Kas notiek Lībiņas paspārnē: jauni sarunu ieraksti skaidri norāda uz Centrālcietuma amatpersonu noziedzīgu rīcību
Pietiek lasītāja05.07.2024.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
No vairākām tiesvedībām starp ieslodzītajiem un Rīgas Centrālcietuma amatpersonām izriet tas, ka cietuma amatpersonas ieslodzītajiem speciāli piemet mobilos telefonus un citus aizliegtus priekšmetus. Tas tiek darīts ar mērķi iegūt ieganstus ieslodzīto sodīšanai vai viņu pārvešanai uz stingrāku soda izciešanas režīmu vai arī, lai būtu iemesls ieslodzīto nepārvietot uz vieglāku soda izciešanas režīmu. Statistikai jābūt negatīvai ar atklātu vēstījumu, ka ieslodzītie arī cietumā turpina pārkāpt likumu.
Jau iepriekš norādīts uz savdabīgajām cietuma priekšnieka R. Runča kvotām – uzraugam, uzsākot maiņu. tiek iedalītas ziņojumu veidlapas, kuras līdz maiņas beigām ir jāaizpilda. Ja nav ziņojumu, tad neesi strādājis. Par šādām metodēm īpaši daudz dzirdēts pēc tam, kad par jauno Rīgas Centrālcietuma priekšnieku tika iecelts R. Runcis.
Varētu padomāt, ka tā ir ieslodzīto pretreakcija aizliegtu priekšmetu atrašanai un nepamatoti apgalvojumi. Tomēr, kā liecina vairākas cietuma amatpersonu sarunas, aizliegtu priekšmetu piemešanas prakse ir plaši izplatīta un tiek piekopta ilgstoši. Apliecinot šādas prakses ilgstošo pastāvēšanu, sarunās, kuru ieraksti nu tiek publicēti, tiek norādīts, ka tās esot "vecās shēmas". Turklāt no sarunām izriet, kā tiek plānoti un režisēti ieslodzīto masveida „pārkāpumi”.
"Viņi vienkārši ienāk kamerā un, izlikdamies, ka veic pārbaudi, izvelk telefonu no kabatas un saka, ka tas ir atrasts pie manis," stāsta viens no cietumniekiem, kas vēlējās palikt anonīms. "Tas ir pilnīgi absurdi, bet mums nav nekādu iespēju pierādīt savu nevainību."
Sarunu ierakstā, kuru veikušas citas cietuma amatpersonas, dzirdams kā Rīgas Centrālcietuma Uzraudzības daļas darbinieks Vidvuds Rečs sarunā ar ieslodzīto, kuram īsi pirms sarunas tika "atrasts" piemestais mobilais telefons, norāda uz to, ka tas ir operu (cietuma Drošības daļas darbinieku) pasūtījums. Operi likuši piemest un atrast mobilo telefonu pie konkrētā ieslodzītā. Ieslodzītais iebilst, ka tā varot arī "atrast" narkotikas. Uz ko V. Rečs atbild, ka gadās arī tā. [1]
Nākamā saruna atklāj kā cietuma Drošības daļas darbinieks iegūst varu pār ieslodzītajiem un piespiež tos kļūt par informatoriem. Tiek pieminēts arī augstākminētais ieslodzītais, kurš acīmredzami bija atteicies būt par informatoru. V. Rečs citam Uzraudzības daļas darbiniekam norāda, ka šādas situācijas nav nekas neparasts, bet gan "vecās shēmas", ar to domājot, ka šī ir ilgstoša un normāla prakse Rīgas Centrālcietumā. [2]
Papildus tam tiek sastādīti nepamatoti ziņojumi. Ieslodzītajiem tiek piemēroti sodi par izdomātiem incidentiem, piemēram, "agresīvu uzvedību" vai "likumīgo prasību nepildīšanu". Faktiski cietuma darbiniekam atliek vien pateikt, ka ieslodzītais ir atteicies izpildīt darbinieka prasību, un ar to pietiek, lai sastādītu ziņojumu. Vēl jo vairāk, ja pats cietuma priekšnieks ir licis izpildīt ziņojumu plānu, tad uzraugam nav izvēles.
Ilustrācijai jau pieminētā V. Reča lielīgais stāsts citiem Uzraudzības daļas un Drošības daļas darbiniekiem par to, kā V. Rečs pēc kādas zaudētas tiesas esot atbraucis plkst. 6:00 no rīta un sastādījis 40 ziņojumus. Viens no Drošības daļas darbiniekiem norāda, ka ar cietuma priekšnieku esot apsprieduši, ka būtu pēc naktsmiera iestāšanās jādodas pie ieslodzītajiem nolūkā sastādīt ziņojumus, uz ko V. Rečs pamācoši norāda, ka tas jādara no rīta un tad, kad ieslodzītajiem nav noteikts gultas režīms, t.i. lai pavisam noteikti cietuma amatpersonas tiktu pie kārotajiem ziņojumiem. [3]
Šādi tiesiskuma un demokrātijas arhitekti un režisori par iedzīvotāju naudu izklaidējās un pavada ikdienu, plānojot, kā vēl varētu "uzveikt" ieslodzītos, tādējādi pašapliecinoties un barojot savu ego. Varbūt ir vērts ieviest apbalvojumu sistēmu, jo 40 ziņojumi ir vismaz mēneša darbinieka cienīgi.
Jāpiebilst, ka pēc iepriešējās publikācijas Pietiek [4] cietuma priekšnieks R. Runcis ir uzdevis saviem padotajiem... kā Jūs domājat - ko? Uzlabot amatpersonu komunikatīvo ētiku, attieksmi pret amata pienākumiem? Nē, sodīt ieslodzītos. Tieši tā. Par cietuma amatpersonu pārkāpumiem un noziegumiem ir jāsoda ieslodzītie. Ar jau pieminētajiem ziņojumiem, pārmeklēšanām un sadzīves tehnikas izņemšanu it kā pārbaudei. Sadzīves tehnika tiek "pārbaudīta" vairākas nedēļas, kas neapšaubāmi ir ieslodzīto sodīšana un iebiedēšana nolūkā likt klusēt un pieņemt visu notiekošo.
Naivi būtu cerēt uz to, ka cietuma priekšnieks R. Runcis būtu tik godprātīgs, kārtīgs un taisnīgs, ka sāktu ar konstatēto problēmu risināšanu un amatpersonu audzināšanu. Tomēr aicinu R. Runci noklausīties sarunu ierakstus, kuri parāda iestādes patieso seju un tajā valdošo kultūru.
[1] https://youtu.be/t6790WtCi1A
[2] https://youtu.be/qIrJw0KaxhU
[3] https://youtu.be/D8pwzs8gwDU
[4] https://pietiek.com/raksti/slepeni_veikti_sarunu_ieraksti_atklaj_rigas_centralcietuma_notiekoso/
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
