Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas notiek Latvijas kardioloģijā?

Inguna Rožkalne-Žubure*
08.04.2014.
Komentāri (40)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rakstu izlēmu rakstīt jau pēc Ingas Sprinģes un profesora Andreja Ērgļa sarunas televīzijas tiešraidē. Kopš šīs pārraides par kardioloģiju paspējuši izteikties visi Latvijā, kam ir sirds krūtīs, protams, fiziskā, nevis morāli ētiskā izpratnē. Sirds kā šķērssvītrotais muskulis.

Lai interneta ziņu portālu komentētājiem no viņu komentāriem paliek labāk! Komentārs tomēr ir psihoterapija. Profesore Gunta Ancāne saka, ka, labi izlādējoties, var ārstēt psihosomātiskas kaites un attālināt sirds slimību. Tādēļ būšu priecīga saņemt komentārus arī par savu rakstu. Rakstiet labi dusmīgus, ārstējiet savu sirdi!

Kolēģis Uģis Gruntmanis no ASV uzrakstījis garāku komentāru. Viņš savai sirdij veicis lielāku protekciju. Es nekomentēšu raksta saturu, tikai ieteikšu viņam atcerēties, ko viņš lobēja tad, kad pats bija iepriekšējā veselības ministra Jura Bārzdiņa padomnieks.

Visi, kas komentē Latvijas kardioloģiju, pilnā nopietnībā paziņo, ka mums ir visaugstākā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām. Kā kardiologs es Jums varu apgalvot, ka jebkura nāve ir sirdsdarbības apstāšanās, neatkarīgi – vai cilvēks mirst no vēža, vecuma, pneimonijas vai nositas automašīnā pēc spaisa smēķēšanas.

Latvijas statistika ir vāja, pēdējos gados maz pētījumu, pie kam pie mums visas nezināmas nāves mēdz definēt kā sirds un asinsvadu slimības. Pie mums slimniekus nemēdz patologanatomiski izmeklēt, tādēļ sirds slimības diagnoze tiek katram, kas vien nav pēc nāves izmeklēts.

Patiesībā mūs uztrauc pāragra nāve no sirds slimības. Uzskatot, ka Latvijā pāragra nāve nozīmē nomirt jaunākam par 64 gadiem, statistika rāda: 2000. gadā šādas pāragras kardiālas nāves Latvijā bija 3614, bet 2012. gadā – 2606. Tātad ievērojami mazāk – un tas ir profesora Ērgļa darba rezultāts.

Ja kāds atceras laikus pirms 1996. gada, kad plašs infarkts vienmēr nozīmēja nāvi, tad šobrīd ar lielu varbūtību tas nozīmē– neatliekamās palīdzības brigādi, asinsrecekļu šķīdināšanu caur vēnu, Stradiņa slimnīcas digitālās angiogrāfijas kabinetu, tromba izņemšanu, stenta ielikšanu, zāļu nozīmēšanu un slimnieka izrakstīšanu mājās pēc trim dienām. Viss, kas notiek šajā laikā Latvijā, notiek labāk nekā ASV, Igaunijā vai jebkurā citā valstī, ko mūsu komentētāji min kā labo piemēru. Andrejs Ērglis uzstājas pasaules kardiologu kongresā ar 20 000 dalībniekiem pirmajā, galvenajā plenārsēdē, un visa pasaule mūs apbrīno.

Atgriezīšos pie statistikas. Vecāka gadagājuma cilvēki tiešām mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Aplūkojot visu cilvēku mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, mums noteikti gribētos labākus rezultātus. Ja cilvēku mirstība no SAS (sirds asinsvadu slimības) 2000. gadā visās vecuma grupās bija 17 866, tad 2012. gadā - 16 313.

Šie skaitļi varētu būt vēl mazāki, ja mēs un Latvijas valsts domātu par pacientu arī pirms un pēc slimnīcas, ne tikai par pacientu neatliekamās palīdzības mašīnā vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā (kaut man dažkārt šķiet, ka Stradiņa KUS uzņemšanas nodaļā arī piemirst par pacientu - gaidīšanas laiks 4, 6 un vairāk stundu).

