Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lielu ažiotāžu sacēla Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, kura otrdien, š.g. 19.februārī atbalstīja 3 815 658 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai.[1] Nelielai atkāpītei – tiek norādīts, ka izmaksas ir tikai aptuvenas, kā parasti. Zinot, kā Rīgas dome strādā, nav šaubu, ka reālās izmaksas varētu būt daudz, daudz lielākas.

Kā veicamie darbi tiek minēta parka infrastruktūras sakārtošana, par ko īsti nevarētu iebilst, bet, redzot kādā stāvoklī ir Rīgas ielas, raisās neizpratne un jautājumi. Proti, ieguldīt līdzekļus parka infrastruktūras sakārtošanā, bet ceļus atstāt nesakārtotus? Kāds varētu pajautāt, kāpēc šāda izvēle, bet, zinot kādi pasākumi tiek rīkoti Uzvaras parkā, jebkuri jautājumi šai sakarā kā man, tā daudziem valsts iedzīvotājiem atkrīt.

Tamdēļ nav brīnums, ka lielākā daļa sabiedrības par šo lēmumu ir sašutusi un sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savāktas vairāk nekā 10 000 balsis, lai Uzvaras pieminekli nojauktu. Jāatzīmē, ka līdzīgas iniciatīvas jau bijušas iepriekš. Pēdējā tika piedzīvota 2016.gadā, kad arī tika savākts nepieciešamais balsu skaits, atbalstot iniciatīvu par “Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu”. Jautājums pat nonāca līdz Saeimai, bet, kā redzams, betona miets kā stāv, tā stāv.

Domāju, ka visnotaļ skaidri ikkatrs spēj iedomāties, kurš un ar kādiem argumentiem iestājās pret iesniegtās iniciatīvas realizēšanu. Protams, ka pret Uzvaras laukumā esošā betona staba nojaukšanu viskarstāk iestājas Nils Ušakovs ar visu partiju apvienību “Saskaņa” un Tatjanas Ždanokas domubiedru pulciņš. Respektīvi, visi tie, kuri ar it kā skumjām un asarām acīs atceras PSRS laikus un staba pakājē svin dzerstiņa svētkus katru gadu 9.maijā, kad pa šo parku pastaigāties kādam ar Latvijas karodziņu pie krūtīm būtu jau bīstami dzīvībai.

Viens no lielākajiem argumentiem, kamdēļ nevarot pieņemt lēmumu par betona staba nojaukšanu, ir tas, ka 1994.gadā Latvija un Krievija panāca vienošanos “Par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”[2](turpmāk – Vienošanās), kuras 13.pants nosaka: 

Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai.

Tādā pašā veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu.”

Vienlaikus Vienošanās 15.panta otrā daļa nosaka: „Vienošanās darbības laikā Puses apņemas atturēties no nesaskaņotas vienpusējas rīcības jautājumos, kurus regulē šī vienošanās.”

Tad nu arī pret šo Vienošanos kā pret sienu atduras ikkatra iniciatīva par staba nojaukšanu.

Iesākumā – vai tik man vienam liekas jocīgi, ka memoriālo būvju un karavīru masu apbedījumu jautājums ir ietverts dokumentā, kurā tiek runāts par sociālo aizsardzību? Protams, ka, atceroties to laika posmu, bija svarīgi veikt visus pasākumus, lai okupācijas karaspēks no mūsu valsts tiktu izvests.

Tamdēļ visticamāk tika pamanīts vienīgais dokuments, kurš tajā brīdī bija pieņemšanas stadijā, un attiecīgo pantu kāds ar gudru ziņu arī iekļāva. Par labu manis izteiktai versijai liecina tas, ka Vienošanās 1.pantā noteiktais tvērums runā tikai par sociāliem jautājumiem un 13.pants ir kā pēdējais (pirms noslēguma jautājumiem).

Tādējādi Vienošanās nosaukums un tās pamata tvērums īsti pēc būtības neattiecas uz memoriālo būvju un karavīru masu apbedījumu jautājumiem, ja vien Krievija nedomāja, ka visi Latvijā palikušie militārie pensionāri pēc tam tiks guldīti masu apbedījumos.

Tādējādi Vienošanās paredzētā memoriālo būvju un karavīru masu apbedījumu aizsardzība tur ir iekļauta mākslīgi.

Otrs, ne mazāk svarīgs jautājums – vai betona stabu var uzskatīt par memoriālo būvi? Par to, ka tur nav masu apbedījumu, pagaidām neviens nešaubās. Tamdēļ: ko sevī ietver vārds “memoriāls”? Tāds, kas ir veidots, ierīkots kā piemiņai, atcerei. Memoriālais muzejs. Memoriālā plāksne. Memoriālā skulptūra.[3]

Lai bilde taptu skaidrāka, kad tad tas stabs tika uzcelts? Secināms, ka astoņdesmito gadu sākumā parkā tika nolemts izveidot padomju varu slavinošu monumentālu ansambli, ņemot vērā šādu objektu trūkumu Rīgā un valdošās pieminekļu būvēšanas tendences Padomju Savienībā.

