Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?

Šis TM raksts nevis izskaidro kaut ko, bet ieved cilvēkus, atvainojos, juridiskā transā. Nav saprotams, kā valsts juridiskā nozare var paust šādus viedokļus, kuri rada vēl lielāku apjukumu un neskaidrības, apstiprinājumu tam, kas nedrīkst pastāvēt, kas neatbilst skaidri izteiktajos likumu regulējumos, bet balstīti uz izdomājumiem.

Komentēt visu šo anonīmo, bez autora, dokumentu, ja to var nosaukt par dokumentu, nav iespējams. Tad ir jāapraksta katrs teikums, un, atspēkojot tos ar likumu normām, sanāktu divas trīs reizes garāks teksts, nekā tas ir šajos viedokļos.

TM norāda, ka saistību tiesības tiek noteiktas uz likuma pamata tikai, ja puses nav spējušas panākt vienošanos. Kas tā par paradigmu „uz likuma pamata”, no kurienes tā radusies? Visas saistību tiesības rodas uz likuma pamata. Kam vajadzīgs lasītājus ievadīt nevajadzīgās diskusijās un spriedelējumos, kas tās par attiecībām uz likuma pamata, kuras nav uz likuma pamata?

Klasiskā izpratnē īpašumu iegūst un lieto "uz likuma pamata" vienīgi tajos gadījumos, kad uz likuma pamata atsavina īpašumu par labu kādam konkrētam īpašniekam un to nodod lietošanai īpašumā - pašvaldībai, valstij, dzelzceļa būvei, ebrejiem, sabiedriskai organizācijai utt.

Tieslietu ministrija, pārtrauciet bezjēdzīgo vārdu salikuma „uz likuma pamata” lietošanu. Visa dzīve mums ir „uz likuma pamata”. Mūsu, dalītā īpašuma, nomas gadījumos zemes īpašumu iegūst arī uz likuma pamata, bet lietošanas tiesības un tiesiskās attiecības rodas tikai tad, kad valsts vai pašvaldības institūcija izdod attiecīgu aktu un šādas tiesības piešķir - uz zemes reformas likuma, denacionalizācijas vai privatizācijas likuma pamata vai īpašuma tiesības iegūst un reģistrē uz pirkuma, dāvinājuma līguma pamata. Īpašuma ieguvējs var prasīt atlīdzību tikai tad, kad savas tiesības, ko piešķīris likums vai uz pirkuma līguma pamata, ir realizējis slēdzot (ierosinot slēgt) nomas līgumu.

Ko nozīmē TM teiktais, ka saistību tiesības noteiktas uz likuma pamata tikai, ja puses nav spējušas panākt vienošanos? Var uzskatīt, ka tas ir labvēlīgs skaidrojums, bet tas ir pilnīgi nevajadzīgs, drīzāk domāts, lai taisnotos par tiesu spriedumos izdomāto apgalvojumu par tiesiskām attiecībām uz likuma pamata.

Tieslietu ministrija savos skaidrojumos tāpat kā nu jau slavenais advokāts Normunds Šlitke viņa uzskaitītos tiesu spriedumos aizmirst likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta 5.daļu: ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi (likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12. pantu. Attiecībās, kuras minētais pants neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.

Šī likuma 4.panta 5.daļā panta vietā tiek piesaukts šeit, TM rakstā un tiesu spriedumos minētais 14.pants kā paradigma spārnotai frāzei - „uz likuma pamata”, kaut redzam, kas šis pants īpašuma tiesiskās attiecības nerisina, pat paskaidro, uz kura likuma un panta pamata dalītā īpašuma tiesiskās attiecības jārisina. Atsaukties uz šī likuma 4.panta 5.daļu arī Jūs „aizmirsāt”, jo tas laikam nav izdevīgi AS Pilsētas zemes dienests?! Nav izslēgts, ka šo „traktātu” TM vārdā ir sacerējis tas pats Pilsētas zemes dienests.

Kam nav saprotams, ka likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” šeit minētie panti skaidri regulē un nosaka: 54.p.2.d. Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. 54.p.4.p.Zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.

