Kas ļauj kļūt par “iepirkumu karali” - “noderīgums” pareiziem cilvēkiem vai vienkārši korupcija?
Pietiek lasītājs01.04.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Levits vai avena elerte
01.04.2022. 08:03tas vēl jāskaidro...ja jau tā nauda pelnīs naudu Latvijai, lai būtu, bet nepelna jau, piem tovarišščš berziņ kolene biznesu pārdeva un nauda kabatā
Egils Levitcs
01.04.2022. 07:54Draugi! Dāmas un kungi! Ekselences! Huntisti un monarhisti! Valstsgribji!
Man ir tas gods tagad paziņot: “Sadarbību ar Krieviju uzņēmēji varēs turpināt tikai uz sava “īpaša pašriska rēķina””!
Tādiem vārdiem Valsts prezidents uzrunājis Latvijas tautu.
Ja kāds uzņēmējs tomēr vēlēsies “spēlēt uz augstām pārrobežu, sankciju un sodu likmēm” un mierīgi turpināt sadarbību ar Krieviju, tas viennozīmīgi būs jādara tikai uz sava pašriska aprēķina, nevis valsts rēķina, trešdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš pauda, ka Latvijas iedzīvotājiem turpmāk, ar ceturtdienu, šai ziņā jābūt ātriem un izlēmīgiem stratēģisku, jo turpmāk rebes vairs nedēvēs par kontrabandas projektu virzību, lai nostiprinātu mūsu vietu “ jaunajās starptautiskajās vērtību ķēdēs”.
Ir jāmeklē jaunas iespējas, jauni piegādes un eksporta tirgi, lai saimnieciskā darbība turpinātu augt, kā līdz šim.
Darāmā netrūkst arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, samazinot birokrātiju, lai nezaudētu pašmāju un ārvalstu investoru pārliecību ieguldīt plaukstošajā Latvijas ekonomikā.
Raugoties uz priekšu, manuprāt, ir svarīgi, lai mēs turpinātu arī savus labos nodomus investēt attīstībā – jomās, kas ir būtiskas mūsu izaugsmei, īpašās zināšanās, prasmēs, pētniecībā, inovācijās, neskaitāmos uzņēmējdarbības inkubatoros, bet arī atbilstošā katra “interaktīvā prāta infrastruktūrā,” pauda Levits.
Valsts prezidents norādīja, ka Eiropas un starptautisko sabiedroto vienotā un spēcīgā reakcija uz Krievijas vadītāja Vladimira Putina režīma necilvēcīgo agresiju ekonomikā Ukrainā, ieviešot līdz šim plašākās sankcijas pret šo agresoru un diversantu un tā atbalstītājiem, radīs neatgriezeniskas pārmaiņas, ko šobrīd pati Latvija vēl pilnībā neapzinās, Latvijas ekonomikai jau strauji iztrūkstot Krievijas izejvielām lauksaimniecībā un rūpniecībā, tranzītā.
Šo pasākumu cena ir un būs augsta arī Latvijai, bet atšķirībā no Ukrainas, kas maksā ar cilvēkkapitāla iznīcināšanu, mūsu cena būs mērāma tikai naudas izteiksmē, vien palielinot valsts ārējo finanšu parādu.
Tāpat viņš pauda pateicību tiem uzņēmumiem, kuri jau atsaukušies LTR kameras aicinājumam pašaizliedzīgi ziedot humānās preces - lietotās drēbes un apavus, un liekās pārtikas un medicīnas preces, tostarp tās mangojot un diedelējot pie lielveikalu ieejām.
Viņš aicināja rūpīgi ikvienu kameras biedru izvērtēt, kā vēl var palīdzēt Ukrainai, kā to dara pats no Rīgas pils kameras, kuras apsardze lielo vērtību dēļ tajā ir trīskāršota. Kamēr ir karš, viņš piebilda.
Levits steidzīgi atzīmēja, ka jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos mums ir jābūt gataviem reaģēt vienoti, viedi, valstsgribīgi un pēc iespējas tālredzīgi. Ir jādara viss iespējamais, lai novērstu tuvredzību ekonomikā un paniku jau tagad, sagatavotos izmaiņām, kas skars visu Latvijas tautsaimniecību līdz katras mājsaimniecības slieksnim.
Energoapgādes neatkarība un ilgtspēja, investējot atjaunojamos vēja energoresursos, ir viena no jomām, par kuru vēl ir vērts padomāt.
https://www.la.lv/levits-sadarbibu-ar-krieviju-uznemeji-vares-turpinat-tikai-uz-sava-pasriska-rekina
Cits lasītājs
01.04.2022. 07:04Kāds drausmīgs, neobjektīvs raksts...
Es, piemēram, esmu pārliecināts, ka saņemtās subsīdijas varētu būt sasniegušas 121'700'000 eirošekeļus, ja vien tam nebūtu traucējis Vadoņa un Tautas Tēva nosodošais skatiens no portreta pie sienas...
Nelabais
01.04.2022. 07:01»
Levits Lai Parauj
ja Jēzus bija Garmatainais, tad Antijēzu jāmeklē starp plikprauriem
Man visi vienlīdz mīļi un laipni gaidīti!
Levits Lai Parauj
01.04.2022. 07:00ja Jēzus bija Garmatainais, tad Antijēzu jāmeklē starp plikprauriem
Rutku Tēvs
01.04.2022. 06:59»
mitjak
īpaši tuvas atiecibas ar Levitu :) kombinācijas „666
Tak jau teica,ka Vella kalps…
forbsa
01.04.2022. 06:58tie kocinieki apsprāgs bez valsts pasūtijumiem tāpēc arī šadas publikācijas...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
