Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas patiesībā notiek Aizsardzības ministrijā?

Elita Veidemane, Neatkarīgā
22.12.2023.
Komentāri (40)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par valsts sekretāra Jāņa Garisona (attēlā) amata uzteikšanas iemesliem no Aizsardzības ministrijas (AM) zibenīgi saņēmu atbildi, un to sniedza ministrijas preses nodaļas vadītājs Roberts Skraučs: “Iemesls valsts sekretāra Jāņa Garisona lēmumam iesniegt atlūgumu ir dažādi viedokļi par to, kā vadīt Aizsardzības ministriju. Plašākus komentārus valsts sekretārs pašlaik nesniegs.” Šis “valsts noslēpums” pagaidām iezīmējas ļoti divdomīgi un neskaidri.

Pavasarī uzmilza skandāls par 220 miljonu eiro vērto pārtikas iepirkumu NBS vajadzībām, par ko tika uzsākta dienesta izmeklēšana. Tika apzināti vairāki iepirkumu komisijas amatpersonu iespējamie pārkāpumi, un saistībā ar šo līgumu tika nodoti dokumenti tiesībsargājošajām iestādēm.

Tolaik Jānis Garisons norādījis, ka šādām lietām netiekot pievērsta padziļināta uzmanība, jo tā esot iepirkumu komisijas atbildība. “Tur jau tā problēma, ka es šo summu - 220 miljonus - ieraudzīju tikai no medijiem. Iepirkumu plāns paredzēja uz nākamajiem pieciem gadiem astoņus miljonus. Man nav kristāla bumbas, lai es to uzzinātu. Jo kopumā sistēmā ir aptuveni 200 iepirkumu, un mēs nevaram katram izsekot līdzi.”

No Garisona teiktā var noprast, ka skaitlis - 220 miljoni eiro - neatbilst patiesībai, bet bijis līgums tikai par astoņiem miljoniem eiro. To apliecina arī kāds bijušais ministrijas darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms. Saistībā ar šo iepirkumu, kurā pārkāpumi esot bijuši visos iepirkuma posmos, sodītas vairākas amatpersonas, taču disciplinārlieta pret valsts sekretāru Jāni Garisonu un viņa vietnieku tika izbeigta.

No drošticamiem avotiem zināms, ka Garisonam esot bijušas ļoti lielas darbaspējas, viņš vienmēr bijis ideju pilns, ministrijas struktūrvienības par viņu atsaukušās labi, Garisons arī aktīvi darbojies Zemessardzē un mudinājis to darīt arī citus ministrijas darbiniekus. Savukārt mīklaino situāciju par ministra un valsts sekretāra “dažādajiem viedokļiem” avoti skaidro ar to, ka Andrim Sprūdam nav politiskās vadības pieredzes, kas jau rada sekas: ministrijā darbu uzteikusi arī viena no ministra biroja darbiniecēm, vairāki cilvēki ir pārdomās par aiziešanu.

Avoti arī pauž, ka viens no Garisona aiziešanas iemesliem ir bijis tas, ka Sprūds esot regulāri pieprasījis rakstīt paskaidrojumus gan Garisonam, gan dažiem citiem darbiniekiem. Tā kā valsts sekretārs nebūt nejutās kā skolnieks, kuram jāraksta paskaidrojumi skolotājam, kurš pats tikai dažus mēnešus sēž “kancelē” un daudz ko vēl neizprot, Garisons izlēma, ka šie pazemojumi nav jācieš, bet jādodas prom. Ministrijas aktivitāšu pētnieki arī izteikuši pieņēmumu, ka Sprūds esot nezinošs un sīkumains personāžs, kurš nespēj pieņemt lēmumus. Turklāt no AM nenākot jaunas iniciatīvas, nav aktīva darba - gluži kā tas bijis visu iepriekšējo gadu.

Taču to visu var labot ar pieredzi un iedziļināšanos aizsardzības problemātikā. Ja vien blakus būtu zinoši padomdevēji. No janvāra valsts sekretāra pienākumu izpildītājs (p.i.) būs Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš. Taču - kā atkal pauda avoti - Heniņš neesot gatavs ilgstoši palikt šajā amatā: tikai līdz brīdim, kad tiks atrasts “īstais” valsts sekretārs. Bez visādiem “p.i.”.

Protams, būs grūti pārspēt Garisonu, kurš AM valsts sekretāra amatā ir nostrādājis astoņus gadus (bet valsts sekretārs, kā zināms, vada ministriju), vadījis četru militāro poligonu izveidi - neskaitot Sēlijas poligonu, kas vēl izveides sākumstadijā, izveidojis valsts kapitālsabiedrību “Valsts aizsardzības korporācija”. Taču censties sasniegt vēl augstākus mērķus - tas būs nepieciešams tieši šajā ārkārtīgi trauksmainajā laikā, kad jākāpina Latvijas militārās industrijas kapacitāte, lai varētu laikus sagatavoties, lai pretnostātos nacistiskās Krievijas agresīvajām izpausmēm.

Katrā ziņā - lai arī kādas būtu bijušas ministra Sprūda un valsts sekretāra Garisona attiecības - tomēr vajadzēja saprast, ka Garisona aiziešana no amata radīs bažas un jautājumus. Politologs Filips Rajevskis izteicās, ka Garisona aiziešana aizsardzības nozarei par labu nenāks. Viņam var piekrist: ja ir viedokļu nesaskaņas, kas veido dialogu, un rezultātā abas puses strādā valsts aizsardzības stiprināšanā, tad tas ir pareizi. Bet Garisons iet prom. Tad kas patiesībā notiek Aizsardzības ministrijā?

Novērtē šo rakstu:

83
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi