Iesaki rakstu: 
Ja zvaigznes iededz - tātad kādam to vajag. Tieši Kādam, nevis katalāņiem vai kādai citai tautai, kuras taisnīgās prasības un ielu dumpi šis Kāds vienmēr pamanās apseglot.
Vienīgā reālā revolūcija, kas nepalika "oranža", bija Spartaka vergu sacelšanās mūsu ēras 72.gadā. Visas pārējās revolūcijas ir bijušas tikai tramplīns šim Kādam, lai realizētu savas ieceres un ietaupītu naudu veselu armiju un ielu huligānu algošanai.
Slavenais arābu "pavasaris" tikai izmantoja tautas neapmierinātību ar autoritārismu (kurš ir vienīgais veids, lai kontrolētu islama pasauli), lai iegrūstu Tuvos Austrumus tādā postā, kurā var tikai sapņot par Sadama, Kadafi un Asada pārvaldes metodēm un labklājību. Arī mūsu puķu Ansis iemeta akmeni Saeimas logā tikai "Vienotības" kūdītāju dēļ un kļuva par zeku.
Kāds nupat ir cietis daudzas ārpolitiskas neveiksmes, zaudējis 100% nāvējoša izsitēja autoritāti un vēlas uzlabot savu morāli materiālo stāvokli, savukārt Indija, Ķīna un Krievija ir piesegusi kabatas ar rokām, signalizējot, ka šoreiz nekas nesanāks.
Kāds ir rīcības plāns šādā neveiklā situācijā, kad pat Ziemeļkorejas "pelmenis-raķešvīrs" aiz paugura rāda fakus globālistu kara mašīnai ASV izpildījumā? Atspiest to, ko var! Un šis plāns arī tiek realizēts - sākumā Tramps paziņo par NATO izdevumu OIK komponenti, pēcāk vispār draud pamest eiropeīdu jefiņus savā vaļā.
Tostarp šis Kāds tur frau Merkeli aiz vietas, kur normāli vajadzētu būt olām, un iepludina Eiropas centrā afrikāņu masas. Nākošais solis ir parūpēties, lai šīs masas izklīstu pa visu Eiropu, un tad izdevīgā brīdī ģenerēt kārtīgu krīzi, kurā bez maizes ar garantiju paliks tieši jaunpienācēji.
Izskatās pēc nejauka globalizācijas ģenerālmēģinājuma Eiropā, jo Spānija triecienam nav izmeklēta nejauši, tai ir stipras sociālas valsts tradīcijas, stiprs katolicisms un mūsdienīga sociālistu kustība. Tieši Spānijas fragmentācija varētu būt fatāla Dienvideiropai. Un kvalitatīvu specdienestu darbības scenārijs varētu būt apmēram šāds.
Pie katalāņu rūpniekiem, kas dekādēm sapņo par savu nacionālo buržuā lomu un negrib dalīties ar centrālo varu, atnāk puisis un saka: "Man ir daži desmiti miljonu Katalonijas neatkarības referenduma organizēšanai un cilvēku izvešanai ielās! Jūs taču mani neaizmirsīsiet, kad būsiet brīvi?" OK, darīts.
Loģiski, ka Madridei vajadzēja klusuciešot ignorēt rosīšanos savā maizes klētī, ļaut katalāņiem spēlēties savā smilšu kastē, iegūt jebkādus rezultātus, lai pēcāk paziņotu par viņu referenduma rotaļu neleģitīmo dabu.
Bet šis pats puisis atnāca pie Rahoja vai kāda viņa spēku struktūru pārstāvja ar koferīti un aploksni. Koferītī, protams, bija daudz naudas, bet aploksnē - pavisam nedaudz bērnu porno vai līdzīgs kompromats.. Šo lietu apvienojums vienmēr dara brīnumus, tāpēc Madridei vajadzētu rūpīgi papētīt, kurš ir atbildīgs par noziedzīgi idiotisko lēmumu terorizēt referenduma fanus līdz asinīm. Un tas ir ļoti zīmīgi, jo asinis nekad neaizmirst - šis Kāds arī Bastejkalnā veica šo rituālo soli tālajā 1991. gadā.
Šobrīd viss ir sabojāts neatgriezeniski, un atliek gaidīt ierodamies Madridē pašu Porošenko, lai konsultētos, ko darīt ar Katalonijas Tautas Republiku, kurā brīdī pievest haubices un sākt ATO...
Karš pret Eiropas nacionālajām valstīm ir sācies - Spānija ir pirmā. Bet metodes ir dažādas - Francijā tiek radīti apstākļi iekšējam haosam ar augoša, visuresoša terora palīdzību, savukārt Vācija aizlieta ar nelegālajiem imigrantiem..
Baltieši var gulēt mierīgi, jo uz zemes guļošos vairs nespārda, globālistu elite un klintonīti dekādēm kontrolē Baltijas virsaišus, kurus savu personīgo un lietišķo īpašību dēļ jau sen vairs nevar saukt par eliti..
Pārpublicēts no http://www.tvriga.com
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
