Iesaki rakstu: 
Ne tikai tranzīta nozarē strādājošos, bet teju ikvienu, kam svarīga Latvijas ekonomika, šokēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pārspriedumi par slikto tranzītu, kas mūsu valsti esot atturējis attīstībā par 10–15 gadiem un no kā valsts neesot kļuvusi bagāta, – skaidrs signāls uzņēmējiem laikus sākt meklēt citus preču pārvadāšanas ceļus.
Diemžēl tas nav tikai vienas amatpersonas ekstravagants viedoklis vai neveiksmīgs izteikums. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kas politiski atbild par nozares attīstību, ir izteicies, ka tranzīts viņu neinteresē. Pēc tam gan retorika ir mainījusies līdz izteikumiem, ka jāizmanto tranzīta iespējas, savukārt premjera vārdu pērles ministrs vienkārši nav komentējis. Taču lielākā nelaime ir tā, ka pašreizējais satiksmes ministrs diemžēl dzīvo no gadījuma uz gadījumu, bez stingras stratēģiskas vīzijas par viņam uzticēto jomu.
Uzsākot Satiksmes ministrijas vadīšanu, Linkaits paziņoja, ka nevienas nozares attīstībai pašlaik nav naudas, jo mantojumā ir saņemts valsts 2019. gada budžeta projekts ar deficītu. "Varu tikai apstiprināt, ka 2020. gadā ceļu būve atradīsies finanšu bedrē. Netiks atrasts nekāds veids, lai tiktu šai bedrei garām," toreiz pavēstīja ministrs.
Perspektīvas ministrs saskatīja tikai "Rail Baltica" būvē, kam naudu dod Eiropas Savienība, kā arī aviācijā. 2019. gadā Linkaits jūsmoja: "Ar gandarījumu vēroju, kā "airBaltic" attīstās un aug. Man ir prieks redzēt, cik stingri un stabili pamati tiek likti uzņēmuma veiksmei ilgtermiņā."
Tāpat ministrs toreiz prognozēja, ka Latvijas aviācijas nozare līdz 2030. gadam ir spējīga sasniegt Zviedrijas līmeni attiecībā uz pasažieru, lidojumu un kravu pārvadājumu skaitu uz vienu iedzīvotāju.
Taču dzīve sagrāva rožainās prognozes, un tieši aviācija nokļuva visdziļākajā bedrē, "airBaltic" nepārtraukti prasīja un turpina prasīt naudu, bet Linkaita izteikumi bija tālu no realitātes.
Vēl 2020. gada 11. martā, kad pat aklajam bija skaidri saskatāmi pandēmijas mērogi, satiksmes ministrs apliecināja, ka Latvijas aviācijas nozare esot spēcīga un konkurētspējīga, līdz ar to arī "airBaltic" pozīcija esot spēcīga un nekādi finansiāli stimuli šajā jomā neesot vajadzīgi.
Tikmēr jau 31. martā valdība atbalstīja 36,1 miljona eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, bet pēc mēneša atbalsts sasniedza jau 250 miljonus eiro, kamēr ministrs joprojām nesaprotami optimistiski solīja 5–7 gadu laikā ieguldījumu atgūt. Nesen uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīti vēl 90 miljoni eiro, bet ministrs turpina sapņot, ka nu gan tas būšot pēdējo reizi un ar to atbalsts beigšoties.
Var jau teikt, ka nozares neveiksmēs vainīga pandēmija, taču der ieklausīties arī tajos speciālistos, kas saka, ka problēmas atnāktu arī bez Covid-19 un ka patiesībā dāsni atalgotā Martina Gausa vadītajam uzņēmumam pandēmija nāca kā svētība, kas ar ministra ziņu ļāva norakstīt gadiem uzkrātās problēmas un saņemt finanšu atbalstu.
Ironiski, bet ar autoceļiem, kas, pēc ministra domām, atradīsies finanšu bedrē, kurai nekādi nav iespējams tikt garām, notika tieši pretējais. Ja vēl 2019. gada aprīlī intervijā "Dienai" neveiksmīgais vizionārs prognozēja: "Nedomāju, ka ceļi būs tuvāko gadu prioritāte", tad jau gada beigās viņš ziņoja, ka nākamā gada prioritāte būs tieši ceļi.
Pēc premjera apjausmas, ka naudas ir tik daudz kā vēl nekad, sākās nopietnas finanšu injekcijas, neraugoties uz to, ka "Latvijas Valsts ceļiem" trūka gatavu projektu. Rezultātā liela daļa naudas steigā tika izlietota ceļu virsmu atjaunošanai, kas slikto laika apstākļu un izejvielu kvalitātes dēļ bieži beidzās ar brāķi. Visās Latvijas malās ir vērojami pērn "atjaunoti" asfalta segumi, kas jau pašlaik izskatās kā gadus desmit kalpojuši.
"Dzelzceļš būs nākotnes mobilitātes galvenā ass," – šis līdz ar aviācijas nozares attīstību ir bijis vēl viens ministra sapnis. Tikmēr realitātē ir noticis katastrofāls dzelzceļa pārvadājumu kritums, atteikšanās no līniju elektrifikācijas un jaunu dīzeļvilcienu iegādes.
Mūsu lielākajās ostās atšķirībā no Lietuvas ir katastrofāls kravu apjoma kritums, un neizskatās, ka tām palīdzētu pārņemšana valsts kontrolē, labi apmaksātu padomju iecelšana un ministra viedais padoms, ka "ostām aktīvi jāstrādā pie alternatīvu kravu piesaistes".
Tā varētu turpināt. Taču nelaime jau nav tikai ministrā, kurš rīkojas no gadījuma uz gadījumu. Arī viņa pārstāvētās partijas īsajā programmā 2018. gada Saeimas vēlēšanām vispār nav satiksmes sadaļas, bet plašākā partijas programma turpina dzīvot 2014. gadā.
Vietā ir veca padomju laiku anekdote. Partijas biedru atestācijā vienam prasa, vai ir bijušas atkāpes no partijas ģenerālās līnijas. "Nē!" braši atbild atestējamais. "Svārstījos kopā ar visu ģenerālo līniju."
Domājot par nākotni, ir svarīgi, lai nākamo vēlēšanu priekšvakarā pretendenti gan uz satiksmes, gan jebkuras citas nozares vadīšanu precīzi parādītu attīstības virzienus un līdzekļus izvirzīto mērķu sasniegšanai.
Partijām un amatu kandidātiem ir jābūt programmām, kuru izpildei vēlāk var sekot līdzi vēlētāji. Tas ir priekšnoteikums attīstībai, kas notiek nevis nejauši un pēc situācijas, bet gan ir skaidri izplānota, apzināta un virzīta. Ceru, ka priekšvēlēšanu laikā tomēr notiks nopietna diskusija.
* Bijušais Ceļu policijas priekšnieks
Seko mums 
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
