Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukraiņi ir gatavi uzvarēt, kamēr rietumvalstis no uzvaras baidās. Apmeklējot Kijivu oktobra nogalē kopā ar Eiropas Parlamenta delegāciju un tiekoties ar Ukrainas amatpersonām, aizsardzības industrijas pārstāvjiem, veterāniem, nevalstiskā sektora cilvēkiem, redzu, ka Ukrainā diemžēl pieaug vilšanās par rietumvalstu rīcību. Palielinājies arī nogurums, bet ukraiņu tauta turpina pašaizliedzīgo cīņu par uzvaru.

Tuvojas pilna apmēra iebrukuma trešā gadadiena. Kara sekas Ukrainā ir redzamas un jūtamas visur. Agresora taktika ir katru dienu kāpināt necilvēcības un terora līmeni. Ja citās valstīs pirmo sniegu sagaidām ar siltām domām par Ziemassvētkiem, tad Ukrainas civiliedzīvotāji to gaida ar nemieru un satraukuma, jo šī ziema būs īpaši smaga, salta un trauksmaina.

Ukraina – kara plosīta, bet nesalaužama

Karš turpina atstāt brūces, kuras ukraiņi dziedēs vēl desmitgadēm. Ir sabombardētas elektrības apgādes un energosistēmas. Cilvēki nekad nepieradīs pie nakts sirēnām, aukstuma un iztukšotām pilsētām. Eiropas Savienībai jāgatavojas uzņemt jaunus bēgļus no Ukrainas.

Mīnēta, līdz ar to dzīvošanai un lauksaimniecībai nepieejama, ir 139 000 km² plaša teritorija – tās ir divas Latvijas. No tā Ukraina zaudē 11 miljardus eiro gadā. Ukrainā milzīgs skaits nereģistrētu ieroču, kas atrodas frontē. Varasiestādes daudz strādā, lai ieroči neizkļūtu no kara zonas. Vienlaikus to nevarēs novērst pilnībā un tas radīs problēmas visai Eiropai.

Ja pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā bija 500 000 veterānu, tad pašlaik jau ir miljons. Liela daļa ir invalīdi un arī cīnās ar kara atstātajām psiholoģiskajām sekām. Tas rada arī milzīgas sociālās problēmas. Veterāniem nepieciešams atbalsts – šeit var iesaistīties gan Latvija, gan citas valstis.

Reģistrēti jau 140 000 kara noziegumu, vidēji 700 nedēļā. Ukraina ir ļoti efektīva kara noziegumu konstatēšanā un izmeklēšanā. Tā zina okupantu zvērības pastrādājušās armijas vienības līdz par karavīra līmenim. Jaucot pierādījumus, krievi sākuši sūtīt raķetes uz tām pašām koordinātām pāris stundas pēc uzbrukuma – lai nogalinātu arī izmeklētājus un glābējus.

Rietumi – bailēs no uzvaras

Neviens negrib mieru vairāk nekā paši ukraiņi. Vienlaikus viņi labi apzinās, ka mieru var panākt tikai ar militāriem līdzekļiem, nevis padošanos. Uz spēles ir pasaule, kādu to pazīstam. Šis sen nav "Krievijas-Ukrainas karš", tam ir globāls mērogs – okupantu armiju atbalsta vai karā atklāti iesaistās Ziemeļkoreja, Baltkrievija, Irāna un citi. Ukraiņi aicina Rietumus vienoti nostāties pret diktatoriem, kas ir izveidojuši šo ļaunuma asi pret pasaules kārtību.

Diemžēl neizpratne un vilšanās dzirdama par rietumvalstu rīcību, neļaujot Ukrainai izmantot tālās darbības raķetes pret militāriem mērķiem Krievijā. Ja tevi apšauda ar bultām, tad ir nevis jāmeklē patvērums, bet jālikvidē strēlnieks – tā ir elementāra militārā loģika. Viss, ko lūdz Ukraina: ļaujiet mums ar Krieviju karot uz līdzvērtīgiem noteikumiem. Un mēs uzvarēsim.

Pašlaik izšķiežam laiku – šķiet, ka Ukrainā pulkstenis tikšķ divreiz ātrāk nekā Eiropas Savienībā un ASV. Apmēram puse solīto ieroču vēl nav piegādāti un daži kavējas pat gadu. Tikmēr Ukraina ir investējusi miljardus savā militārajā industrijā, un ir gatava būtiski kāpināt ražošanas jaudas. Ja kavējamies ar ieroču piegādēm, tad Eiropas Savienībai jāfinansē Ukrainas militārā industrija, lai valsts vairāk ieroču ražotu pati.

Jaunos pasaules kārtības noteikumus rakstīs šī kara uzvarētājs. Ja uzvarēs Krievija, tad arī turpmāk lielas kodolvalstis varēs nesodīti okupēt savus kaimiņus kamēr pārējie uz to bezpalīdzīgi noskatīsies. Ja uzvarēs Ukraina, tad uzvarēs arī starptautiskās tiesības un likumi, kas Latvijai ir tik svarīgi. Ekonomiski un militāri rietumvalstis ir spēcīgākas. Tāpēc Eiropas Savienībai ir nepieciešama skaidra uzvaras stratēģija, nevis pasīva noskatīšanās. Rietumi nedrīkst nobīties no šīs uzvaras, kas ir sasniedzama.

Novērtē šo rakstu:

36
78

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi