Iesaki rakstu: 
Sabiedrībai maz ko stāsta, un arī tie Panorāmas stāsti par aviāciju bieži, kā zināms, ir meli. Piemēram, par dronu ar draudzīgiem nodomiem, kurus nemaz nevarēja konstatēt, jo atrašanas brīdī tas jau bija izdvesis pēdējās dzīvības pazīmes un par nodomiem neko nevarēja pastāstīt pat teorētiski.
Ne jau viss tajā stāstā ir nekrietni meli, ar uzsvaru uz nekrietni, jo par aizgājējiem jau kā - tikai labu vai neko. Un, ja aizgājēju tu nemaz nepazini, tad vienalga jāsaka kas labs - nu tad izdomāja un pateica.
Ar AirBaltic situācija ir krietni labāka - pacients dzīvs, bet atrodas slimnīcā un pieslēgts pie sistēmas. Tauta ļoti satraucas, bet ārstu izteikumi skopi.
Ko mēs zinām? Pāris mēnešus atpakaļ (septembrī) mums teica, ka nedēļas-divu laikā tiks paziņots stratēģiskā investora jeb glābēja vārds un sabiedrība varēs uzgavilēt - īsts bruņinieks. Asas mēles melsa, ka tas laikam Betmens ar vācisku uzvārdu Lufthansa. Pēc tam vēl pēc mēneša skanēšot fanfaras biržā, un sabiedrība uzgavilēs vēlreiz.
Tikai nekas no tā nenotika. Pacients tika paturēts slimnīcā, dakteri vairs par Betmenu nesaka neko un arī diagnozi neatklāj. Pēc oficiālas informācijas (finanšu pārskati) arī IPO pārlikts vismaz uz nākamgadu.
Tie paši finanšu pārskati saka arī ko citu. Kā mēs zinām, uzņēmums bija paņēmis dārgu 340 miljonu eiro aizņēmumu (misteru Bondu, kas maksā dārgi kā jau misters 007), bija cerība to aizvietot ar lētāku divu gadu laikā, bet notika pretējais. Oktobrī tika paņemts vēl viens aizņēmums 40 miljonu apmērā, un misteram Bondam grūtajā darbā tika piesaistīts vēl viens dārgs kapracis. Finanšu valodā tas nozīmē, ka nauda beidzas daudz straujāk, nekā cerēts.
Abi fakti nozīmē, ka situācija ir pasliktinājusies. Nepalīdz arī Trampa uzvara vēlēšanās, kā rezultātā dolāra kurss pret eiro tikai nostiprinās, kas, ja tā turpināsies līdz gada beigām, nozīmēs desmitiem miljonu papildu zaudējumus no šīs pozīcijas vien. Vai Ošlejs varbūt apdomās beigt muldēšanu un demonstrēs kapitulāciju godavīra stilā - ar sepuku vai harikiri? Ne taču. Karam, kovidam un baltajam lācim pievienosies ASV prezidents. Vainīgais atrasts.
Tikmēr slimnīcā izplatās baumas. Tām nevajag ticēt, jo citādi atskries ručeka ar savu metoģičku. Pirmā ir tāda, ka IPO perspektīva attālinājusies tiktāl, ka nu jau tiek apšaubīta tāda iespējamība. Tas kā precības. Iedomājamies bagātu onkuli, kurš grasās izrakstīties no slimnīcas un apprecēt skaistuli ar mirdzošām acīm (zelta atspīdums). Jā, tikai tam onkulim jau vispirms jāvar pamest slimnīcu un aizklibot līdz zagsam. Uz biržu neviens komatozā stāvoklī neiet. Ja nu vienīgi vismaz pieklājīgā stāvoklī uz to dzimtsarakstu nodaļu.
Ar to Betmenu arī neejot tik labi. Viņš jau negrib dzīvot Rīgā, jo patīk dzimtā pilsēta - Gotham City. Loģiski, patriots. Tāpēc klīrējoties par to 25% akciju atstāšanu valstij un īpaši par nosacījumu par airBaltic bāzes atstāšanu Rīgā. A kādi ir pretargumenti? Briškeni taču te izdomāja Rīgu te tagad aplikt arī ar papildu degvielas nodokli - vairākas reizes lielāku, nekā citur.
Nu tāds tas precību tirgus. Ticēt nevar nekam, jo mēs jau nestāvam ar sveci pie tā bagātā un nespējīgā onkuļa gultas, pie kuras grozās tā neskaidru nodomu daiļava.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
