Iesaki rakstu: 
No sākuma pat pats īsti nesapratu, kas tieši mani tik ļoti kaitināja, lasot Otto Ozola kritiku ASV vēstniecībai Rīgā, kas savā Tvitera kontā sākusi izmantot arī krievu valodu. Ozols gan Delfos publicējis garu viedokļrakstu par šo tēmu, gan pēc tam turpināja par savu taisnību stāvēt un krist tajā pašā Tviterī.
It kā tas Ozola pamatarguments, ja to atbrīvo no visiem uzslāņojumiem, nav neloģisks. Principā Ozols argumentē apmēram tā - Latvijas valsts normatīvi paredz, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, un, ja ASV savā Tvitera kontā sāk komunicēt arī krieviski, tad tas uzlabo krievu valodas kā de facto paralēlās valsts valodas statusu, kas savukārt neatbilst Latvijas kā nacionālas valsts interesēm. Līdz ar to, pēc Ozola domām, ASV vēstniecība rīkojas nepareizi. It kā saprotams spriedums. Nezinu, vai es tam piekrītu, bet katrā ziņā, ja kāds cilvēks kaut ko tādu apgalvotu, tad man nešķistu, ka viņš murgo pilnīgu sviestu.
Tomēr kaut kas mani Ozola viedoklī kaitināja. Lasot tālāk un tālāk pamazām sapratu, kas tas ir.
Vispirms gan neliela atkāpe. ASV ir valsts, kas tikko uz Latviju atsūtījusi savus karavīrus, kā arī pārliecinājusi to pašu darīt Kanādu un citas valstis. ASV ir valsts, kas būtu galvenā Latvijas aizstāve militāra uzbrukuma gadījumā mūsu valstij. Proti, tā ir valsts, kas ir gatava atdot savu pilsoņu dzīvības, lai aizstāvētu mūs no mūsu ienaidniekiem.
Ir pilnīgi skaidrs, ka ASV vēstniecības Rīgā cilvēki izlēma, ka viņi spēs efektīvāk uzrunāt Latvijas krievvalodīgos Tvitera lietotājus, ja komunicēs ar viņiem krievu valodā. Jā, šādu lēmumu var kritizēt, bet skaidrs, ka šis bija ASV vēstniecības mērķis. ASV vēstniecības Rīgā mērķis nav atbalstīt divvalodības ieviešanu Latvijā. ASV vēstniecības Rīgā mērķis arī nav atbalstīt partiju Saskaņa.
Tomēr kāda ir retorika Ozola rakstā? Vispirms jau virsraksts - ASV rīkojušās “nodevīgi un augstprātīgi”? Tiešām nodevīgi? Vai ir jebkāds attaisnojums tik spēcīga vārda lietošanai? Valsts tikko ir atsūtījusi pie mums karavīrus, lai stiprinātu Latvijas drošību, bet tā tiek saukta par nodevīgu. Kāpēc? Aj, nu tur vēstniecība Tviterī kaut kādā nevalodā raksta, vopšem nodevēji riktīgie.
Ok, lasu tālāk Ozola rakstīto: “(..) it kā uzticamas sabiedrotās valsts diplomāti pēkšņi sāk klaji izrādīt savu atbalstu faktiskai divvalodībai.” Tad tagad ASV ir tikai IT KĀ uzticams sabiedrotais? Kas Ozolam liek būt piesardzīgam savā vērtējumā par to, vai ASV ir vai nav Latvijas sabiedrotais? No sērijas: “Jā, no vienas puses, it kā tie ASV karavīri Baltijā ir un ASV līderu apliecinājumi ievērot NATO 5. pantu ir, un viceprezidenta Džo Baidena vizīte ir. Tas liek domāt, ka esam uzticami sabiedrotie, bet… Bet tomēr, no otras puses, tā krievu valoda Tviterī liecina par pretējo. Tā ka tomēr īsti nevar zināt.” Protams, ka nav nekāds “it kā”. ASV ir Latvijas sabiedrotais, draugs, partneris utt. ASV vēstniecības Rīgā tvītošana krieviski - to vērtējot pret visu pārējo, kas notiek Latvijas/ASV attiecībās - vispār nav nekas, tas ir nieks.
Tālāk. Tagad jau, pēc Ozola domām, ASV (Ozols savā rakstā gan pašu nosaukumu “ASV” kaut kādu retorisku vai citu iemeslu dēļ nelieto) diplomāti jau sāk “izrādīt atbalstu faktiskai divvalodībai”. Kāpēc šādi skaļi apgalvojumi? Protams, ka ASV vēstniecības mērķis bija vienkārši efektīvāk uzrunāt Latvijas krievus. Jā, Ozolam nepatīk ASV vēstniecības Rīgā pielietotais līdzeklis, lai šo mērķi sasniegtu, bet tas nenozīmē, ka tagad ASV atbalsta faktisku divvalodību Latvijā. ASV vēstniecība, lūk, “nepārprotami” pauž atbalstu Kremlim tik tīkamajai politikai. Vēl arī tvītošana krievu valodā rakstā nosaukta par jaukšanos Latvijas iekšējās lietās, konkrēta politiska spēka (laikam domāta "Saskaņa") atbalstīšanu, Latvijas vēlātāju gribas ignorēšanu, kalpošanu Kremļa propagandas mašinērijai, un vispār - ASV vēstniecības Rīgā darbinieki vienkārši nevar būt Latvijas draugi, bet vairākkārt piesauktais Kremlis tagad priecāšoties.
Lūk, šī krāsu sabiezināšana tad arī ir tas, kas mani tik ļoti kaitināja Ozola rakstā. Turklāt joprojām nevaru saprast, kāds varētu būt attaisnojums šādas valodas lietošanai. Vai raksta autors uzskata, ka citādi neviens nelasītu? Ir taču citi veidi, lai viedokļrakstu padarītu saistošu, nav obligāti nepieciešams savu sašutumu par krieviskajiem tvītiem sakāpināt līdz farsa līmenim. Interesanti, vai Ozols kādu lasītāju arī pārliecinājis, ka ASV nav Latvijas draugs, un atbalsta faktiskas divvalodības ieviešanu šeit. Un, ja raksts kādu ir par to pārliecinājis, tad interesanti, vai Ozols pats par to ir priecīgs? Ceru, ka ne.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
