Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, Latvijas vadošo vides un dabas aizsardzības organizāciju tīkls Zaļais barometrs, kā arī citas nozīmīgākās Latvijas vides, dabas un dabas ekspertu organizācijas, stingri aicinām Jūs pārskatīt politiskās atbildības izvēli Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministrijai (KEVAM), kā arī kategoriski iebilstam pret izvirzīto kandidātu KEVAM ministra portfelim Kasparu Melni.

Pirmkārt, aicinām Jūs vadīties pēc partiju un personāliju kompetencēm un potenciāla.

Ir saprotama Zemkopības ministrijas nonākšana ZZS pārraudzībā, taču neuzskatām par pieņemamu piedāvājumu ZZS vadīt arī Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Vēršam uzmanību, ka no trim koalīcijas partneriem šai politisko partiju apvienībai ir viszemākā izpratne un kompetence par vides, klimata un dabas aizsardzības jautājumiem.

Par to liecina Zaļā barometra vides un vides politikas ekspertu veiktais partiju vērtējums pirms 14. Saeimas vēlēšanām (Zaļais barometrs, Saeimas vēlēšanas 2022). Efektīvs ministriju sadalījums, kas ņem vērā koalīcijas partiju potenciālu un kompetenci, uzlabos valdības darbību, apmierinās sabiedrības gaidas, kā arī ļaus sasniegt jēgpilnus rezultātus un strādāt Latvijai.

Iespējamā KEVAM ministra kandidāta iepriekšējā pieredze un publiski paustais viedoklis nedemonstrē izpratni un zināšanas par klimata, vides un dabas aizsardzības politiku. Vēl vairāk - tas ir pretrunā ar Latvijai saistošajiem Zaļā kursa mērķiem un plašākas sabiedrības interesēm. Par to liecina kaut vai Kaspara Meļņa paraksts publiskai vēstulei, kur industriālās lauksaimbiecības pārstāvji aicina iestāties pret Dabas atjaunošanas regulu (https://zemniekusaeima.lv/news/latvijas-lauksaimniecibas-nvo-aicina-ep-deputatus-neatbalstit-sasteigtos-un-faktiskajai-situacijai-neatbilstosos-priekslikumus-dabas- atjaunosanas-regulai/). Kā uz to uzmanību vērsa gan vides nevalstiskās organizācijas, gan Latvijas zinātnieki, gan pētnieciskās žurnālistikas pārstāvji, industriālās lauksaimniecības argumenti bija faktos vāji balstīti, pat maldinoši. Kaspara Meļņa kļūšana par vadītāju ministrijā, kuras tiešais uzdevums ir īstenot Zaļo kursu, tai skaitā ieviest Dabas atjaunošanas likumu, mūsuprāt, ir kliedzošs un nebijis precedents, kas apdraud Latvijas vides, dabas un klimata situāciju, tai skaitā Latvijas iedzīvotāju iespējas pielāgoties klimata pārmaiņu sekām.

Uzskatām, ka tik būtiskai ministrijai kā KEVAM būtu jābūt ministru prezidentu pārstāvošās partijas pārziņā. Atgādinām, ka demokrātijā pieņemams arī t.s. tehnokrātiskās valdības risinājums, kad kādu ministriju vadīt aicina ārējus ekspertus, ja koalīcijas partneri nespēj atrast vienošanos vai savā vidū nevar atrast piemērotu kandidātu.

Otrkārt, lūdzam nopietni apsvērt iespējamās sekas, abām ministrijām nonākot tādas partijas pakļautībā, kurai ir cieša saikne ar industriālās lauksaimniecības un mežsaimniecības lobiju.

Nelīdzsvarota lobiju ietekme novedīs pie apgrūtinātas ES Bioloģiskās daudzveidības 2030 stratēģijas, Zaļā kursa mērķu, kā arī Latvijas līdzšinējo starptautisko saistību izpildes, kas apstiprināšanas gadījumā būs Jūsu vadītās valdības uzdevums.

