Iesaki rakstu: 
Mans un manu kolēģu izmisuma solis ir saistīts uz Veselības inspekcijas vadītājas Indras Dreikas prettiesiskajām darbībām. Kolēģi, kas saņēma drosmi un rakstīja sūdzību Veselības ministrijai (VM) par I. Dreikas nelikumībām, ir saņēmuši formālu atrakstīšanos. Sūdzības ir bijušas pietiekoši nopietnas, bet reakcijas no VM šajā sakarā nekādas.
No savas puses vēlos pievērst sabiedrības uzmanību šādiem faktiem:
1. Kā I. Dreika ir īstenojusi optimizācijas procesu iestādē?
Valsts kontrolei ir lūgts izvērtēt, vai Veselības inspekcijā ir notikusi efektīva un ekonomiski pamatota valsts budžetu līdzekļu izmantošana Veselības inspekcijas funkciju nodrošināšanai un administratīvo izdevumu atbilstoši valsts pārvaldes reformu plāna mērķiem.
Tas ir paradoksāli, jo pēc optimizācijas struktūrvienību, vadītāju un to vietnieku ir kļuvis vairāk.
2. Valsts policija izvērtē ekspertīžu veikšanas procesu.
Ārstnieciskā riska fonda (ĀRF) lietās netiek savlaicīgi parakstīti lēmumi sešu mēnešu laikā. Viss tiek novelts uz vecākajiem ārstiem ekspertiem, kuri it kā neveic ekspertīzes savlaicīgi.
Piebilde: valstī strādā 6 vecākie ārsti eksperti, kuri veic ekspertīzes gan ĀRF, gan administratīvajās lietās veselības jomā. Eksperti nespēj panest šo slogu un strādāt haosā, ko iestādē ir radījusi I. Dreika, stājoties Veselības inspekcijas vadītājas amatā.
3. 24.04.2019 I. Dreika ir aktualizējusi Darba kārtības noteikumus, ieviešot izmaiņas iestādes darba laikā.
INA ir atrunāts, ka ar rīkojumu būs noteiktas struktūrvienības, uz kurām attieksies jaunais darba laiks. Tad nu, lūk, 25.06.2019. steidzamības kārtībā ir tapis Rīkojums par Veselības inspekcijas darba laiku.
Viss jau būtu jaukt, tikai viena nianse - kā ir ar likumdošanas un vienlīdzības principu ievērošanu? Kolēģiem darba tabelēs būs nepatiesi jānorāda nostrādātās darba stundas, jo ir pretrunā ar Darba likuma 131.p.
Jaunā kārtība rada haosu, jo rīkojuma atrunātos nosacījumus katrs interpretē pa savam, proti, cikos patiesībā sākas darba laiks un cikos ierasties darbā? Vai tajās dienās, kurās ir noteikts jaunais darba laiks, ir jāstrādā visiem kolēģiem vai tikai dežurantiem? Pieņemot jauno kārtību, pilnīgi nerēķinājās ar darbiniekiem, kas nedzīvo Rīgā.
Darba laikā katru dienu no rīta (no plkst. 9:00) notiek vingrošana, protams, ne visi var vingrot, jo kādam ir arī jāstrādā. Pēc jaunās darba laika kārtības, arī otrdienās plkst. 17:05-18:15. Katru mēnesi ir sastādīts un kolēģiem publiskots grafiks. Jauki!
P.S. Otrdienās darba laiks no 8:30 līdz 19:00. Piektdienās no 8:30 līdz 15:00.
4. I.Dreikai ir liela patika rīkot korporatīvos pasākumus.
To viņa mērķtiecīgi piekopj, jo regulāri tiek atzīmētas visādas nepīpētāju dienas un citas svinamās dienas... ar uzkodām uz iestādes rēķina. Preces tiek iepirktas uz nebēdu..., lai daži varētu garšīgi uzēst.
Veselības inspekcijā 22.05.2019 pieņemts rīkojums Nr. 30 „Par grozījumiem Veselības inspekcijas 2018.gada 14.novembra rīkojumā Nr.62 „Par reprezentācijas izdevumiem”, kur likme no 100 eur tiek paaugstināta uz 200 eur izdevumiem.
Jautājums: kas katru mēnesi Veselības inspekcijā notiek? Kādas delegācijas tiek uzņemtas?
5. Nesen izsludinātais konkurss uz Juridiskā departamenta vadītāju it kā ir beidzies bez rezultāta.
Nevienam šāda veida rezultāts nerada izbrīnu, jo tas bija gaidāms. Konkursā esot pieteikušies vairāk nekā 14 pretendenti, bet neviens nav bijis gana labs.
Veselības inspekcijas vietniece S.Lesiņa regulāri saņem piemaksas. Piemērs: 2019. janvārī S.Lesiņas alga 3464.74 eur, bet I. Dreikas 1700.76 eur. Varbūt neesmu precīza par S. Lesiņas piemaksu regularitāti, bet tas, ka šādā veida darbības notiek, ir fakts. Ja ne S.Lesiņai tiek noformēts, tad kādam citam, piemēram, juristei L.Šābertei…
Vēršos pie sabiedrības, lai atklātu I. Dreikas radīto haosu un viņas prettiesiskās darbības, ja reiz Veselības ministrija izliekas tās nemanām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
