Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas sēts – tas jāpļauj

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
06.01.2016.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojas atrisinājumam galvenā politiskā intriga – kas būs “jaunās” valdības vadītājs. Citiem vārdiem sakot – vai Vienotībai izdosies panākt, lai tiktu nominēts tās izvēlētais premjera kandidāts, kura vadībā Vienotība kā valdošais politiskais spēks varētu atdzimt, vai tomēr tās “partneriem” izdosies noturēt Vienotību sev vajadzīgajā pozā, liekot nominēt sev ērtu Vienotības premjera kandidātu.

Nu ir acīmredzams, ka visiem, kuri vēl cerēja, ka Vienotībai ir spēks un potenciāls atdzimt, nāksies vilties savās cerībās. Par spīti apņēmīgi uzņemtajam kursam pārņemt varas līderību tā, iestiegot savās iekšējās pretrunās, nespēja būt vienota – tās apņēmība prasmīgi un veiksmīgi tika izšķīdināta un pārvērsta savstarpēju pretrunu un intrigu savītā centienu murskulī, un tā vietā, lai Vienotība izlēmīgi noteiktu politisko notikumu tālāko virzību, tā atkal tiek ripināta kādam vajadzīgā virzienā.

No varas principu loģikas viss ir taisnīgi – varas tronis pieder tam, kurš ir spējīgs to noturēt (nu, vai tam, kurš tajā tiek turēts). “Jaunās” valdības veidošana bija patiesības mirklis – gan Vienotībai, gan visai sabiedrībai. Lai Vienotība varētu pretendēt uz vadošā politiskā spēka statusu (kurš tai ir piešķirts tikai formāli), tai bija jābūt spējīgai noteikt, kurš būs nākošais valdības vadītājs. Un, ja Vienotība būtu gatava tam (būt par vadošo politisko spēku), tad tai bija visas iespējas to paveikt – virzīt savu izvēlēto premjera kandidātu, kuru tās partneri smilkstēdami būtu spiesti pieņemt, lai arī ko tie līdz tam būtu teikuši.

Ne jau tāpēc, ka tiem nebūtu spēku izgāzt šo Vienotības iniciatīvu, bet tāpēc, ka izveidotā varas monopola apstākļos ir iespējams tikai ļoti šaurs un konkrēts lomu sadalījums. Un, ja kāds nav gatavs spēlēt savu lomu vai pieļaut, lai pārējie spēlē tiem atvēlētās lomas – tad šis esošais varas monopols sabrūk. Un to neviena no esošajām varas partijām nevēlās, jo nekas labāks tām nav iespējams. Tāpēc, lai nesagrautu izveidoto varas sistēmu, varas partijām (un visai sabiedrībai) nāktos pieņemt sava partnera rīcību, ja tā notiktos tam atvēlētās lomas ietvaros.

Šajā lomu sadalījumā Vienotībai iedalīta “vadošā” loma – neviens cits to nevēlas vai arī nav spējīgs uzņemties. Tāpēc Vienotības “partneri” bezmaz vai izmisīgi centās panākt, lai Vienotība nevirzītu tiem nevēlamu premjera kandidātu, saprotot, ka, ja tas notiks – saskaņā ar lomu sadalījumu tiem nebūs iespējas to noraidīt (jo citādāk tiem ērtais varas monopols tiek sabrucināts ar visām no tā izrietošajām sekām…).

Taču Vienotība nebija spējīga izmantot savu iespēju atdzimt. Tagad, ja tā piekritīs (un tā piekritīs) atkal uzņemties upurjēra lomu valdībā, ko visdrīzāk tai arī uzticēs prezidents – nominējot koalīcijas “partneriem” vajadzīgo Vienotības premjera kandidātu, turpināsies tālāk tie paši procesi, kas jau ir noveduši Vienotību pie sabrukuma un degradācijas.

Tas savukārt nozīmē, ka arī valsts līmenī viss turpināsies “pa vecam” – bezatbildīga muļļāšanās, kuras piesegā tiks “kārtotas lietas”, “dīvaini” lēmumi, kuri tiks piesegti ar jau gana noplukušiem “džokeriem” – ģeopolitiku, stabilitāti, drošību, utt.

Patiesībā nekādas stabilitātes nebūs, turpināsies šī biezputra miglā, pa kuru visiem mums būs jābrien tālāk, klausoties pasakas par to, ka pareizāk un labāk mums vairs nevar būt!...

Lai būtu stabilitāte, lai būtu attīstība – ir nepieciešams pieņemt pārdomātus un atbildīgus lēmumus (citādāk tie atkal un atkal ir jāmaina). Bet, lai būtu šādi lēmumi – ir jābūt lēmuma pieņēmējiem, kas ir spējīgi pieņemt šādus lēmumus un ir gatavi (motivēti) to darīt.

Kā to panākt? Kā to uzskatāmi parāda cilvēces vēsture - esošā cilvēces sabiedrības attīstības līmeņa apstākļos nav nekāda cita labāka mehānisma kā konkurence.

Ja citās jomās (piemēram ekonomikā) ir iespējami vēl citi instrumenti, kurus veido likumdevējs (vara), lai ar to palīdzību veicinātu vajadzīgo rezultātu sasniegšanu, tad politikā konkurence ir vienīgais iespējamais instruments, ar kura palīdzību ir iespējams nodrošināt, lai vara būtu motivēta rīkoties pēc iespējas atbildīgāk un sabiedrības interesēs. Jo, ja ir konkurence, tad tas, kurš nav spējīgs piedāvāt vislabāko risinājumu, tiek izkonkurēts – tā vietā nāk cits.