Godātā Tieslietu ministrija, ar šīm normām jau pateikts vairāk nekā pietiekoši un skaidri, neturpiniet, lūdzu, anarhiju. Nav tiesiski un godīgi atbalstīt vai pievienoties veiklo shēmotāju nesaprotamu un apšaubāmu rīcību izvairīties no nomas līguma slēgšanas. Tādā veidā, kā Jūs rakstāt, var piesaukt vai pusi Civillikuma normu, lai saprot, kā grib.

Citēšu arī likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta pilnu tekstu, ar grozījumiem:

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

(2) Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības (šis ir tas trešais teikums, kurš grozīts!).

(3) Ja zemes gabala īpašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem).

(4) Ja atbilstoši šā likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2006. likumu, Satversmes tiesas 15.04.2009. spriedumu, 22.10.2009. un 19.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014. Grozījums par otrās daļas trešā teikuma svītrošanu stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 51.punktu)

Frāze „rakstveidā vienojoties”, izskatās, likumā nav mainīta. Vismaz šajās piebildēs tas nav redzams.

Grozījums 54.pantā: - papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā: "Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu": izslēgt otrās daļas trešo teikumu.

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.oktobrī. Kas zemes īpašniekiem liedza noteikt viņus aplaimotos 6% gadā no likuma stāšanās spēkā dienas, slēdzot līgumu vai vēršoties tiesā tādu noslēgt piespiedu kārtā? Vai Tieslietu ministrijai pietrūkst drosmes un atbildības pateikt patiesību, kas tieši izriet no minētām tiesību normām, ka zemes īpašniekam prasījumi par nomas maksas noteikšanu vai grozīšanu rodas no laika, kad viņš ir ierosinājis slēgt nomas līgumu.

Izslēdziet no vārdu savirknējuma šo aplamo un izdomāto frazeoloģiju – uz likuma pamata. Šāds vārdu salikums izdomāts tikai manipulācijām ar likumu normām, arī tiesu spriedumos to lieto atbildētāju maldināšanai, ne vairāk.

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2. un 2.1 daļa: (2) Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. (21) Ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Grozījums atbilstoši ST spriedumam.

Sekas un atbildība zemes nomas līguma neslēgšanas gadījumā zemes reformas un dzīvojamo māju privatizācijas likumā nav regulētas, tātad vēršamies pie Civillikuma. Civillikuma 1484. pants: ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas nav spēkā. TM šo pantu aizmirsa pieminēt, - neizdevīgi?!

Katrā gadījumā zemes īpašniekam, kad ieguva tiesības uz zemi, šeit neizskatot, vai to ieguva likumīgi vai nelikumīgi, apejot pirmpirkuma tiesības, ar krāpšanos vai ne, ir visas tiesības slēgt rakstveida nomas līgumu un pieprasīt zemes nomas maksu bez jebkādām kriminālām manipulācijām, bez jebkādas paradigmas - uz likuma pamata, kas ir totāla cilvēku maldināšana.

Arī viss pārējais skaidrojums kā par prasības noilgumu, tā par nomas tiesiskām attiecībām nes anarhijas un haosa pazīmes. Vai TM nav skaidrs, ka, ja noslēgts nomas līgums, visas domstarpības, arī par noilgumu un samaksas kārtību, vairs neeksistē? Ir parāds, kas izriet no līguma, jāmaksā. Ja zemes īpašnieks ir komersants un tā statūtos ierakstīta tāda darbība kā zemes iznomāšana, noilgums 3 gadi. Vai te nevar pateikt skaidri, kas ir kas? Bet arī šeit nevienam neradīsies neskaidrība, ja ir noslēgts līgums un līgumsaistības jāpilda.

Arī te „skaidrojumā” saskaramies ar dīdīšanos pa likumu labirintu tulkojumiem un izdomājumiem, tā vietā skaidri pasakot – komersants – 3 gadi noilgums. Nav līguma, nav sarunas, ir vai nav noilgums. Ja attiecības, līgumsaistības nav noregulētas, nepastāv, komersantam tās nav bijušas vajadzīgas!?