Pacients pēc infarkta, pēc sāpēm, pēc bezspēka, pēc nāves bailēm, pēc digitālās angiogrāfijas pēkšņi iznāk no slimnīcas. Viņam somā ir dažas paciņas ar tabletēm, un viņš dodas uz savu novadu. Viņam, protams,ir labs ģimenes ārsts, pie kura tobrīd rindā sēž trīsdesmit citi pacienti. Viņam, protams ir ārsta iedota lapiņa, kurā teikts, ka sāli un transtaukus nevajag ēst, ka vajag aktīvi kustēties, ka smēķēt nevajag. Bet mūsu pacients tieši tobrīd uzzin, ka nevienam lāga viņš nav vajadzīgs kā pacients, nav neviena, kas ierāda pareizus vingrojumus, kas pastāsta – kas tie transtauki īsti ir, ko nu nevajag ēst. Mūsu pacientam ir 6 dažādi medikamenti, un viņš jau sen ir sajaucis– kuri no tiem jāēd divas, bet kuri - trīs reizes dienā.

Jūs sakāt – tas tiem kardioloģijas slimniekiem, bet citiem gan tā nav. Ir gan. Iedomājieties slimnieku pēc vēža – operācija, starošana, ķīmijterapija. Pacients iznāk no slimnīcas un brauc uz savu tālo novadu. Un viņam ir sajūta, ka viņš kā pacients nevienam nav vajadzīgs.

Iedomājieties slimnieku, kam Traumatoloģijas slimnīcā ideāli ievieto jaunu mākslīgo gūžu, bet pēc divām dienām izraksta.

Patiesībā mēs esam piemirsuši pacientu. Visi ņemas ap jautājumu – cik dārgus stentus Andrejs Ērglis drīkst implantēt, bet varbūt tikai tas spēj gābt cilvēka dzīvību.

Vai Jūs esat dzirdējuši ārsti Ingrīdu Circeni sakam – „pacients”?

Nē, viņa runā par budžetu, par Veselības finansēšanas likumu, par GRD, par zāļu kompensāciju. Ne reizi par pacientu.

Vai Inga Spriņģe, diskutējot ar Andreju Ērgli, runāja par pacientu? Nē, viņa runāja tikai par naudu.

Iepriekšējais ministrs Juris Bārzdiņš vispār runāja tikai par farmāciju.

Baiba Rozentāle cīnījās ar 1. slimnīcu un Vides veselības dienestu, līdz slēdza kā vienu, tā otru.

Kā sirds slimniekam un jebkuram citam slimniekam sadzīvot ar savu slimību un nodzīvot garu un kvalitatīvu mūžu ?

Nemieru parasti rada bieži neatbildētais jautājums: kāpēc tieši es piedzīvoju savu slimību, kāpēc man notika infarkts?

Lai rastu atbildes uz šo jautājumu, noskaidrotu visu par slimības cēloņiem, sekām un novērstu tā atkārtošanos, nepieciešama saruna ar ārstu. Precīzāk - gara, uzticības pilna saruna ar ārstu. Tas var būt jūsu ģimenes ārsts, kuram šai sarunai valsts ir atvēlējusi tikai 5 minūtes. Bieži pacienti iet pie rehabilitācijas speciālista. Viņi alkst atgriezties darbā, atgūt dzīves prieku, kā agrāk komunicēt ar draugiem, ģimenes locekļiem.

Mūsu kopējais mērķis ir panākt, lai pacients nodzīvotu skaistu un pilnvērtīgu mūžu. Bet to mums diez vai izdosies sasniegt, ja ministrija tikai skaitīs naudu, bet žurnālisti pētīs profesora maciņa saturu. Vai Jūs zināt, kāpēc zāļu un instrumentu firmas vēlas, lai profesors Andrejs Ērglis strādā tieši ar viņu medikamentiem un tieši viņu instrumentiem, kāpēc viņam dāvina tūkstošiem stentu (kas pacientiem tiek ielikti par brīvu), kāpēc dāvina tūkstošiem zāļu paciņu? Tāpēc, ka pasaulē ir viedokļa nesēji – ārsti, kuru viedoklī ieklausās citi zemeslodes ārsti. Un Latvijai dažās nozarēs šādi pasaules līmeņa viedokļa nesēji ir, pazīstamākais no viņiem – Andrejs Ērglis.

Pārstāsim runāt par naudu, bet runāsim par pacientu, pārvērtēsim prioritātes.

* Kardiologs ar gandrīz 20 gadu darba stāžu rehabilitācijas iestādē

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...