Industriālās lauksaimniecības un mežsaimniecības lobiju ietekme novedīs pie situācijas, kurā tiks ļoti apgrūtināts darbs pie ES vides, klimata un dabas aizsardzības mērķu sasniegšanas, kas noteikts kā uzdevums publiskotajā topošās valdības deklarācijas projektā. Eiropas Komisija jau ir iesākusi vairākas pārkāpumu procedūras pret Latviju par Biotopu direktīvā iekļauto dabas aizsardzības mērķu neizpildi, tostarp par ES nozīmes biotopa “Staignāju meži” labvēlīga aizsardzības stāvokļa nenodrošināšanu un invazīvo sugu nepietiekamu apkarošanu. Tajā pašā laikā pēdējais Latvijas ziņojums Eiropas Komisijai norāda, ka 90% no īpaši aizsargājamām dzīvotnēm Latvijā ir nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī (Biodiversity EU, Latvia). Šajā ziņā Latvija ir sliktākajā pozīcijā starp Baltijas valstīm.

Arī attiecībā uz klimata politiku pēdējā Klimata un enerģētikas ministrijas sniegtā informācija liecina, ka Latvija jau tagad ir ceļā uz klimata mērķu neizpildi (lvportals.lv, 08.08.2023.). Līdzīga situācija ir arī atkritumu pārstrādē un otrreizējā izmantošanā (tvnet.lv, 12.03.2023). Ja šo jautājumu kontekstā nenotiks paradigmas maiņa un ja ar tiem nestrādās kompetenti lēmumpieņēmēji, tad nākotnē situācijas, kurās Latvijai var nākties atbildēt uz pārkāpumu procedūrām un starptautiskajām tiesvedībām, kā arī maksāt soda sankcijas par vides, klimata un dabas aizsardzības mērķu neizpildi, būs aizvien vairāk.

Līdz šim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē bija vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu izstrāde, kā arī ieviešana un izpildes uzraudzība caur ministrijas padotības iestādēm - Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts vides dienestu, Valsts vides pārraudzības biroju un citām. Jaunajā valdībā šis kompetences ir paredzēts pārnest uz Klimata un enerģētikas ministriju. Savukārt attiecīgi Zemkopības ministrija ir atbildīga par lauksaimniecības un mežsaimniecības politiku, tās ieviešanu un uzraudzību.

Praksē bieži šīs intereses nonāk pretrunā, jo lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu industriju intereses nereti saduras ar vides, dabas aizsardzības un klimata mērķiem un normatīvo regulējumu. Situācijā, kad visas šīs lomas koncentrējas partijā, kurai ir cieša saikne ar industriālās lauksaimniecības, mežsaimniecības un radniecīgo nozaru lobiju, rodas liels risks, ka normatīvo aktu izstrādes un politikas veidošanas procesi kļūs izteikti nesabalansēti - vides un dabas aizsardzības prasības netiks pietiekami ņemtas vērā, un jau izstrādes gaitā visticamāk tiks mīkstinātas par labu industriju un biznesa mērķiem, apgrūtinot iespējas nonākt pie līdzsvarota rezultāta.

Vēl nebijusi ir situācija, kad papildus jau iepriekš uzskaitītajām sfērām vienas partijas rokās nonāk arī klimata un enerģētikas politikas veidošana, kā arī normatīvo aktu izstrāde, tādejādi vēl vairāk pastiprinot industriju ietekmi. Pastāv arī risks, ka tiks vājināta Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta un citu vides un dabas aizsardzības normatīvu ievērošanu un izpildi uzraugošo iestāžu kapacitāte ar mērķi atvieglot attiecīgo industriju peļņas gūšanu.

* Vita Anda Tērauda, nodibinājuma “Latvijas Dabas fonds” direktore,

Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs,

Jānis Rozītis, nodibinājuma “Pasaules Dabas fonds” valdes priekšsēdētājs,

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs,

Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs,

Jānis Ulme, biedrības “Zemes draugi” padomes vadītājs,

Daniels Trukšāns, Vides izglītība fonda valdes loceklis, un citi.

Novērtē šo rakstu:

23
53

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi