Iesaki rakstu: 
Labvakar, mīļie Latvijas cilvēki! Ir pienācis “mirklis pirms”. Pirms kā jauna. Pirms jauniem mērķiem un jauniem darbiem. Pirms jauniem sapņiem.
Ar prātu jau mēs saprotam, ka dzīvi var mainīt jebkurā dienā. Tomēr sirds atskatās uz pērno apņemšanos. Vai ir izdevies?
Cits cerējis vairāk rūpēties par sevi, bet sanācis nogurt vairāk nekā jebkad. Cits savukārt cerējis gatavot jaunus ēdienus, bet sanākuši vien tie paši trīs mūžīgie. Kāds savukārt cerējis biežāk tikties ar tuvajiem, bet mūžīgais “nu, tad kādreiz noteikti saskriesimies!” jau kļuvis par joku.
Bet, patiesību sakot, tās ir labas ziņas! Tas nozīmē, ka šogad nav jādomā nekas jauns. Vecā gada cerības var pārnest uz jauno gadu. Tikai šoreiz, lai no cerībām dzimst mērķi. Un lai no mērķa dzimst atbildība, jo neviens cits jau mūsu dzīves nepadarīs ne gaišākas, ne skaistākas. Mūsu laime ir mūsu atbildība. Un būt pašiem savas dzīves noteicējiem ir ļoti liela laime.
Dārgie Latvijas cilvēki!
Mums katram ir uzticēta šīs dienas Latvija. Tā ir kaut kas lielāks un skaistāks par dāvanu zem svētku eglītes. Gadumija paies. Svētku čalas pierims. Un mums katram ar savu attieksmi, ar savu atbildību ir jādara viss, lai mūsu Latvija taptu drošāka un skaistāka.
Esmu apņēmības pilns kopā ar jums visiem nākamgad celt mūsu labāko valsti pasaulē – mūsu Latviju. Un mums tas izdosies!
Es vēlu, lai ikdienišķas nejēdzības mūs katru mudinātu domāt – kā tieši es varu kaut ko uzlabot?
Vēlu, lai ar kaimiņu, kurš neciešami trokšņo, jūs atrastu par ko cīnīties kopā. Kopā sanestu malku tai jaukajai kundzei, kura pati nekad nelūgs palīdzību. Un kopā apēst pīrādziņus, kuri šogad sacepušies pārāk daudz, daudz par daudz.
Vēlu, lai uz citiem mēs neskatītos caur pieri. Bet gan ar gaišām acīm un atvērtu sirdi.
Mīļie draugi!
Dažs šovakar uzvilcis košākās rotas un dejos, plosīsies, smiesies ar visiem, kurus satiks. Cits Jaungadu sagaida darbā, lai mēs visi būtu pasargāti, izklaidēti, paēduši un aprūpēti. Liela daļa bauda svētku vakariņas ģimenes lokā. Un esmu gatavs saderēt, ka puse šīs runas nedzird, jo bērnu smiekli un klaigas ir skaļākas un svarīgākas. Un tā ir labi, tā ir pat ļoti labi.
Daudzi Jauno gadu sagaida vienatnē mājās. Dažs tāpēc, ka tieši tā grib, bet dažs tāpēc, ka tā ir sanācis. Domāsim viens par otru, pieskatīsim viens otru. Un rūpēsimies par tiem, kas nav mēs, bet ir mūsējie. Darīsim to ik dienu.
Nemeklēsim atšķirīgo. Tā mums ir gana. Bet kā pašsaprotamu uztversim labu vārdu, smaidu un uzmundrinājumu.
Un nebaidīsimies sapņot, darīt, kļūdīties un atkal darīt! Katrs savā Latvijā.
Lai ikvienam veselības, saticības un skaistu mirkļu piepildīts 2024. gads!
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
