Iesaki rakstu: 
Pat necilājot senāku vēsturi, atcerēsimies, kas ir noticis nedēļas laikā. Sāksim ar piektdienu, 5.jūniju, kad diena sākās ar ziņu, ka Ģertrūdes ielā iebrukušā bruģī iebrauca divas automašīnas - BMW un "Mercedes Benz".
Iegruvums Ģertrūdes ielā bija izveidojies hidraulisko pārbaužu laikā, kuras notika visā Daugavas labajā krastā. Pārbaužu laikā siltumtīkli tika testēti ar paaugstinātu spiedienu un siltumtīkls plīsa, kā rezultātā izveidojās izskalojums. Šie tīkli ir izbūvēti 1963.gadā un savu laiku nokalpojuši.
Nav dzirdēts, ka vainu par notikušo būtu uzņēmusies kāda no dāsni apmaksātajām AS "Rīgas siltums" amatpersonām, piemēram, tās vadītājs Normunds Talcis (attēlā) vai kāds no trim ministra Jura Pūces ieceltajiem administratoriem, vai vismaz pats Pūce. Atbildīgo nav, par visu maksās nodokļu maksātāji.
Tās pašas dienas pēcpusdienā TELE 2 klienti vairāk nekā stundu palika bez sakariem. Ja mēģināji piezvanīt kādam TELE 2 klientam, tad dzirdēji tikai klusumu. Jautājot TELE 2 konsultantiem, klientiem tika ieteikts restartēt telefonu vai nomainīt SIM karti tā vietā, lai paskaidrotu, ka tā ir TELE 2 tehniska problēma, kuru tuvākajā laikā centīsies atrisināt.
Tā arī nav dzirdēts, ka TELE 2 būtu saviem klientiem atvainojies par to, ka vairāk nekā stundu klientiem nebija nodrošināts pakalpojums. Protams, privāta kompānija, kā grib, tā organizē savu biznesu, ja pateiktu skaļi, ka problēma ir operatorsistēmā, tad jau katram TELE 2 lietotājam tās stundas būtu jāatmaksā, - tā taču liela nauda.
Pilsētā runā, ka arī darbiniekiem viņi nesamaksāja par tām 3 stundām, kad TELE 2 vainas dēļ nekas nedarbojās, un atlaida tos darbiniekus, kas savās privātajās sarunās atklāja, ka TELE2 ir problēmas. Tātad TELE2 noklausās darbinieku privātās sarunas!
Tad nāca pirmdiena, 8.jūnijs, kad uzlija lietus un daļa Latvijas, tai skaitā daļa Rīgas palika bez elektrības. AS "Sadales tīkls" nav privāta kompānija, bet sistēmu bojājumu pieteikšanai laikam izveidojis speciālists ar nopirktu diplomu un “pa blatu” darbā pieņemts, jo pieteikt bojājumu var tikai tādā gadījumā, ja pieteicējam ir elektrības pieslēgums un internets.
Uz zvanu atbild automātiskais atbildētājs, kurš informē, kurās pilsētās ir elektrības pārrāvums, un apgalvo, ka tas tiks novērsts 2 stundu laikā. Zvanītājs šai informācijai notic un tā arī netiek pie savas adreses pieteikšanas, kur arī ir bojājums. Paiet 2 stundas, un nekas nav salabots, jo bojājums jau nemaz nav pieteikts.
Kad zvani atkārtoti, dzirdi to pašu automātisko atbildētāju, kurš apgalvo, ka bojājumi tiks novērsti tuvāko 2 stundu laikā, tālāk šī pati balss aicina zvanītāju pārliecināties, ka problēma nav tikai viņa individuālajā pieslēgumā, un ieskatīties AS "Sadales tīkls" mājaslapā kādi bojājumi ir reģistrēti. Tas, protams, ir vienkārši laikā, kad tev nav elektrības un interneta.
Tālāk tiek piedāvāts paklausīties mūziku - vairākas reizes vienu un to pašu. Acīmredzot AS "Sadales tīkls" vadība domā, ka tas ir tas, ko vēlas dzirdēt cilvēki, kuri palikuši bez elektrības. Tikai pēc visiem šiem liekajiem soļiem zvanītājs tiek savienots ar operatoru, kas pieņem pieteikumu par bojājumu, - un pēc septiņām ar pusi stundām bojājums tika novērsts.
Bet ar to jau nebeidzās. Lietus turpināja līt, un 9.jūnijā jau pusdesmitos no rīta elektrības atkal nebija, un arī bojājumu vairs pieteikt nevarēja, - piezvanot uz 8404, bija dzirdams tikai klusums, nebija pat maldinošā automātiskā atbildētāja. Tikai ap vieniem dienā elektrības padeve tika atjaunota. Un atkal nav neviena atbildīgā, visi dāsni atalgotie priekšnieki ir palikuši savās vietās un cer, ka lietus tik drīz vairs nelīs.
Tā atnāca kārtējā piektdiena, 12.jūnijs ar kārtējo asfaltā ielūzušo mašīnu, šoreiz Ziepniekkalnā, Ēbeļmuižas ielā, kur, vieglajai automašīnai izbraucot no stāvlaukuma, tā iekrita bedrē, kas izveidojās, iebrūkot asfaltam.
Tā nebija vienīgā automašīna, kas 12.jūnijā iekrita bedrē, tās pašas dienas vakarā arī Zalves ielā vieglā automašīna daļēji iekrita bedrē. Pagaidām nav zināms bedru izveidošanās iemesls, un arī vainu par notikušo neviens nav uzņēmies.
Ja TELE 2 gadījumā tā ir privāta kompānija un uzņēmuma vadība pati izvēlas savu biznesa vadības modeli un paši atbild, ja klienti viņiem vairs neuzticas, tad elektrības padeves traucējuma gadījumā un bedrēs iekritušo mašīnu gadījumā ir valstij un pašvaldībai piederoši uzņēmumi, kuru vadību ieceļ valsts un pašvaldība, un šajā gadījumā atbildībai ir jābūt izvērtētai, un personām, kas netiek galā ar saviem pienākumiem, nav tiesību atrasties valsts un pašvaldības uzņēmumu vadībā. Ja atbildību neuzņemas AS "Rīgas siltums", Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums „Rīgas ceļi” un AS "Sadales tīkls", tad atbildība ir jāuzņemas Rīgas administratoriem un atbildīgajam ministram, un galu beigās Ministru prezidentam, kurš atbild par visiem.
Vai tiešām mēs pieļausim, ka neviens par notikušo neatbildēs un zaudējumus nāksies segt nodokļu maksātājiem?
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
