Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Katoļu baznīcas Bīskapu konference*24.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās.
Baznīca augstu vērtē demokrātisko iekārtu, jo tā nodrošina pilsoņu piedalīšanos politiskajā izvēlē un garantē tiem iespēju gan ievēlēt un kontrolēt savus vadītājus, gan arī nepieciešamības gadījumā tos nomainīt. Patiesa demokrātija ir iespējama tikai tiesiskā valstī, pamatojoties uz patiesu izpratni par cilvēka cieņu un personas brīvību.
Viens no Baznīcas uzdevumiem ir vienmēr un visur sludināt morālos principus, arī tos, kas attiecas uz sociālo un ekonomisko kārtību. Tāpat tās uzdevums ir izteikt spriedumu par jebkuru cilvēcisko realitāti tik lielā mērā, cik to pieprasa cilvēka pamattiesības un tās integrālais labums valsts attīstības un mūžības perspektīvā.
Atbildīga līdzdalība vēlēšanās nozīmētu atgriezties pie Eiropas Savienības dibinātāju pārliecības un ideāliem. Viņi redzēja nākotni kā balstītu spējā strādāt kopā, lai vienotu sašķelto Eiropu un stiprinātu mieru un sadraudzību starp šīs pasaules daļas cilvēkiem.
Tāpēc, izdarot savu izvēli, vēlētāji savos lēmumos ir aicināti ņemt vērā patiesības, taisnības un solidaritātes principus. Izmaiņas sabiedrībā var notikt tad, ja katrs pilsonis sāk ar pārmaiņām sevī, jūtas atbildīgs un pārdomā, kādu ieguldījumu var dot, lai Eiropas Savienība ne tikai pārvarētu pastāvošo krīzi, bet arī virzītos pa ilgtermiņa attīstības ceļu.
Baznīca aicina kristiešus balsot par tiem kandidātiem, kuri aizstāv dzīvību, ģimeni un katras dalībvalsts tiesības pašai noteikt likumdošanu šajās jomās. Tāpat ļoti svarīga ir subsidiaritātes principa ievērošana ES un tās dalībvalstu attiecībās, vispirms ņemot vērā konkrēto sociālās un kulturālās vides realitāti.
Eiropas Savienības moto ir Vienoti dažādībā. Taču vienotība nenozīmē politiskās, ekonomiskās un kultūras dzīves vai domāšanas veida vienādību. Katrai valstij ir tiesības uz savu oriģinalitāti arī valodas, kultūras un ģimenes politikas jomās. Tāpēc esam aicināti rūpīgi izvērtēt vēlēšanu kandidātus.
Pirmais kritērijs, uz ko būtu jāraugās: vai kandidāts ir gatavs aizstāvēt cilvēka kā personības cieņu un dzīvību no ieņemšanas brīža līdz dabiskajai nāvei.
Otrais kritērijs – vai viņš ir gatavs iestāties ģimenes vērtību labā un rūpēties par trūcīgām ģimenēm. Tēvs un māte ir pirmie un galvenie bērnu audzinātāji. Svarīgi, lai politiķi gādātu par ģimeņu, īpaši daudzbērnu un trūcīgo ģimeņu, materiālo nodrošinājumu, nostātos pret prostitūcijas legalizāciju, kā arī cilvēku izmantošanu un tirdzniecību.
Būtiski ir arī izglītībā īstenot līdzsvarotas reformas, kurās tiktu ņemti vērā gan mūsdienu tehnoloģiju attīstības izaicinājumi, gan saglabātas un aktualizētas Satversmē un tās ievadā deklarētās vērtības, t.sk. ģimenes izpratne, cilvēka cieņa, dzīvības vērtība, atbildīgums un patriotiskums.
Baznīca sludina ģimenes un dzīvības aizsardzību, jo tai rūp cilvēka integrālais labums. Baznīca atgādina, ka ģimenes pamats ir uzticīga laulība starp vīrieti un sievieti. Tikai šādā savienībā var dabīgā ceļā dzimt bērni un tikai šāda pastāvīga un nesaraujama savienība nodrošina viņiem pilnvērtīgas attīstības iespēju. Šādā ģimenē cilvēks vispirms iemācās rūpēties par citiem un sevi ziedot citu labā.
Tāpēc ir svarīgi atzīt savstarpējo papildināšanos, kas pastāv starp vīrieti un sievieti, un pretoties jebkādiem mēģinājumiem likvidēt bioloģiskās dzimuma atšķirības, apgalvojot, ka cilvēks var pats izvēlēties un veidot savu dzimumu.
Tāpat ir noraidāmi jebkādi mēģinājumi, kas ir vērsti uz to, lai ģimenes jēdzienu piepildītu ar jaunu un tās būtībai svešu saturu – tādi kā viendzimuma pāru attiecību legalizācija vai arī kopdzīves reģistrācija un šāda veida attiecību pielīdzināšana ģimenei.
Pāvests Francisks savā uzrunā Eiropas Parlamenta deputātiem teica: Mums ir pienācis laiks atteikties no tādas Eiropas, kas ir bailīga un pārņemta ar sevi, lai iedrošinātu un atjaunotu tādu Eiropu, kura uzņemas līdera lomu, ir zinātnes, mākslas, mūzikas un cilvēcisko vērtību, tostarp ticības, krātuve. Eiropa, kura sniedzas uz debesīm un cenšas sasniegt cēlus ideālus. /Strasbūrā, 2014. gada 25. novembrī/
Latvijas bīskapu konference aicina katoļticīgos un visus pilsoņus aktīvi iesaistīties gaidāmajās EP vēlēšanās, lai celtu tādu Eiropu, kas balstās nevis tikai uz ekonomiku, bet arī uz vispārcilvēciskām un Evaņģēlijā balstītām vērtībām.
Lūgšana par Eiropu
Cilvēces Tēvs, vēstures Kungs. Uzlūko kontinentu, kuram sūtīji filozofus, likumdevējus un gudros, ticības Tavam Dēlam, kurš nomira un augšāmcēlās, priekštečus. Uzlūko Pētera un Pāvila, praviešu, mūku un svēto evaņģelizētās tautas. Uzlūko zemes, kuras apslacīja mocekļu asinis, piepildīja reformātoru balsis. Uzlūko tautas, kuras vieno daudzas saites un sašķeļ naids un kari. Dari, kas mēs iesaistītos par labu Gara Eiropai, kura balstās ne tikai uz saimnieciskiem līgumiem, bet arī cilvēciskām un mūžīgām vērtībām: Eiropai, kura ir spējīga uz tautisku un ekumēnisku vienotību, gatava uzņemt bēgli, cienot ikviena cilvēka godu. Dari, ka mēs ar paļāvību lūkotos uz mūsu pienākumu atbalstīt un veicināt saprašanos starp tautām, kas nodrošinātu visiem kontinentiem taisnīgumu un maizi, brīvību un mieru.
2005. gada 26. maijā
Karlo Marija kardināls Martini (1927-2012)
* Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Liepājas diecēzes bīskaps, Latvijas Bīskapu konferences prezidents Viktors Stulpins, Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
