgumu pārvaldniekam. Tad kādas iespējas katram dzīvoklim kontrolēt šo saistību izpildi? Turklāt katrs, jebkurš noslēgts saistību darījums pats par sevi jau ietver piespiedu attiecības un uz likuma pamata. Vai tad rakstīsim - piespiedu nodokli, piespiedu nodeva, piespiedu privatizācija utt. un visur – uz likuma pamata maksājam par komunālajiem pakalpojumiem, uz likuma pamata - par siltumu utt.?

Šī vulgārā vārda „piespiedu” lietošana rada neizpratni un domāta, lai parastai tautai, jebkuram, jauktu prātu. Visas nomas attiecības pārtop par piespiedu bez šī vārda lietošanas, kad noslēdz nomas līgumu.

Otrkārt, nemaldiniet, lūdzu, ka (starp citu, mājas īpašnieki zemesgrāmatā galvenokārt ir pašvaldība vai valsts) nomas līguma vai maksas sakarā strīdi risināmi „starp dzīvojamās mājas pārvaldnieku un dzīvojamās mājas īpašnieku” (citi jautājumi – drīzāk jā), kas nedz juridiski, nedz faktiski nav iespējams.

Nu jau nākamajā teikumā tikpat nekorekti aprakstāt dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku civiltiesiskās attiecības: „Kā ir risināmi strīdi piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās? Piespiedu nomas tiesiskās attiecībās ir civiltiesiskas attiecības, kuru iznākumu galvenokārt nosaka paši tiesību normu piemērotāji (dzīvojamās mājas īpašnieki un zemes īpašnieki)”. Pirmkārt, nevis piespiedu, bet vienkārši un saprotami – dalītā īpašuma civiltiesiskās attiecības! Paši tiesību normu pielietotāji ir „kolhozs” bez priekšsēdētāja, tad ko viņi var noteikt vai risināt?

Ja jau reducējat, ka dzīvokļu īpašnieki civiltiesiskās nomas attiecības arī risina ar zemes īpašnieku, tad kamdēļ piesauciet un jauciet galvu ar pārvaldnieku. Lai nāk Jūsu lolotais zemes īpašnieks AS Pilsētas zemes dienests un slēdz nomas līgumu no dienas, kad savas īpašuma tiesības reģistrējis zemesgrāmatā un nevis klīst kaut kur, tad pēc 10 gadiem ierodas un uzstāj ar ultimātu – divu nedēļu laikā – no 15. – 28. februārim samaksājiet man parādu, ja ne, satiesāšu, re, kā man veicas, jau pie simta gadījumu un visos vinnēju. Terors uz vietas.

Savukārt strīdi par piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaru ir risināmi starp zemes īpašniekiem un dzīvojamās mājas īpašniekiem (kur gan dzīvojamās mājas īpašniekus var pārstāvēt to pilnvarotā persona, piemēram, pārvaldnieks)”.

Palasiet, lūdzu, kādu anarhiju šeit vēlaties paust. Vai Jums pašiem neliekas jocīgs viss šis Jūsu raksts un šeit citētie teikumi? Te zemes īpašnieki komunicē ar atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem, te varot arī iztikt ar pārvaldnieku. Kā tad īsti ir? Kas Jūsu skatījumā ir pārvaldnieks, kas pilnvarotā persona? Visam taču jābūt savā vietā – kad, kurš, kādā apjomā, ar ko risina attiecības, nevis gan, gan. Kārtējā aplamība.

Atklāti sakot, kauns lasīt un domāt, ka to raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi. Ja ņem, ka šāds “skaidrojums” nāk no minētā mistiskā “dienesta” kuluāriem, tad var saprast.

Līgumu slēdz un visu saskaņojumu veic divas puses – zemes īpašnieks un mājas pārvaldnieks, teiksim, Rīgas namu pārvaldnieks vai Latio namsaimnieks, bet risināt strīdus, ja tie izriet no nomas līguma, nometīsim uz dzīvokļu īpašniekiem, lai kaujas savā starpā, viens otru terorizē, ko mēs zemes īpašnieks un pārvaldnieks sastrādājām “jūsu labā”? Kurš tad dzīvoklis uzraudzīs pārvaldnieku? Mistiskā mājas kopība, kura mājā nevar atrast pat personu, kuru pilnvarot? Tieslietu ministrija, neiesaistieties, lūdzu, ar šādiem „risinājumiem”, viedokļiem un skaidrojumiem, kas, mūsuprāt, Jums kā ministrijai nedara godu. TM uzrauga arī tiesu darbību un ir tiesiska ierosināt pret tiesnešiem disciplinārlietas, ja konstatējat, ka spriedumos ir saskatāms tīšs likuma pārkāpums.

Katru teikumu Jūsu traktātā var apstrīdēt un nepiekrist, jo, kā mēdz teikt, gandrīz neviens teikums neiztur kritiku. Vismaz vairākumā no Jūsu skaidrojumā teiktā ir juridiski nekorekti viedokli. Ja Tieslietu ministrija kā valsts iestāde saskata, ka šajās zemes nomas tiesiskajās attiecības pie dalītā īpašuma ir nekārtības, regulējums nepietiekams, nav attiecīga likuma vai MK Noteikumu regulējuma, Jums ir pienākums ierosināt regulējumu vai nosūtīt priekšlikumus attiecīgai nozarei, teiksim Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, vai kopīgi saskaņojot nosacījumus vai likumu grozījumus, tos nosūtot virzīšanai vai pieņemšanai Ministru kabinetam, nevis kultivējot spriedelējumus, kam nav likumiska satura.

Būsim pateicīgi par nepārprotamu likumu normu piemērošanu un tulkojumu, kas varētu būt skaidri un saprotami ne tikai juristiem, bet katram dzīvokļa īpašniekam, kam domāti šāda veida skaidrojumi.

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības „Ausma” valdes loceklis

** Atbilde uz rakstu: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/piespiedu-nomas-tiesisko-attiecibu-aktualie-jautajumi

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...