Iesaki rakstu: 
Ir sācies tiesas process, kurā būs jālemj, cik atšķiramas ir cilvēka tiesības no personas tiesībām, citiem vārdiem, jālemj tas, cik tālu amatpersonas ir tiesīgas iejaukties cilvēka, nevis personas dzīvē.
Tiesa ir par publikāciju, kas joprojām ir internetā pieejama jebkuram, līdz ar to tiesā atklātos vien dalībnieku viedokļi par to, kas tāpat visiem ir publiski pieejams, jo, lai cik banāli tas neizklausītos, cietušais nav iesniedzis iesniegumu un vēlas, lai publikācija ir pieejama, viņš sevi neuzskata par cietušo.
Iesniegumu ir iesnieguši ierēdņi kas pretēji viņa viedoklim uzskata ka noziegums ir "cietušā" gribas īstenošana - viedokļa paušana publiski. Slēgtu to vēlējās padarīt vien tāpēc, ka ierēdņi negrib, lai publika redz visai dīvainos viedokļus par acīmredzamām lietām, piemēram, to, ka cilvēkam (cietušajam), viņuprāt, pašam nav izvēles, ko darīt un ko nedarīt, un šādu izvēli ir tiesīgi viņa vietā izdarīt vien viņi, tajā skaitā - ko ēst, kur un kā dzīvot, ar ko gulēt un kas viņam ir labi, un kas slikti.
Tajā skaitā no ierēdņu pozīcijas slikti ir par to izteikt savu viedokli publiski, un slikti ir tas, ka publika redzēs aizkulises, kā tiek ceptas apsūdzības, kurām nav nekāda pamata no cilvēciskā viedokļa. Faktiski šis process ir precedents, kurā tiks spriests par cilvēka brīvībām, tajā skaitā tiesībām izteikt viedokli, un ierēdņu pilnvarojumu apmēriem, tajā skaitā to, vai ar pilnvaru var banāli pilnvarot kādu tavā vietā paēst, pārgulēt un izteikt viedokli par sajūtām un garšām Jūsu vietā, Jums neprasot.
Citiem vārdiem, šī tiesa ir Latvijā vēl nebijis precedents kurš parādīs ar ko atšķirt cilvēka tiesības no personas tiesībām, kā arī to, cik tiesīgi ir citi (amatpersaonas) par Jūsu dzīvi lemt Jūsu vietā.
Process tika pasludināts par slēgtu, nākamā tiesas sēde nozīmēta 21.augustā plkst. 10.00 Madonā, līdz sēdei, nepieciešams atrast aizstāvi (advokātu), kas grib aizstāvēt cilvēka tiesības pēc pārliecības un likumus izprot ne vien pēc burta, bet arī gara.
Interesentus lūdzu sazināties, rakstot man privāti - [email protected]. Visa lieta - "noziegums" ir zemāk publicētie videomateriāli, viss pārējais lietā ir vien amatpersonu viedokļi, kas transformēti papīrā.
https://www.youtube.com/watch?v=j2BctqZEWa4&t=313s
https://www.youtube.com/watch?v=TGxeavUlY1U&t=15s
https://www.youtube.com/watch?v=s4qmg4uY0qs
https://www.youtube.com/watch?v=D3ZQvg3V8ic
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
