Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skandāls par obligātā iepirkuma komponenti ir viens no skaļākajiem pēdējā laikā. Pliķus un pērienus saņem pašreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kuram nākas visu šo ievārīto putru izstrēbt. Zem sitiena nonākušas arī mazākas koģenerācijas stacijas, kuras jau tāpat ir neapskaužamā stāvoklī valsts, maigi sakot, neizlēmības dēļ. Taču, pirms mest ar akmeni, ko pēdējā laikā dara visi, kam vien nav slinkums, ir vērts apskatīties, kas tad īsti stāvēja pie OIK idejas un izpildījuma šūpuļa.

Ģeniālās OIK ideja radās vēl tālajā Aigara Kalvīša laikā, tad to turpināja realizēt ekonomikas ministri Kaspars Gerhards un Artis Kampars, taču neapšaubāmi tieši Daniela Pavļuta laikā bija visstraujākais izdoto atļauju skaita pieaugums, par ko liecina arī no jauna izdoto atļauju līkne.

Lai gan jau no pirmās savas ministrēšanas dienas Pavļuts skaļi kliedza par OIK licenču dāļāšanas apturēšanu, viņš tomēr stipri kavējās ar lēmuma pieņemšanu, par ko liecina pašas ministrijas fakti. Jā, vēja un hidroelektrostacijām tiešām viņa laikā OIK licences nedalīja, bet koģenerācijas stacijām tās turpināja izsniegt pa labi un pa kreisi bez jebkādas kontroles, izpētes un aprēķiniem.

Taču visa OIK skandāla kontekstā veiksmīgi ir aizmirsts vai apzināti noklusēts vēl viens būtisks personāžs, kurš bija tieši atbildīgs par OIK licenču dalīšanu un kurš bija amatā kā Kampara, tā arī Pavļuta laikā. Tas ir toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš tagad mēģina iekārtoties politikā caur partiju “Latvijas attīstība”. Tieši Pūces paraksts rotā visas OIK licences, un tieši viņam bija jābūt tam, kuram jāceļ trauksme par procesa nekontrolētu un nepārdomātu izvēršanos, nevis klusībā savā kabinetā jādriķē savs paraksts uz katra deguna priekšā noliktā papīra. Lai gan, protams, neviens nezina, cik šī paraksta driķēšana bija izdevīga pašam Pūcem.

Vēl viens aspekts, kuru nedrīkst aizmirst, bet kurš paliek nepamanīts, skaļi kliedzot par ļaunajiem OIK licenču izkrāpējiem, ir tas, ka lauvas tiesu no OIK maksājuma mēs atdodam ne jau atjaunojamajiem resursiem, bet gan Rīgas TEC, kas elektrības ražošanā izmanto Krievijas gāzi. To gan vajadzētu paturēt prātā, pirms kratīt ar pirkstu visiem, kas uzdrošinājušies riskēt, iesaistoties līdz šim nezināmā biznesā - elektrības ražošanā no atjaunojamajiem resursiem -, un tagad mēģina īstenot savu apņemšanos un uzbūvēt koģenerācijas stacijas situācijā, kad valsts pamanās biežāk nekā zeķes mainīt noteikumus un likumus, pēc kuriem uzņēmējiem būtu jāvadās.

Mūsu elektrības rēķinos OIK veido tik lielu daļu ne jau tāpēc, ka šķeldas, biomasas, vēja vai hidroelektrostacijā ražo elektrību, bet gan tādēļ, ka miljonu miljoni ir jāmaksā TECiem, kuri elektrību ražo no gāzes, kas nebūt nav atjaunojams resurss, līdz ar ko vispār nav skaidrs, kāpēc tiek iekļauts OIK. Tad jau varbūt pasludinām, ka arī lielajos HES saražotā elektroenerģija ir subsidējama caur OIK, jo kur nu vēl zaļāka enerģija nekā Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES saražotā?

Tāpat, šķetinot OIK sāgu, nedrīkst piemirst par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, ko TEC2 rekonstruēšanā un jaudas palielināšanā ieguldīja no valsts budžeta – tātad no visu mūsu nodokļu maksātāju naudas. Tātad arī šo slogu, tikai citā veidā, nodokļu maksātāji jeb vienkāršie iedzīvotāji un ražotāji iznesa uz saviem pleciem.

To, ka OIK atļauju dalīšana notika haotiski un bez jebkāda plāna, pierāda arī fakts, ka vairāk nekā puse izsniegto licenču ir anulētas. Vai pirms to izsniegšanas kāds pārbaudīja, pārliecinājās, ka šis komersants tiešām nāk ar nopietniem nolūkiem? Patiesībā visa lielā brēka un villošanās ir par 36 koģenerācijas stacijām, kuras šobrīd neražo enerģiju.

Un te nu būs akmentiņš arī dažu mediju dārziņā, kuri, tā vien izskatās, tendēti izplatīt ļoti selektīvu informāciju! Pirmkārt, tā kā šīs koģenerācijas stacijas neražo elektrību, tās arī nesaņem nevienu centu no valsts budžeta. Otrkārt, neražo tās tikai tādēļ, ka līdz ar mainīgo valsts politiku OIK jautājumā, nepārtrauktām izmaiņām likumdošanā, vilcināšanos būtisku lēmumu pieņemšanā, kur nu vēl tarifu noteikšanā, neviena normāla banka, īpaši pēc pēdējā laika notikumiem, pat nedomā piešķirt viņiem kredītus. Treškārt, tiek melots arī par to, ka uzņēmējs sāk no valsts iekasēt piķi, tiklīdz sāk ražot elektrību, un dara to dara tik ilgā termiņā, uz kādu licence izdota.

Ne tuvu tam! Ja licence tiek izdota uz 8 gadiem un koģenerācijas stacija uzsāk ražošanu tikai pēc 4 gadiem, tad OIK daļu viņi saņem atlikušos 4 gadus un ne ilgāk. Turklāt koģenerācijas staciju īpašniekus diez vai var nosaukt par miljonāriem, jo diemžēl OIK daļa ne tuvu nenosedz izmaksās par, piemēram šķeldu, darbaspēku, kur nu iekārtām, kā arī kredīta atmaksas summas. Lielākā daļa strādā ar mīnusiem, ko labi var redzēt arī Lursoft pārskatos.

Taču, kamēr lieli vīri brēc un villojas, mēs, iedzīvotāji, tik turpinām maksāt. Turklāt OIK maksājums aprēķināts, rēķinoties, ka visas spēkstacijas strādās ar pilnu jaudu. Uzsveru – visas! (Šis tas ir jautājums, kas jānoskaidro, vai tas tā ir.) Tātad mēs maksājam arī par tām, kuras tā arī nav sākušas strādāt, kā arī par tām, kuras strādā ar nepilnu jaudu. Bet mūsu rēķinos tas jau ir ierēķināts, tik nav saprotams, kur šī nauda paliek – kā dividendes tiek samaksātas no Latvenergo peļņas valsts budžetā vai tiek notrallinātas Latvenergo mārketinga kampaņās?

Turklāt visas pazīmes liecina, ka šis OIK skandāls ir tikai ziediņi. Jau pie durvīm klauvē nākamais valdības vīru izdomājums, kā patukšot iedzīvotāju kabatas. Tā ir Inčukalna gāzes krātuves pirkšana. Kas par to maksās? Atkal jau mēs ar saviem nodokļiem, vai arī tiks izdomāta kāda cita viltība, kā no cilvēkiem izmānīt naudu, lai valstsvīri varētu nepārdomāti iepirkties “pa dārgo”.

Novērtē šo rakstu:

5
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi