Iesaki rakstu: 
Ir sācies tiesas process, kurā būs jālemj, cik atšķiramas ir cilvēka tiesības no personas tiesībām, citiem vārdiem, jālemj tas, cik tālu amatpersonas ir tiesīgas iejaukties cilvēka, nevis personas dzīvē.
Tiesa ir par publikāciju, kas joprojām ir internetā pieejama jebkuram, līdz ar to tiesā atklātos vien dalībnieku viedokļi par to, kas tāpat visiem ir publiski pieejams, jo, lai cik banāli tas neizklausītos, cietušais nav iesniedzis iesniegumu un vēlas, lai publikācija ir pieejama, viņš sevi neuzskata par cietušo.
Iesniegumu ir iesnieguši ierēdņi kas pretēji viņa viedoklim uzskata ka noziegums ir "cietušā" gribas īstenošana - viedokļa paušana publiski. Slēgtu to vēlējās padarīt vien tāpēc, ka ierēdņi negrib, lai publika redz visai dīvainos viedokļus par acīmredzamām lietām, piemēram, to, ka cilvēkam (cietušajam), viņuprāt, pašam nav izvēles, ko darīt un ko nedarīt, un šādu izvēli ir tiesīgi viņa vietā izdarīt vien viņi, tajā skaitā - ko ēst, kur un kā dzīvot, ar ko gulēt un kas viņam ir labi, un kas slikti.
Tajā skaitā no ierēdņu pozīcijas slikti ir par to izteikt savu viedokli publiski, un slikti ir tas, ka publika redzēs aizkulises, kā tiek ceptas apsūdzības, kurām nav nekāda pamata no cilvēciskā viedokļa. Faktiski šis process ir precedents, kurā tiks spriests par cilvēka brīvībām, tajā skaitā tiesībām izteikt viedokli, un ierēdņu pilnvarojumu apmēriem, tajā skaitā to, vai ar pilnvaru var banāli pilnvarot kādu tavā vietā paēst, pārgulēt un izteikt viedokli par sajūtām un garšām Jūsu vietā, Jums neprasot.
Citiem vārdiem, šī tiesa ir Latvijā vēl nebijis precedents kurš parādīs ar ko atšķirt cilvēka tiesības no personas tiesībām, kā arī to, cik tiesīgi ir citi (amatpersaonas) par Jūsu dzīvi lemt Jūsu vietā.
Process tika pasludināts par slēgtu, nākamā tiesas sēde nozīmēta 21.augustā plkst. 10.00 Madonā, līdz sēdei, nepieciešams atrast aizstāvi (advokātu), kas grib aizstāvēt cilvēka tiesības pēc pārliecības un likumus izprot ne vien pēc burta, bet arī gara.
Interesentus lūdzu sazināties, rakstot man privāti - [email protected]. Visa lieta - "noziegums" ir zemāk publicētie videomateriāli, viss pārējais lietā ir vien amatpersonu viedokļi, kas transformēti papīrā.
https://www.youtube.com/watch?v=j2BctqZEWa4&t=313s
https://www.youtube.com/watch?v=TGxeavUlY1U&t=15s
https://www.youtube.com/watch?v=s4qmg4uY0qs
https://www.youtube.com/watch?v=D3ZQvg3V8ic
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
