Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vērotājam no malas varētu šķist, ka jau kopš darbības pirmsākumiem pirms vairāk nekā desmit gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir bijušas divas būtiski atšķirīgas funkcijas.

Viena - acīmredzami nenozīmīgākā, noteikti ne galvenā - novērst un apkarot korupciju. Un otrā - kalpot par publisku konfliktu, intrigu, administratīvo kariņu, politiskās ietekmes tirdzniecības, skandālu, noplūdušas un nopludinātas informācijas midzeni.

Ar pirmo funkciju ir gājis, diplomātiski izsakoties, kā nu kuro brīdi, toties ar otro viss ir bijis labākajā kārtībā - nez vai atradīsiet pat kaislīgāko KNAB naidnieku, kurš pārmestu, ka šajos desmit gados pretkorupcijas birojs būtu bijis pārāk diskrēts, klusiņš un nemanāms.

Kamēr nedaudzās noķertās "lielās zivis" labākajā gadījumā bijušas pat ne samu un brekšu, bet labākajā gadījumā pliču un plekstu klasē un reāli notiesāto pulciņš ir pavisam niecīgs, ar visa veida iranizēšanu, jandalēšanu un figurēšanu gan viss bijis labākajā kārtībā.

Visdažādākās informācijas pludināšana pa labi un pa kreisi (paldies, protams, par to!), nepārtrauktas intrigas, permanenta brēka par ļaunu politisko spiedienu un tā izpildītājiem, "masku šovi" komplektā ar brīžam demonstratīvu uzspļaušanu likumam, pat naudas zagšana - to visu mēs esam redzējuši un jutuši tam līdzi gadu pēc gada, gadu pēc gada.

Jezgas objekti ir mainījušies, bet viena nostādne visus šos gadus ir bijusi nemainīga: visdažādākajos veidos mums ir borēts, ka gaišie spēki KNABā varonīgi cīnās gan ar visādiem korumpantiem, gan ar tiem tumšajiem spēkiem, kas KNABu grib a) pakļaut, b) iznīcināt, c) izmantot.

Tieši šī permanentā labā cīņa pret ļauno tad arī radot visus šos konfliktus, noplūdes, zādzības un visu pārējo, - un, tikko ļaunie spēki (spiedienu izdarošie politiķi, politisko pasūtījumu iznīcināt biroju veicošie priekšnieki utt.) atkāpšoties, viss būšot, tā sacīt, šokolādē.

Tiesa, visu šo laiku bijuši arī racionāli noskaņoti ļaudis, kas aizrautīgajiem labā un ļaunā cīņas hronistiem ir aizrādījuši uz neskaitāmiem brēcoša neprofesionālisma un vienkārši prastu nelikumību gadījumiem KNAB darbā.

Tāpat ik pa laikam ir uzdots šķietami vienkāršs jautājums - nez kāpēc gan visās citās tiesībsargāšanas un drošības iestādēs, kaut skaitliski tās ir arī būtiski lielākas par KNAB, materiāli tādos apjomos nenoplūst, iekšējās intrigas tādos mērogos uz āru nelien, darbinieki ar petīcijām apkārt neskraida, bet toties savu darbu dara efektīvāk?

Taču uz visiem šiem aizrādījumiem un jautājumiem atbilde ir bijusi viena - tās visas ir ļaunas un zemiskas insinuācijas, kuras noteikti ja ne pasūtījuši, tad vismaz iedvesmojuši tie, kam nav pa prātam cildenās Jutas un viņas komandas darbs un mērķi.

Neatkarīgi no tā, vai Strīķe un Co. to saprot vai ne, pēdējo dienu notikumi saistībā ar KNAB vadības konfliktu par profesionālo novērtējumu situāciju ir būtiski mainījuši.

It kā jau no šo pieredzējušo intrigantu un mediju manipulatoru viedokļa situācija ir gluži ikdienišķa: atkal parādījušies kārtējie ļaudis, kuri nevēlas klāties paklājiņa formā visām Strīķes, uzticamā rokaspuiša Juraša un Co vēlmēm un vajadzībām, tātad arī jārīkojas ar viņiem kā parasti - sākumā jānopludina medijiem šis un tas par šo slikto cilvēku sliktajiem darbiem, lai pēc tam jau varētu startēt ar publiskām vaimanām, petīcijām utt.

Taču, rau, kāda nelaime: šoreiz Strīķei un Co. būs pagrūti - lai neteiktu, ka neiespējami - kvalitatīvi nomelnot kādu citu, pašiem paliekot balto un pūkaino lomā.

Atšķirībā no vecajiem, "labajiem" laikiem pašlaik vairs nav neviena funkcionējoša kārtīga oligarha vai cita tumšā spēka, kam uzgrūst vainu par KNAB priekšnieka Streļčenoka un viņa vietnieces Jurčas ļaundarībām, slikti novērtējot Strīķes un kompanjonu prasmes un zināšanas.

Vēl vairāk - atšķirībā no savulaik krāšņi "izēstā" Vilnīša vai par galveno atbildīgo naudas zagšanas lietā pataisītā Loskutova jaunie Strīķes oponenti varbūt arī ir šādi un tādi, taču, sasodīts, nekad un neviens viņiem nav pārmetis darbošanos roku rokā ar oligarhiem, kremļiem, mafiju un visu ko tamlīdzīgu. Nav - un neko nepadarīsi.

Vēl vairāk - šo, kā nu pēkšņi izrādījies, nejauko Streļčenoku par KNAB priekšnieku nevis paklusām iebīdīja kaut kādi šķēles, kalvīši vai citi ieinteresēti ļaundari, bet gan caurcaurēm caurspīdīgā procesā (kurā pati Strīķes kundze turklāt nevēlējās kandidēt) iecēla tie visvisvisgaišākie spēki - pašpasludināti gaišāku vairs pie mums nav.

Ar vārdu sakot, Jutas un Co. iemīļotās frāzes par "ēnu pār reputāciju" un "nopietnām aizdomām", ar kurām iepriekš tik ērti varēja nomaskēt faktu neesamību, šoreiz nederēs. Vēl vairāk - tās itin mierīgi var pagriezties pret to līdzšinējiem ekspluatētājiem, liekot uzdot pilnīgi citus jautājumus.

Nu, piemēram, - kas tad nu atkal, Strīķes kundze? Kas tad nu šoreiz traucē normāli strādāt?

Vai nepateiksiet - kā dēvē tos puspriekšniekus, kas par priekšniekiem būt nemaz negrib, bet kuriem toties nelaba un nepareiza izrādās, kā nu jau droši var teikt, jebkura priekšniecība?

Tad vēl: kurā īsti, Strīķes kundze, ir vaina - nez kurā nomainītajā KNAB priekšniecībā vai tajos biroja puspriekšniekos, kuri savos amatos jau sēž desmit gadus un, kā izskatās, lieliski jūtas tikai un vienīgi neefektīva darba, skandālu, haosa un intrigu jūklī?

Un galu galā vēl tāds jautājums - ja jums, Strīķes kundze, pašai vienpersoniski būtu tiesības izvēlēties nākamo KNAB priekšnieku, pēc cik mēnešiem slikts un nederīgs izrādītos arī tas?

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...