Iesaki rakstu: 
Prezidenta Andra Bērziņa uzticības zudums ir iemesls, kādēļ Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka amatu šonedēļ negaidīti pameta Ēriks Ozols. Pietiek zināmi vairāki no iespējamiem pārmetumiem, kurus Ozolam varētu būt izteicis Bērziņš vai kuri varētu būt mazinājuši uzticību. Visi tie ir dažādi interpretējami. Šī informācija pie prezidenta visticamāk nonākusi no avotiem ārpus Rīgas pils, kuri, iespējams, snieguši sev izdevīgu interpretāciju. Tas rada jautājumus par nolūkiem, kas stāv aiz šo pārmaiņu izraisīšanas prezidenta tuvākajā lokā.
Gan prezidenta Bērziņa, gan Ozola lauku mājas atrodas Cēsu pusē, un tieši Ozols bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kuru viņš apciemoja, prasīdams viedokli, dažas nedēļas pirms tam, kad par Bērziņa plāniem kandidēt uz prezidenta amatu uzzināja plašāks cilvēku loks. Abus saista senas personiskas attiecības un uzticēšanās, tādēļ bija jāpaiet pusgadam un jānotiek kam īpašam, lai šo uzticēšanos sašķobītu.
Prezidentam tuvu stāvoši avoti Pietiek no komentāriem par Ozola aiziešanas iemesliem atsakās, atkārtodami sauso oficiālo versiju, ka tas noticis pēc abpusējas vienošanās. Rodas arī iespaids, ka īstais iemesls, iespējams, ir zināms tikai pašam Bērziņam un, iespējams, atsevišķiem cilvēkiem ārpus Rīgas pils. "Nebija kaut kas viens, ilgākā laika posmā prezidentam radās neuzticēšanās, sajūta, ka Ozols nav uzticams," lakoniski norāda kāds informēts avots. Pats Ozols no sarunas ar Pietiek atturējās, pieturoties pie oficiālās versijas. Telefona īsziņā viņš otrdien pavēstīja, ka ir labā noskaņojumā, gatavs jauniem izaicinājumiem, bet pagaidām uz ezera ķerot asarus kaķim.
Kā zināms Pietiek, augsni prezidenta neuzticības vairošanai pret Ozolu radīja fakts, ka viņš savā amatā palika pēc četru gadu darba prezidenta Valda Zatlera komandā. Pēc informētu avotu stāstītā, ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) saistīti cilvēki, kas Bērziņu izvirzīja prezidenta amatam, valsts galvas uzmanību vērsuši uz faktu, ka Ozolu saista tuva draudzība ar Ventspils miljonāru Igoru Skoku, kurš pārstāv tā dēvēto Aivara Lemberga oponentu nometni.
Atšķirībā no Olafa Berķa un Oļega Stepanova Skoka vārds nekad nav izskanējis kontekstā ar politiskām ambīcijām vai pozicionēšanos. Abu paziņas Pietiek stāstījuši, ka Ozols un Skoks mēdz kopā medīt un spēlēt kārtis, bet politika vai norises Rīgas pilī nav starp viņu apspriežamajām tēmām.
Tomēr viena no pēdējām neuzticības sēklām, kas varēja izšķirt Ozola likteni un ietekmju samēru Rīgas pilī, saistīta ar kādu, iespējams, kompromitējošu zvanu. Pietiek zināms, ka Ozolu uzrunājis nesen no apcietinājuma atbrīvotais ekspolitiķis Dzintars Jaundžeikars, lūdzot izkārtot tikšanos ar prezidentu Bērziņu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tāda nav notikusi, Ozols šim lūgumam nav atsaucies. Tomēr par šo kontaktu prezidentu Bērziņu ir informējušas tiesībsargājošās iestādes. Kādā kontekstā šī informācija pasniegta valsts galvam - nav zināms. Arī prezidenta nesenā tikšanās ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni Kažociņu notikusi zem četrām acīm.
Iemesls, kādēļ Jaundžeikars uzrunājis Ozolu, nevis savu bijušo kolēģi Saeimas Nacionālās drošības komisijā, tagadējo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi, visticamāk, ir personisks. Jaundžeikars nekad nav slēpis, ka neuzticas Daudzem un viņu uzskata par pārāk "mīkstu" pozīcijā pret Korpucijas novēršanas un apkarošanas biroju un SAB, ko asi kritizēja Jaundžeikars.
Ozola pēkšņā aiziešana ir otrais negaidītais satricinājums, ko piedzīvo Bērziņa komanda. Pirmā bija neilgi pēc viņa stāšanās amatā, kad vienas dienas laikā tika mainīts lēmums par Raimonda Rožkalna paturēšanu nacionālās drošības padomnieka amatā. Lai gan jau bija panākta vienošanās ar Rožkalnu, kurš ir bijušais Latvijas specdienestu pārstāvis NATO, viņa vietā tika uzaicināts bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Uz āru izskanēja versija par Bērziņa vēlmi ar Maizīša palīdzību izdzēst savu zaļā zemnieka pagātni un gūt politiskus plusus, bet neoficiāli Rožkalna nomaiņa tika saistīta arī ar specdienestu cīņām par ietekmi uz jauno prezidentu. Tagad Rožkalns ir Militārās pretizlūkošanas dienesta vadītāja Induļa Krēķa padomnieks. Zināms, ka Ozols un Rožkalns nezaudēja kontaktu arī pēc šīm pirmajām pārmaiņām prezidenta komandā.
Ozols 80.gados ir ieguvis ārsta izglītību toreizējā Rīgas Medicīnas institūtā. Sabiedrībai maz zināms fakts, ka Ozols ir Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gundara Daudzes kursabiedrs. Ārsta profesija Ozolu satuvināja arī ar ķirurgu Valdi Zatleru, kurš 2007.gadā uzaicināja Ozolu strādāt Rīgas pilī Prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka amatā. Apšaubāmi tēriņi bija viena no iezīmēm, kas sabiedrības atmiņā iespiedušies gan par Vairas Vīķes-Freibergas, gan Zatlera prezidentūrām. Ozols, kura amata pienākumi pilī bija saistīti ar saimnieciskiem lēmumiem, iespējams, tādēļ jutās kā starp dzirnakmeņiem. Tāpēc Zatlera prezidentūras beigu posmā kancelejai pietuvinātas personas neoficiāli runāja, ka abu bijušo ārstu draudzība vairs nav tik cieša.
Medijos saistībā ar Ozola aiziešanu otrdien pavīdēja spekulācijas, ka tā varētu būt kaut kādi saistīta ar neseno skandālu Rīgas pilī par prezidenta ekonomikas padomnieces Elīnas Egles privāto fotogrāfiju nopludināšanu internetā. Visas iesaistītās puses, ar kurām pēdējo dienu laikā par Ozola aiziešanu runājis Pietiek, šādu saistību kategoriski noliegušas. Tomēr ir kāds apstāklis, kas abas lietas saista - Egle tāpat kā Ozols prezidenta Bērziņa komandā ir bijusi spēcīgs spēlētājs ar plašu paziņu loku ārpus pils, arī uzņēmēju aprindās un līdz ar to - iespēju valsts galvam sniegt dažādus alternatīvus redzējumus par norisēm valstī. Izskan minējumi, ka šādu spēlētāju izsišana no prezidenta Bērziņa komandas iezīmē cīņu par ietekmi uz valsts galvu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
