Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?
Elita Veidemane, Neatkarīgā10.10.2024.
Komentāri (125)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Dekolonizāciju derusifikāciju lustrāciju
10.10.2024. 08:44Arī pārkrievotie latvieteļi nav tiesīgi atrasties militarizētajās struktūrās, bet tas nozīmē, ka nepieciešama arī dienestu deBriedizācija jeb atbriežošana.
nelej udeni
10.10.2024. 07:33»
nekaa personiiga
Tad jau sanaak, ka visnepiemeerotaakajaa briidii varam sagaidiit jebkaadu diversiju, kur "zaljie cilveecinji" uzrodaas, paveic ieplaanoto, un tik pat veikli pazuud
mulku zeme diversija bija nacionalkomunistu valsts apversums 4 maija.
Ugle dar
10.10.2024. 07:31»
tas ir elementāri
Jā sāks atšaut džihada pabalsta "bēgļus" un citus krievus, atkritīs vēlēšanās pārkāpt robežu. Vispār jau ES robeža būtu jāsargā visai Eiropai, bet ne jāuztic tas Latgales krieviem
tu savej brauc paliga banderam frontes liniju pie Ugledaras iztaisnot ukraina.
neiemaksaja
10.10.2024. 07:29»
Ha
No kurienes ir informācija, ka visi 46 pārgāja kopā, vienā vietā. Kādu laiku atpakaļ paši robežsargi bija atklājuši pamestā mājā uzkrāšanas punktu, kur gaidīja pārvadātājus. Ja jau ir vēlmu uzlikt uz katriem 200-500 m robežsargu, var matemātiski aprēķināt izdevumus, diez vai valsts to pavilks...
tapec, saka kerstit.butu kerstitajiem savlaicigi 46 stukas iemaksajusi,keramie jau sen Berline dzertu alu un uzkostu desinas ar kapostiem.
IM
10.10.2024. 07:08Notiek tas ka Latvija visu laiku atrodas trīspakāpju šmigā.
Pirmā šmiga ir mūsu spēka ārpolitika ar to milzīgo naivumu tajā. Mēs domājam par centimetriem, realitāte ir par 100 kilometriem.
Otrā šmiga ir mūsu morālā ārpolitika pēc principa "kas vainīgs, tas bailīgs". Bailes no kaimiņa var vērot no katra stūra. Kur mūsu vaina? Ir arī mūsu vaina. Mēs gan meklējam vainu pagātnē un ne mūsos, bet vaina ir šeit un tagad un mūsos, mūsu attieksmē pret mūsu kaimiņiem kā pret necilvēkiem, nezvēriem utt..
Trešā šmiga ir mūsu vispārējā stagnācija ar milzīgo birokrātiju tajā.
Trīspakāpju šmiga ir visur kopā ar mums. Iespēja atbrīvoties tās ir tikai viena, pašam ir jāiet šmigā iekšā. Tā teikt, ieej vienā kārtīgā šmigas pakāpē un ar to tu tiksi atbrīvots no pārējām trīs.
ASV protektorāts Latvija
10.10.2024. 06:46Vecā komunistu mauk_a nevar rimties ar savu propagandu. Nav pat vērts šo viņas murgojumu lasīt. Kā komunistu laikos Padomju jaunatnē nodarbojās ar propagandu, tā to pašu dara arī tagad. Nesaprot galveno problēmu, tikai lej un lej ūdeni. Visiem jau gribētos, lai mums tagad būtu ar jaunākām tehnoloģijām aprīkota robeža, labi apmācīti polcicisti un robežsargi, moderna pretgaisa aizsardaība un t.t., bet tas nav galvenais. Gaudot par to, ka tas viss mums nav, pašreizējā situācijā ir populisms. Problēma ir cita. 1940.gadā, kad krievu tanki brauca valstī iekšā, tauta stāvēja uz ielaām un noskatījās, kā tas notiek. Nebija daudz gribētāju doties sargāt pilī paslēpušos diktatoru, kurš bija likvidējis parlametāro iekārtu un vairākus gadus skaloja tautai smadzenes ar meliem, cik viņa valdība cītīgi strādā valsts un tauatas labā. Arī tagad maz kam interesē tajā pašā pilī iemitinājušās pedarasta liktenis. Diez ko negribēs neviens atdot savu dzīvību par viņa izpriecām. Nav nekādas vienotības starp tautu un tai uz kakla uzsēdušiem vaagariem- tautas pārvaldītājiem. Daudzi būs priecīgi, kad šos ārvalstu ietekmes aģentus beidzot padzīs, cerībā, ka nākošie būs kaut kripatiņu taisnīgāki un mazāk sūks tautas asimis. Vārdu sakot - tauta neskums par šo svešo veidemanes pārstavēto tautais izkalpinātāju padzīšanu.
tas ir elementāri
10.10.2024. 06:39Jā sāks atšaut džihada pabalsta "bēgļus" un citus krievus, atkritīs vēlēšanās pārkāpt robežu. Vispār jau ES robeža būtu jāsargā visai Eiropai, bet ne jāuztic tas Latgales krieviem.
kaut kā tā
10.10.2024. 05:53Patiesībā to ārējo eirokolchoza robežu neviens pat netaisās sargāt.Atliktu apšaut kādus desmit nelegālos robežpārkāpējus un problēma būtu atrisināta.
nekaa personiiga
10.10.2024. 05:35Tad jau sanaak, ka visnepiemeerotaakajaa briidii varam sagaidiit jebkaadu diversiju, kur "zaljie cilveecinji" uzrodaas, paveic ieplaanoto, un tik pat veikli pazuud!
Ha
10.10.2024. 05:30No kurienes ir informācija, ka visi 46 pārgāja kopā, vienā vietā. Kādu laiku atpakaļ paši robežsargi bija atklājuši pamestā mājā uzkrāšanas punktu, kur gaidīja pārvadātājus. Ja jau ir vēlmu uzlikt uz katriem 200-500 m robežsargu, var matemātiski aprēķināt izdevumus, diez vai valsts to pavilks
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