Tāpat atrodam, ka zemes īpašnieks nevar vērsties ar savām prasībām pret atsevišķu dzīvokli, bet gan CL 1068.panta kārtībā pret kopību kopumā. Ja nav apsaimniekotājs vai pārvaldnieks – zemes īpašnieks pret kopību vispirms var vērsties vienīgi tiesā par līguma slēgšanu. Bet šeit un tiesu spriedumos kultivē pilnu anarhiju – gribam, slēdzam līgumu, nepatīk nodokļus maksāt vai jāslēpj pirmpirkuma tiesības, neslēdzam līgumu, izdomājām, ka nomas maksu var pieprasīt par kuru periodu grib, pēc anarhijas principa vai pēc tiesāšanās principa „tiesāšanās kā ķēķī”.

Neizdevīgi maksu prasīt no katra dzīvokļa, pieprasām ar vienu rāvienu tiesā piedziņu par nomas maksu pret pārvaldnieku, jo tas noskaitīs no dzīvojamās mājas naudas cik vajag un vienā rāvienā. Nepatīk tiesāties ar pārvaldnieku, terorizēsim katru dzīvokli, kad pret pārvaldnieku nav izdevīgi, vairāk dabūsim, jo viņi samaksās mūsu pašu maksātnespējas administratoriem – advokātiem, un dubultā būs bizness.

Tieslietu ministrija, cik tālu var iet ar šādu dzīvokļu attiecību terorizēšanu un likuma normu manipulācijām? Mums pat rodas šaubas vai attiecīgie TM darbinieki saprot, kas mājas pārvaldnieks, kas ir apsaimniekotājs.

Arī likumu normās ir atrodamas neskaidrības. Tā atrodam, ka TM savā skaidrojumā laipo pa šauru, šautru taku un turpina savu iecikloto frāzi, - ka piespiedu nomas tiesiskās attiecības kā tādas pastāv uz likuma pamata, jo, nenoliedzami, ēkas īpašnieks lieto zemi, uz kuras atrodas ēka, neatkarīgi no tā, vai pušu starpā ir noslēgts zemes nomas līgums. Tomēr Privatizācijas likums nenosaka piespiedu nomas tiesisko attiecību visas būtiskās sastāvdaļas. Nu jau “iekritāt”, kaut netieši, atzīstat, ka bez līguma slēgšanas šīs būtiskās - sastāvdaļas un strīdi nevar tikt atrisināti, jo citādi katrs zīlēs, kas kuram pienākas.

Tas pats, līdzīgs vārdu savirknējums atrodams arī tiesu spriedumos. „Tomēr jāuzsver, ka nepieciešamība pēc rakstiskas formas minētajiem darījumiem Privatizācijas likumā tika ietverta ar 2009. gada 22. oktobra grozījumiem, kas stājās spēkā 2009. gada 1. novembrī.” Nu, tad citējiet vienu likuma normu un jauno grozījumu un parādiet, kurš likums nosaka, ka nomas tiesisko attiecību visas būtiskās sastāvdaļas var pastāvēt bez rakstveida līguma, citādi izskatās pēc manipulācijām, kurām nav pamata.

Grozījums, mūsuprāt, attiecas uz 6 % gadā, bet tas, ka rakstveidā vienojoties, teikums likumā nav mainīts. Ja kas, arī vārdi likumā „savstarpēji vienojoties” attiecas uz rakstisku formu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2006. likumu, Satversmes tiesas 15.04.2009. spriedumu, 22.10.2009. un 19.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014. Grozījums par otrās daļas trešā teikuma svītrošanu stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 51.punktu) Tas, ka rakstveidā vienojoties, likumā nav mainīts.

Jūs rakstāt: “Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala īpašnieku (redakcija, kas bija spēkā līdz 10.03.2009.)”. Tad kā var vienoties, ja nav vajadzīga rakstveida forma: ko kurš izdomāja un tā ir taisnība?

„Tāpat Zemes reformas likumā prasībā pēc rakstiskas līguma formas tika noteikta ar 2011. gada 22. septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2011. gada 19. oktobrī. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Savukārt no 2009. gada 1. novembra Privatizācijas likums prasa rakstisku līguma formu.” Tieslietu ministrija, atbildiet, ja arī likumā nebūtu bijis prasības par rakstveida līguma slēgšanu, ko nozīmē likumu normās vārdi – “vienošanās” vai - līguma slēgšana? Kā var risināt tiesiskās attiecības, ja nav rakstveida līguma? Pēc zemes īpašnieka anarhijas un psiholoģiska terora paņēmieniem, kas notiek plaši apskatītajos masu mediju piemēros?

