Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas notiek Rīgas domē

Jurģis Liepnieks
01.06.2019.
Komentāri (40)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmkārt, Saskaņas šķelšanās ir reāla, nevis kaut kāds īpaši viltīgs pašas Saskaņas plāns. Otrkārt, notiekošais nav arī kaut kāds Martinsona plāns, kā panākt… es pat nezinu, ko. Visas šīs baumas un versijas izgudro dīvānu fantazētāji, kuriem nav vispār nekāda sakara ar realitāti. Cēloņi notiekošajam, kā jau parasti, ir daudz prozaiskāki, bet par visu pēc kārtas.

Parlamentā to sauktu par mazākuma valdību, proti, situāciju, kad ar vairākumu apstiprinātā un strādājošā valdība - vai šajā gadījumā Rīgas mērs - strādā, bet ir zaudējis vairākuma atbalstu, kas nozīmē, ka strādā tikai līdz tam mirklim, kamēr opozīcija sanāk un nobalso par viņa atstādināšanu. Teorētiski tas var notikt jebkurā brīdī.

Mazākuma valdības tomēr reizēm mēdz strādāt visai ilgi un veiksmīgi, pamatā izmantojot to, ka opozīcija nav vienota un ir iespējams manipulēt ar dažādām tās grupām, veidojot tā saukto “lēkājošo vairākumu” vai tāpēc, ka apzīmē sava veida līdzsvaru, kura izjaukšana nevienam nesola lielus ieguvumus. Arī Latvijā mēs esam piedzīvojuši mazākuma valdības, piemēram, Induļa Emša valdība vai Aigara Kalvīša valdība, kad to pameta Jaunais laiks.

Tomēr, lai mazākuma valdība veiksmīgi strādātu, tās vadītājiem vajag lielu politisku meistarību. Amerikam un Ušakovam tādas noteikti netrūkst, taču Turlajam, tieši pretēji, piemīt viss nepieciešamais īpašību komplekts, lai padarītu šādu valdīšanu neiespējamu. Gan neadekvāts pašvērtējums, gan viduvējs IQ, gan lepnība un narcisisms – viss nepieciešamais.

Problēma tā, ka cilvēkus ar šādām īpašībām no Briseles un attālināti nav nekādu izredžu nomenedžēt. Tas redzams jau pašā pirmajā Turlā darba dienā – paziņojums, ka viņš atstādināšot Jakrinu no Rīgas satiksmes valdes, skaidrāk par skaidru parāda, ka Turlais pat aptuveni nesaprot, kāda ir viņa situācija.

Izveidojusies situācija Rīgā ir liels izaicinājums arī Rīgas domes latviskajai – “gāžam Nilu” daļai, kurā ietilpst JKP, NA, A/Par un Jaunā Vienotība, jo, ja nu Nila gāšana nav bijusi tikai tukšs lozungs, tad tagad nu gan ir īstais brīdis.

Man grūti iztēloties, kā „gāžam Nilu” partijas paskaidros saviem vēlētājiem, ka pat necenšas pārņemt varu un izdzīt Saskaņu un GKR no Rīgas domes tagad, kad Saskaņas/GKR koalīcijai vairs nav vairākuma. Vai tiešām šīs partijas pieļaus, ka Saskaņa un GKR turpina saimniekot PSRS militārā pensionāra vadībā, pat esot mazākumā? Tāda gļēvulība un nemākulība no latvisko partiju puses gan noteikti raisīs jautājumus.

Turklāt, ņemot vērā Baraņņika kunga augsto statusu Saskaņas hierarhijā, šāda līmeņa cilvēka aiziešana, kā likums, liecina par emocionāli piesātinātu, dziļu konfliktu, kas nozīmē, ka Baraņņika kungs, ļoti iespējams, ir emocionāli motivēts atbalstīt Nila gāzēju koalīciju.

Lai vai kā, visas kārtis šobrīd ir izkritušas par labu tiem, kas uz vēlēšanām gāja ar lozungu “gāžam Nilu”, un tagad laiks noskaidrot, vai tas bija tikai lozungs vēlētāju apmuļķošanai, zinot, ka nekādu Nilu neviens gāzt netaisās, vai arī patiesa vēlme atņemt varu Saskaņai un Jāņus Rīgā svinēt jau bez Saskaņas un GKR.

Ja šāds mēģinājums gāzt Saskaņu tuvākajās nedēļās nesekos un tā sauktās latviskās partijas atradīs kādus aizbildinājumus, kāpēc PSRS armijas militārais pensionārs Turlais – tas nav nemaz tik slikti un ka neko izdarīt nav iespējams, tas gan varētu liecināt, ka taisnība ir tiem, kas pieņem, ka eksistē slepena vienošanās starp Saskaņu un vismaz kādu daļu no tā sauktajām latviskajām partijām par to, lai status quo saglabātos.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

114
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...