1985.gadā aptuvenā nāves soda izpildes vietā tika atklāts 79 metrus augsts obelisks - piemineklis “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”.[4] Tātad stabs ir relatīvi jauns un atbilstoši ideoloģiskiem uzstādījumiem uzcelts nesenā pagātnē. Tādējādi par kaut kādu ilgstošu piemiņas vietu to pagrūti nosaukt, īpaši, ja, no attiecīgā notikuma norises brīža bija pagājuši vairāk nekā 40 gadi.

Paliek spēkā versija, ka stabs bija celts tikai un vienīgi ideoloģisku motīvu dēļ. Te jāpievērš uzmanība nosaukumam, ko tad tas īsti slavināja.

 Tā vēsturiskais nosaukums to pasaka ļoti precīzi “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Te nu jābļauj visā skaļumā – STOP. Ar to mēs vēlamies pateikt, ka atbalstām to, ka slavinām vienus okupantus par to, ka viņi cīnījās ar citiem okupantiem?

Mēs šo cīņu rezultātā neieguvām ne neatkarību, ne brīvību, tikai Staļina referendumu un kolhozus, nerunājot nemaz pēc kara beigām izvērstajām represijām pret latviešu tautu. Savukārt slavināt paša okupantus kaut kā nešķiet loģiski. Tā skatot, nestāv prātā neviena valsts, kura saglabātu tās okupantu slavinošus pieminekļus. Protams, ka cita lieta ir par pieminekļiem masu kapos vai individuālajās apbedījuma vietās. Šeit mēs atceramies cilvēkus, kuri gājuši bojā, nevis slavinām okupācijas varu vai tās notikumus.

No šāda viedokļa skatoties, betona staba esamība vien jau ir amorāla, jo vēl joprojām ir kā atgādinājums par padomju Latviju. Te nu rodas atbilde, kamdēļ pie staba pulcējās attiecīgi noskaņoti cilvēki. Faktiski sanāk vienīgais zemes pleķītis, kurš atgādina par padomju laikiem.

Te vietā jautājums – ko darīt un kādi iespējamie risinājumi?

Pirmais un vienkāršākais atzīt, ka Uzvaras parkā esošais betona staba veidojums, ņemot vērā mūsu vēsturi, nav uzskatāms par memoriālu būvi. Pieņemot šādu lēmumu – nav problēmas to nojaukt. Otrs, nedaudz sarežģītāks ir denonsēt Vienošanās 13.pantu, atzīstot, ka tā atrašanās attiecīgajā Vienošanās nav atbilstoša tās tvērumam.

Kā jebkuru starpvalstu vienošanās līgumu, tā arī šo Vienošanās vai atsevišķus tās pantus var arī denonsēt. Kārtību, kā to veic, nosaka likums “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”.[5]

Tādējādi betona staba nākotne ir tikai un vienīgi politiskās izšķiršanās jautājums. Līdz šim koalīciju partijas, maigi sakot, ir bijušas kūtras šī jautājuma risināšanā.

Bez šaubām, ka Krievijas retorika un iespējamie atbildes soļi nebūs ilgi jāgaida, jo šī brīža situācija viņus pilnībā apmierina. Betona staba pakājē tiek veiksmīgi kultivēta Kremļa propaganda, un tur notiekošie pasākumi tiek izmantoti informatīvā kara nolūkos - un ne jau labvēlīgi Latvijai.

Šajā brīdī ir iestājies vēl viens priekšnosacījums kauna naglas izraušanai. Proti, 2013.gada 21.oktobrī portālā Apollo bija lasāmas šādas rindas: Zināms, ka arī RD neatbalsta iniciatīvas tālākvirzīšanu. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) pirmdien pauda, ka Rīgā viņa vadīšanas laikā netiks nojaukts neviens piemineklis.[6]  

Kā zināms, Nils Ušakovs plāno doties EP virzienā. Varbūt ar savu došanos prom no mēra krēsla Ušakovs arī pasaka – raujiet to naglu ārā?


[1] https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-dome-par-gandriz-cetriem-miljoniem-eiro-atjaunos-uzvaras-parku.d?id=50841057

[2] https://likumi.lv/doc.php?id=58919

[3] https://www.vardnica.lv/svesvardu-vardnica/m/memorials

[4] https://lv.wikipedia.org/wiki/Uzvaras_parks

[5] https://likumi.lv/doc.php?id=57840

[6] https://www.apollo.lv/5846542/vienosanas-ar-krieviju-nelauj-nojaukt-uzvaras-pieminekli

Novērtē šo rakstu:

63
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...