Kā jau rakstāt, likums nosaka tikai atsevišķas sastāvdaļas. Protams, ja nav līguma, darbojas vienas puses patvaļa un anarhijas principi. Tātad izteikt apgalvojumu, ka attiecības var pastāvēt bez rakstiska līguma, ir vairāk nekā nekorekti sludināt un pieļaut no Tieslietu ministrijas un tiesu puses, no taisnīgas tiesas principu puses.

“Judikatūrā ir izteikta atziņa, ka Civillikuma 1068. panta regulējums neattiecas uz dalītā īpašumā esošas zemes kopīpašniekiem, jo zeme kā nomas objekts jau ir nodota ēkas īpašnieku lietošanā un zemes īpašnieks piespiedu nomā tikai realizē savas tiesības saņemt nomas maksu proporcionāli tam piederošajai zemesgabala domājamai daļai.[4]” – lūk kārtējā aplamība, kura neiederas nevienos likuma rāmjos. Ja kaut ko izsaka judikatūrā, un tas nav pamatots uz likumu, tādam izdomājumam ir “virtuves sarunas” spēks. Var uz to atsaukties advokāts Šlitke, bet Tieslietu ministrijai uz to atsaukties gan nav tiesību.

Kurā likumā teikts, ka Civillikuma 1068. panta regulējums neattiecas uz dalītā īpašumā esošas zemes kopīpašniekiem? Arī judikatūras spriedumus, uz kuru TM atsaucas, nevar ņemt vērā, ja tie pamatoti uz izdomājumiem, kas raksturīgs daudzos tiesu spriedumos.

“Vispārējā gadījumā dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotās personas statusā (izņemot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11. panta otrās daļas 7. punktā noteiktajos gadījumos), tādējādi jebkuru līgumu, kas ir saistīts ar dzīvojamās mājas uzturēšanu, slēdz dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, t.i., saistību tiesību puse ir dzīvojamās mājas īpašnieki, nevis pārvaldnieks” – kārtējās TM anarhijas izpausmes apliecinājums, kas valda Tieslietu ministrijā, tiesu spriedumos - Latvijas valstī!

Mūsu attiecībās nomas līguma slēgšana nav tradicionālā pilnvarojuma gadījums. Pilnvarotā personas ir patstāvīgs pilnvarnieks, ar rīcības tiesībām. Cits gadījumos pilnvarnieks noslēdz līgumu un norobežojas no tā izpildīšanas, nenes nekādu atbildību par līguma sekām, kas vērojams pat valsts attiecībās ar investoriem un citām personām. Šeit ir cits līguma saturs un darbības apjoms. Pārvaldnieks uzņemas visas divu slēdzēju pušu saistības vienojoties par visām sastāvdaļām, tajā skaitā kā iekasētās naudas turētājs, pārskaitītājs, rīkotājs un uzņemas atbildību par saistību nepildīšanu vai negodprātīgu izpildīšanu. Ja tas līgumā nav atrunāts, tā ir zemes īpašnieka atbildība vai atkal šeit darbojas interešu konflikta shēmas.

Dzīvokļu īpašnieks nevar iejaukties divu pušu saistībās. Katrai no tām līgumā jābūt noteiktam, kā tās turpmāk rīkojas strīda gadījumā. Ja līgums ir fiktīvs, nepilnīgs vai nepilnvērtīgs, neatbilst Civillikuma normām, kā šeit var iejaukties dzīvokļu īpašnieki, - visi 100 dzīvokļi kolonā ies pie pārvaldnieka kontrolēt, vai ir pārskaitījis vai nav pārskaitījis naudu, un pārbaudīt zemes īpašnieka grāmatvedību un kontus, vai ir saņēmis naudu no pārvaldnieka vai ne, utt.

