Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!
Igors Kļaviņš, Progresīvie21.05.2024.
Komentāri (91)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Godātais V.Ķirša kungs! Šogad Rīgā no 6. jūnija līdz 15. jūnijam norisināsies “Baltic Pride:” pasākumi, kas kulminēsies “Baltie Pride 2024” gājienā 15. jūnijā.
Šis būs īpašs Baltic Pride, jo tas pirmo reizi notiks pēc tam, kad Latvijas Republikas Saeima ir pieņēmusi vēsturisku lēmumu - ieviesusi partnerības institūtu, kas stāsies spēkā š.g. 1. jūlijā. Tas būs veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.
Latviju ar šo vēsturisko lēmumu apsveica arī mūsu stratēģisko partneru - Amerikas Savienoto Valstu - valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Anthony Blinken).
Ik gadu “Pride” pasākumos piedalās tūkstošiem cilvēku, uzņēmumu, biedrību. 2023. gadā “Riga Pride” atbalstu izrādīja arī vairākas Latvijas stratēģisko partneru vēstniecības, izkarot varavīksnes vai progresa karogus.
“Riga Pride 2023” noslēguma gājienā piedalījās Amerikas Savienoto Valstu, Francijas, Kanādas, Īrijas, Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, kā arī citu ES un NATO dalībvalstu vēstniecību pārstāvji.
Arī šogad vairākas Latvijas stratēģisko partneru vēstniecības jau ir izkārušas varavīksnes vai progresa karogus.
2023. gada 2. jūnijā pie Rīgas domes tika izkārts varavīksnes karogs. Pēc tam 24 stundu laikā aptuveni 600 uzņēmumu biedrību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju atklātā vēstulē pauda atbalstu šim Rīgas domes vadības lēmumam, izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas domes.
Citējot - “[...] Saskaņā ar KPMG Latvija un apvienības “Mozaīka” pētījumu “Neiecietības patiesā cena”, neiekļaujoša un neiecietīga attieksme vien 2022. gadā Latvija ir izmaksājusi no 406 līdz 811 miljoniem eiro jeb l,04%-2,08% no Latvijas 1KP. Tieši tādēļ gājienā piedalījās Accenture, ATEA, Printful, Swedbank, DNB, KPMG, Circle K, kā arī citu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu pārstāvji, kuri vēlas Latvijā un Rīgā redzēt drošu un atvērtu vidi saviem darbiniekiem. [...]
Vēstuli parakstīja tādi uzņēmumi kā “Draugiem Group” mentoru kluba, Positivus koncerti, Printful, COBALT, Sorainen, Helve, Circle K Business Centre, arhitektu biroja “Millers & Gavrilovičs", aģentūru “White Label”, “Golin”, “Magic B40”, “McCann Rīga”, “Collex”, “ERDA” darbinieki, kā arī LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”, kustība “Dzīvesbiedri", Centrs “Marta", Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Latvijas jaunuzņēmumu asociācija, Tavi Draugi, Gribu palīdzēt bēgļiem, Latvijas basketbola savienība, Sieviešu basketbola līga, Latvijas jaunatnes padome, Latvian Art Directors Club, "Ascendum” un “Satori”, aktieris Ģirts Kalniņš, režisores Una Rozenbauma un Krista Burāne un daudzi daudzi citi.”
Solidarizējoties ar rīdziniekiem, kuri 15. jūnijā dodas “Baltic Pride 2024” gājienā, lai skaidri parādītu to, ka Rīga ir dala no Eiropas Savienības, NATO, iestājas par cilvēktiesībām, pret vardarbību un pret diskrimināciju aicinu no 6. jūnija līdz 15. jūnijam pie Rīgas rātsnama līdzās Latvijas, Rīgas, Ukrainas, Eiropas Savienības karogiem izkārt arī varavīksnes karogu.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
