Iesaki rakstu: 
Jau ilgāk kā nedēļu mēs informējam par Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna, maigi izsakoties, turīgo dzīvesveidu, kas nu nekādi neatbilst valsts drošības iestādes darbinieka pieticīgajiem (kaut ļoti slepenajiem) ienākumiem.
Ir daļa lasītāju, kuriem mazāk interesē tas, cik absolūti nekontrolējami mūsu valstī vēl joprojām ir specdienestu pārstāvji un cik nekaunīgās kampšanas operācijās tie iesaistās „valsts noslēpuma” aizsegā, bet vairāk – kurš gan Pietiek pasūtīja šo zvērīgo un ļauno nomelnošanas kampaņu.
Labprāt atbildam.
Ja kāds uzskatāms par galveno šī publikāciju cikla iniciatoru, tā neapšaubāmi ir Satversmes aizsardzības biroja vadība ar šīs iestādes mazspējīgo direktoru Jāni Kažociņu priekšgalā un tiem kungiem, kas kustina šo nedaudz senilo marioneti pēc pašu savtīgajām vajadzībām un ieskatiem. Plus tā specdienestu totālās nekonotrolējamības sistēma, kāda pie mums valda.
Jebkurā normālā valstī pietiktu ar mazākajām dokumentāli apliecinātajām, publiski izskanējušajām aizdomām par kāda valsts galvenā specdienesta atbildīga darbinieka finansiālām mahinācijām un šaubīgiem kontaktiem, lai šādi te sparāni no valsts darba lidotu ar treknu nospiedumu uz pēcpuses, bet attiecīgā specdienesta vadība dabūtu ilgi un gari skaidroties saviem uzraugiem par to, kā šādi te šaubīgi kungi iefiltrējušies „rindās”.
Bet mēs, protams, dzīvojam tādā valstī, kādā nu dzīvojam. Ir sen zināms, ka viena publikācija, lai cik skandaloza un atmaskojoša tā būtu, vainīgajiem un vainīgo uzraugiem izraisa tikai vienu – cerību, ka ar to taču arī viss beigsies, viss aizmirsīsies un viss varēs turpināties pa vecam.
Kas no tā izriet? Tikai viens. Jo lielāki nekauņas ir tajā pusē, jo ilgāk un sirsnīgāk viņi ir, piedodiet, jādrāž – neatkarīgi no tā, vai runa ir par Štokenbergu, Kamparu, Zaķi, Krēķi, Strīķi (to, kas Maigurs), Sparānu vai jebkuru citu. Tik ilgi, kamēr saprot, ka noklusēt un nogaidīt neizdosies.
Tas, kādi tieši nekauņas, kuriem sava „Satversmes sargu” statusa aizsegā nospļauties gan uz šo valsti, gan uz tiem, kas tajā dzīvo, atrodami Satversmes aizsardzības biroja vadībā, mums zināms jau sen. Attiecīgi arī publikāciju skaits tiek pielāgots viņu uztverei un ādas biezumam. Tā ka – pateicoties viņiem, turpinājums noteikti sekos.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