Tad jājautā, kādas tiesības ir dzīvokļu īpašniekiem? Dzīvokļu īpašnieks ir atstumts no līguma slēgšanas dalības un parasti pat netiek informēts par līguma saturu. Pretējā gadījumā, kā Jūs rakstāt, pārvaldnieka un zemes īpašnieka noslēgtais nomas līgums būtu tūlīt jānodod dzīvokļu īpašniekiem izpildīšanai un kontrolei, naudas iekasēšanai un pārskaitīšanai vai lai samaksu kārto katrs dzīvoklis atsevišķi.

Bet tad kāda jēga šādai līguma slēgšanas darbībai vispār? Lai zemes īpašnieks nāk pie katra dzīvokļa un slēdz nomas līgumu.

„Tieslietu ministrijas ieskatā piespiedu nomas tiesiskās attiecības un attiecības starp dzīvojamās mājas īpašnieku un pārvaldnieku ir nošķiramas. Strīdi pārvaldnieka un mājas īpašnieka starpā, piemēram, par konkrētām darbībām, kuras pārvaldnieks ir veicis mājas īpašnieku vārdā, ja vien nav pārkāptas pilnvarojuma robežas, Tieslietu ministrijas ieskatā ir risināmi starp dzīvojamās mājas pārvaldnieku un dzīvojamās mājas īpašnieku un tie neskar citas tiesiskas attiecības ar trešajām personām.”

Pirmkārt, Tieslietu ministrija, izslēdziet šo nekorekto un maldinošo, krimināla rakstura vārdu „piespiedu” no leksikas, jo tas nav noteikts nevienā likumā. Zemes reformas likuma 4.p.5.d. šīs attiecības apzīmēts ar vārdiem „dalītais īpašums”. Arī likumprojekta nosaukums “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas atrodas Saeimā uz 2.lasījumu, izskatās traģisks: te piespiedu, te šīs piespiedu attiecības it kā pastāv daudzdzīvokļu mājās, kaut mājās nav neviena piespiedu elementa. Bet zeme un māja šeit ir vienīgi “dalītais īpašums”, nevis piespiedu.

Kur var atrast piespiedu attiecības privatizētajās daudzdzīvokļu mājās? Absurds absurda galā. To varēja izdomāt vienīgi AS Pilsētas zemes dienests, viņiem ir piedodams.

Otrkārt, nav saprotama TM nostāja jaukt galvu ar mājas īpašnieku un pārvaldnieka attiecību izskatīšanu, kad runājam par attiecībām ar zemes īpašnieku. Dzīvokļu kopība nodod pilnvaras slēgt zemes nomas līgumu pārvaldniekam. Tad kādas iespējas katram dzīvoklim kontrolēt šo saistību izpildi? Turklāt katrs, jebkurš noslēgts saistību darījums pats par sevi jau ietver piespiedu attiecības un uz likuma pamata. Vai tad rakstīsim - piespiedu nodokli, piespiedu nodeva, piespiedu privatizācija utt. un visur – uz likuma pamata maksājam par komunālajiem pakalpojumiem, uz likuma pamata - par siltumu utt.?

Šī vulgārā vārda „piespiedu” lietošana rada neizpratni un domāta, lai parastai tautai, jebkuram, jauktu prātu. Visas nomas attiecības pārtop par piespiedu bez šī vārda lietošanas, kad noslēdz nomas līgumu.

Otrkārt, nemaldiniet, lūdzu, ka (starp citu, mājas īpašnieki zemesgrāmatā galvenokārt ir pašvaldība vai valsts) nomas līguma vai maksas sakarā strīdi risināmi „starp dzīvojamās mājas pārvaldnieku un dzīvojamās mājas īpašnieku” (citi jautājumi – drīzāk jā), kas nedz juridiski, nedz faktiski nav iespējams.

Nu jau nākamajā teikumā tikpat nekorekti aprakstāt dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku civiltiesiskās attiecības: „Kā ir risināmi strīdi piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās? Piespiedu nomas tiesiskās attiecībās ir civiltiesiskas attiecības, kuru iznākumu galvenokārt nosaka paši tiesību normu piemērotāji (dzīvojamās mājas īpašnieki un zemes īpašnieki)”. Pirmkārt, nevis piespiedu, bet vienkārši un saprotami – dalītā īpašuma civiltiesiskās attiecības! Paši tiesību normu pielietotāji ir „kolhozs” bez priekšsēdētāja, tad ko viņi var noteikt vai risināt?

