Iesaki rakstu: 
Vēlos vērt uzmanību jauna veikala būvniecības iecerei Rīgā, Brīvības gatvē 254 – vietā, kas atrodas tieši blakus centrālai pilsētas maģistrālei un kur, iespējams, nāktos mainīt visu satiksmes organizāciju, lai izbūvētu iebrauktuvi šajā veikalā.
Regulāri ar velosipēdu braucu garām šai vietai, dzīvoju netālu. Mani satrauc, ka gan būvdarbu norises laikā, gan arī veikala darbības laikā būtiski tiks apgrūtināta visa veida satiksme Brīvības gatvē.
Uzskatu, ka veikalu būvniecībai pilsētās ir jābūt samērīgai un jāiekļaujas pilsētas infrastruktūrā, nevis tā jāapgrūtina, turklāt radot papildu izmaksas no pašvaldība budžeta (jo pavisam iespējams, ka nāksies būvēt krustojumu, uzstādīt luksoforu un pārcelt sabiedriskā transporta pieturu, iespējams, arī samazināt braukšanas ātrumu).
Lūgums sniegt skaidrojumus šī projekta attīstītājiem, kā arī Rīgas domei:
- Kas notiks ar satiksmes organizēšanu Brīvības gatvē?
- Vai un cik līdzekļu aizies infrastruktūras pārbūvei no pašvaldības līdzekļiem?
- Kā un vai tiks nodrošināts riteņbraukšanas celiņš?
Paldies jau iepriekš. Būsim sociāli atbildīgi par vidi, kurā dzīvojam!
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
