Kas notiek Latvijā, jeb kurš kura deķi velk?
Asociētais žurnālists J.Kurmis22.10.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Klops
22.10.2012. 23:24Es par to rezumē un sirdsapziņu atkal sapratu tā, ka ar pliku sirdsapziņu tautsaimniecību nepacelsi, jābūt arī smadzenei un izveicībai politiskai. Un par to, ka Eiropa ir slikti arī nenolasījās, tikai realitāte, kas kādā veidā uz turieni iet. Viens ar d pa priekšu, cits ar izstieptu roku, cits vienkārši droši. A cits iet no turienes prom un muld, ka mums eiro nevajag, jo tas projekts ir izgāzies.
Vārds
22.10.2012. 21:37>Rezumē: ar sirdsapziņu tautsaimniecību nepacelsi.
Uij kā tu kļūdies autor. Tautsaimniecību pacelt var tikai nacionāli domājot nekā savādāk. Lasi pa vārdiem tautas(nacionālā)-saimniecība. Ieklausoties sirdsapziņā savas valsts bagātības tā viegli neiztirgosi. Jāsaprot ka Latvijas problēmas kaut vai salīdzinot ar Igauniju ir tieši nacionālā mugurkaula trūkums, mērķis "katrs par sevi" kā redzams nestrādā. Vai NA ir tie kas to spēj, iespējams, jo tuvāk pie varas jo retorika ir konkrētaka un darbi saprotamāki.
Nav jau citu variantu jāmēģina, ja pat šiem nesanāks nu tad varēsi teikt, ka ar sirdsapziņu tautsaimniecību nepacelsi.
ja
22.10.2012. 18:34tas ir bendiks,,,,tadi kādi joki ir tie kas klausijuši viņa padomiem..rg im aš....
3.14...
22.10.2012. 18:25Sākumā šķita, ka opuss tapis iz Mārča (nu tā, kurš Bendiks)spalvas. Lasot tālāk un dziļāk, rodas cerība, ka minētais vīrs šim pseidopamfletam roku klāt nav licis. Kaut nu tā būtu!
autoritatīvi autoritārs viedoklis
22.10.2012. 14:58Tie, kas te rakstījuši, ka autors neko nesaprot no politikas un humora, paši no tā neko nesaprot.
Ilma
22.10.2012. 12:09Rīt mūsu banku pakalpiņi Saeimā atkal spriedīs par ārpustiesas parādu piedziņu- parādu piedzīs to vienkārši izsitot bez tiesas nolēmuma.
Šai valstij vēl par maz ir aizbraukušo, vajag vēl kādus simtus tūkstošus aizraidīt no valsts ar šādu likumu.
Jānis
22.10.2012. 12:05Vēlētājiem pat sapņos nerādās kāds bērnudārzs valda Saeimā. Būtu tikai bērnudārzs varētu paciest, bet vēl viņiem ir tāda smaga kaite- banku lobisms, kas šai valstij ir kaitīgāka par vienkāši infantīliem deputātiem.
nepārmetu nevienam neko, bet, ja
22.10.2012. 11:38nav pieejas informācijai, nav izpratnes par politiku, varbūt nevajag iespringt uz šādiem naivismiem?
jāsaka, ka visu gan neizlasīju, pietika ar pirmām rindkopām - autors laikam no bērnudārza Nr.4
Fakts
22.10.2012. 11:34...Šajā Viņķeles un Solvitas karā neredz gala!...
____________________________________________
Kas ir tas ir. Beigās abas aplauzīsies.
KGB
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
22.10.2012. 11:27Nē, draugi! Lietas uz priekšu neies nekad, jo Jūs un nacionāļi pēc definīcijas esat Vienotības apčakarēti, jo tam ļaujaties savu personisko ambīciju vārdā.
__________________________________
ŠItas ir kā kulaks uz aci ;))! Tikai arī ambīcijas nesanāca, jo vispār pagultē paslaucīja.
Labs raksts ar savu'pieskaņu
Anonīmais Šakālis
22.10.2012. 11:15Vēl jēlāks un nesmieklīgāks vārsmojums nekā Jūsmja Skaidŗa Gaujmalieša mēnešreizes Delfos. Kas tad ir, vai sabiedrībā humora izjūta beigusies?
haralds
22.10.2012. 10:32vai es tev kādreiz šā vai tā, vai kādam citam kur vai ko vai kā, bet tu tik vienmēr šur un tur, bet es nekad nekā nekur.
Viņķeļu ceļš
22.10.2012. 10:11Nu nesanāca iznāciens ne Pjotram Jaunajā laikā ne Viņķeļmadamai LNNK. Atmaskoja Repše, velns parāvis, Pjotru, bet Viņķeļmadamas intrigas LNNK negāja cauri, jo paši tādi. Par jau nolemto Domes Juročku šeit nemaz nerunāsism. Aizmirsts stāsts, lai gan vēl mēģina rāpties no burkas dibena kura iekritis. Bet tad Viķeļiem paspīdēja gaisma. Atnāca Sandročka, sašķēla Jauno laiku un visu Viņķeļu bandu reinkarnēja. Pjotru Briselē, Viņķeļmadāmu gandrīz vai par premjerieni, bet Juročkam atmeta kaulu - lai sēž un pārdomā dzīvi domes opozīcijā. Ratiem no pakaļas tik izkrita Ģirtvaldis, jo nabags bija pārkombinejies. Nesaprata ar ko draudzēties, uzticējās maitām Viņķeļiem, kopā apkaroja visus nepaklausīgos PS nedraugus, bet ak tu velns, nepateicīgie Viņķeļi pēc tam uzmeta savu cīņu biedru Ģirtvaldi. par stulbu bija izrādījies, nezinaja kura bridī riženes priekša savu paksti pieturēt. Bet viņķeļi pagaidām rullē. Gan Briselē gan pašmājās. Jautājums, cik ilgi...vēl...
Iz vēstures
22.10.2012. 09:22Pareizi! Nevar saprast kurš kuram draugs- it kā visi visiem, vienlaikus- neviens nevienam.
Senajā grieķijā bija tā:ja pilsonis tika valsts amatā, beidzoties termiņam- 3 gadiem, tev visa mūža garumā vairs nebija iespējas valsts amatā strādāt. Viss. Basta! Pietiek valsts amatā, jo var rasties korupcijas riski.
Katalonijā 14.gs. bija tā: ja nolaida uz grunti naudas mijēja kantori- lasi- banku- tev tika dots viens gads, lai savas štelles sakārtotu- tā teikt- veikt sanāciju. Ja arī pēc gada nekas nemainās- sava kantora priekšā tev publiski nocērt galvu. Citiem par brīdinājumu.
Pitmajā Latvijas valstī bija tā:ierēdņu rotācijas princips. Savs termiņš katrā Latvijas malā. Lai "pārāk nesadraudzējas" ar vietējiem. Valsts bija nabagāka, bet pārcelšanos saviem ierēdņiem vienalga nodrošināja. Un neviens pretī nerunāja- brauca ar visām ģimenēm uz jauno dzīvesvietu. Vai tas bija slikti?
Mums ir tā: pēc iespējas vairāk "vajadzīgi cilvēku" vajadzīgajos amatos pēc iespējas ilgākā termiņā. Te jau visa tā problēma sākās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