Tas savukārt nozīmē, ka, lai noturētos pie varas, rodas motivācija pieņemt iespējami “labākus” lēmumus. Savukārt, ja neesi spējīgs to izdarīt labāk par citiem, tad tavā vietā nāk “labāks” par tevi. Šāds konkurences mehānisms varai darbojas kā mūžīgais dzinējs, kura ietvaros vara ir spiesta kļūt aizvien “labāka”. Nu nekas cits nedarbojas.

Tāda ir arī demokrātijas kā efektīvas un ilgtspējīgas sabiedrības modeļa jēga – dot iespēju īstenot pilnasinīgu ideju konkurenci, lai tās rezultātā tiktu īstenotas labākās no tām.

Un te nu mēs nokļūstam līdz visu mūsu problēmu saknei – esošā politiskā sistēma ir izveidojusies tā, ka reāla konkurence, līdz ar to arī demokrātija, mūsu valstī nedarbojas. Un tas pat vairs netiek slēpts.

Ir radīts mākslīgs varas monopols. Ar mītu un briesmu stāstu palīdzību iegalvojot lielai sabiedrības daļai, ka tieši šis monopols ir arī labākais iespējamais risinājums valstij un sabiedrībai. Lai gan patiesībā izdevīgs tas ir tikai šī monopola turētājiem, jo dod tiem iespēju pieņemt lēmumus, nevis vadoties no sabiedrības interesēm, bet gan izejot no savām interesēm, pieņemot un mainot lēmumus pēc savām vajadzībām, īpaši nerūpējoties par to, kādu ietekmi tie atstās uz sabiedrību (piemēram, biežās nodokļu izmaiņas).

“Jaunās” valdības veidošanas process tam ir uzskatāms apliecinājums. Un arī turpmākie lēmumi, kamēr saglabāsies varas monopols, būs tādi paši, mainīsies tikai nosaukumi – bija Citadele, AirBaltic, būs - Lattelecom, Rail Baltic, utt.

Kamēr sabiedrība nenonāks līdz apziņai, ka ļaut tai tikt sadalītai “pareizajā” vairākumā un “nepieskaitāmajā” mazākumā nozīmē tai turpināt iet pašiznīcināšanās ceļu ( kurā vislielākais zaudētājs būs tieši “vairākums”), ka šī sabiedrībai uzspiestā dogma ir kā vēzis, kas nemanot izēd to no iekšpuses, neatstājot pāri pat kaulus – nespējot vairs nodrošināt ilgtspējīgai sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru, vai tā būtu izglītība vai veselības aizsardzība, vai ceļš, kas ved uz darbu.

Sekmīgai un ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešama pilnasinīga politiskā konkurence. Tikai tā tiks nodrošināti adekvāti, sabiedrības interesēm atbilstoši lēmumi. Nekādi represīvie vai starptautiskie instrumenti to nenodrošinās – lai kur mēs iestātos, lai kādas jaunas struktūras izveidotu, tā visa būs tikai kārtējā nejēdzīgā resursu tērēšana un vilšanās par iegūto rezultātu.

Daudzi klusībā jau cer, ka uz sabrūkošās Vienotības drupām varētu izveidoties kaut kas tāds, kas spētu radīt konkurenci esošajam varas monopolam. Tas ir maksimāli naivi.

Pirmkārt, kā to uzskatāmi jau ir pierādījusi vēsture - “labējo” spēku nišā tas vienkārši nav iespējams. Pat, ja šāds jauns politiskais spēks izveidosies un spēs iekļūt Saeimā (atkal?), tas nespēs radīt konkurenci esošo varas monopolu baudošajiem, kuri atrodas uz tās pašas politiskās platformas daļas - tas tiks saplosīts vai asimilēts, vai labākajā gadījumā (tam) - padarīts par paklausīgu varas satelītu.

Otrkārt, kā to uzskatāmi parāda esošais valdības “veidošanas” process – ja pat tādu politisko briedumu ieguvušu politisko spēku kā Vienotību var nolikt, kādā pozā vien grib, un darīt ar to, ko vien vēlas, tad kādas ir cerības un iespējas šajā “pareizo” politisko spēku saspēlē izdzīvot kādam jaunpienācējam, nemaz nerunājot par to, lai tas vēl kādu spētu izkonkurēt?

Tāpēc ir pavisam naivi sapņot un gaidīt to, ka reiz (atkal?) dzims jauns “pareizais” politiskais spēks, kas spēs radīt veselīgu politisko konkurenci esošajam varas monopolam.

Kā to pierāda demokrātisko valstu vēsture – reālā politiskā konkurence (līdz ar to ilgtspējīga un sekmīga to attīstība) ir iespējama tikai tad, ja valsts pārvaldes procesos ir iesaistīta visa pilsoniskā sabiedrība un viss politiskais spektrs. Un tas ir normāli, ka laiku pa laikam varas svārsts virzās no labās puses uz kreiso, lai pēc tam atkal un atkal atgrieztos atpakaļ, aizvien jaunā un jaunā kvalitātē.

Lai arī kā censtos esošais varas monopols noturēt savās rokās šo varas svārstu, kaut kad tas tomēr izslīdēs – un sabiedrība beidzot varēs uzskatāmi pārliecināties, ka tā ir vienīgā un pareizā iespēja, kuras tik ļoti pietrūkst mūsu valstij. Un, jo ātrāk tas notiks, jo lielākas iespējas būs Latvijai atdzimt kā demokrātiskai, ilgtspējīgai valstij, kura ir spējīga pieņemt un īstenot pārdomātus un atbildīgus lēmumus savas sabiedrības labā. Jācer, ka uz to brīdi pamats valsts atdzimšanai vēl nebūs pazaudēts - varas monopolam turpinot īstenot un apmierinot savu pavaļu.

Bet tikmēr būs jāpļauj tas, kas ir nu iesēts. Arī pašiem sējējiem…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...