Ja jau reducējat, ka dzīvokļu īpašnieki civiltiesiskās nomas attiecības arī risina ar zemes īpašnieku, tad kamdēļ piesauciet un jauciet galvu ar pārvaldnieku. Lai nāk Jūsu lolotais zemes īpašnieks AS Pilsētas zemes dienests un slēdz nomas līgumu no dienas, kad savas īpašuma tiesības reģistrējis zemesgrāmatā un nevis klīst kaut kur, tad pēc 10 gadiem ierodas un uzstāj ar ultimātu – divu nedēļu laikā – no 15. – 28. februārim samaksājiet man parādu, ja ne, satiesāšu, re, kā man veicas, jau pie simta gadījumu un visos vinnēju. Terors uz vietas.

Savukārt strīdi par piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaru ir risināmi starp zemes īpašniekiem un dzīvojamās mājas īpašniekiem (kur gan dzīvojamās mājas īpašniekus var pārstāvēt to pilnvarotā persona, piemēram, pārvaldnieks)”.

Palasiet, lūdzu, kādu anarhiju šeit vēlaties paust. Vai Jums pašiem neliekas jocīgs viss šis Jūsu raksts un šeit citētie teikumi? Te zemes īpašnieki komunicē ar atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem, te varot arī iztikt ar pārvaldnieku. Kā tad īsti ir? Kas Jūsu skatījumā ir pārvaldnieks, kas pilnvarotā persona? Visam taču jābūt savā vietā – kad, kurš, kādā apjomā, ar ko risina attiecības, nevis gan, gan. Kārtējā aplamība.

Atklāti sakot, kauns lasīt un domāt, ka to raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi. Ja ņem, ka šāds “skaidrojums” nāk no minētā mistiskā “dienesta” kuluāriem, tad var saprast.

Līgumu slēdz un visu saskaņojumu veic divas puses – zemes īpašnieks un mājas pārvaldnieks, teiksim, Rīgas namu pārvaldnieks vai Latio namsaimnieks, bet risināt strīdus, ja tie izriet no nomas līguma, nometīsim uz dzīvokļu īpašniekiem, lai kaujas savā starpā, viens otru terorizē, ko mēs zemes īpašnieks un pārvaldnieks sastrādājām “jūsu labā”? Kurš tad dzīvoklis uzraudzīs pārvaldnieku? Mistiskā mājas kopība, kura mājā nevar atrast pat personu, kuru pilnvarot? Tieslietu ministrija, neiesaistieties, lūdzu, ar šādiem „risinājumiem”, viedokļiem un skaidrojumiem, kas, mūsuprāt, Jums kā ministrijai nedara godu. TM uzrauga arī tiesu darbību un ir tiesiska ierosināt pret tiesnešiem disciplinārlietas, ja konstatējat, ka spriedumos ir saskatāms tīšs likuma pārkāpums.

Katru teikumu Jūsu traktātā var apstrīdēt un nepiekrist, jo, kā mēdz teikt, gandrīz neviens teikums neiztur kritiku. Vismaz vairākumā no Jūsu skaidrojumā teiktā ir juridiski nekorekti viedokli. Ja Tieslietu ministrija kā valsts iestāde saskata, ka šajās zemes nomas tiesiskajās attiecības pie dalītā īpašuma ir nekārtības, regulējums nepietiekams, nav attiecīga likuma vai MK Noteikumu regulējuma, Jums ir pienākums ierosināt regulējumu vai nosūtīt priekšlikumus attiecīgai nozarei, teiksim Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, vai kopīgi saskaņojot nosacījumus vai likumu grozījumus, tos nosūtot virzīšanai vai pieņemšanai Ministru kabinetam, nevis kultivējot spriedelējumus, kam nav likumiska satura.

Būsim pateicīgi par nepārprotamu likumu normu piemērošanu un tulkojumu, kas varētu būt skaidri un saprotami ne tikai juristiem, bet katram dzīvokļa īpašniekam, kam domāti šāda veida skaidrojumi.

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības „Ausma” valdes loceklis

** Atbilde uz rakstu: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/piespiedu-nomas-tiesisko-attiecibu-aktualie-jautajumi

Novērtē šo rakstu:

5
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...