Kas Latvijā ir prioritāte - zinātne vai labi atalgota un kupla valsts pārvalde un sava aviokompānija?
Aivars Strakšas22.01.2024.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Gadu no gada pie budžeta apstiprināšanas tiek atkārtots, ka zinātne un izglītība, kā arī modernās tehnoloģijās balstīta ekonomika ir prioritāte. Rezultāts ir tāds, ka šī gada budžetā tīri zinātnes sadaļā ir paredzēts 89,1 miljons eiro, kas ir nedaudz mazāk par 0,2% pret plānoto IKP.
Ir jau kaut kas arī citās programmās, kas ir attiecināms uz zinātni un tās administrēšanu, un gan jau kopā tas nabaga pusprocents salasās. Papildus šim gadam, salīdzinot ar 2023. gadu, ir iedoti papildus 7,3 miljoni eiro, taču, tā kā arī IKP plānojas pieaugt, tad pret IKP mainās simtdaļas aiz komata. Principā bez izmaiņām.
Vai tā izskatās prioritātes? Covidgultas bija prioritāte, airBaltic ir prioritāte, deputātu, ministru un ierēdņu algas arī ir prioritāte, taču zinātnes prioritāte nepārliecina.
Iemesls, kāpēc vēlos pievērst uzmanību zinātnes bēdīgajam stāvoklim, ir gaužām vienkāršs - eksportspēja. Ja Latvijas ekonomikas rezidentiem nepiederēs saimnieciski lietderīgi un monetizējami patenti, kā arī starptautiski atzītas tirdzniecības preču zīmes, tad par vērā ņemamu preču ar augstu pievienoto vērtību eksportu apjomu var nesapņot. Bez savas zinātnes un zinātniekiem, turklāt lielā skaitā, pie tā nenokļūsim.
Protams, valsts atbalsts uzņēmumu eksportspējai, konkurētspējīgas izmaksas un veicinoša nodokļu politika ir svarīga. Ja ir griba, to var sakārtot salīdzinoši ātri. Arī tā pagaidām diemžēl ir tikai vārdos. Ar zinātni ir citādāk. Tas ir ilgtermiņa pasākums, un dažu gadu laikā nekādas lielās izmaiņas nav gaidāmas. Šodien sākot, taustāms rezultāts var būt labākajā gadījumā pēc gadiem pieciem vai pat desmit. Un, kā redzam, tad šodien nekas vēl nesākas.
Cik tad konkurētspējīga ir Latvija zinātnes jomā? Salīdzināšanai izmantošu indeksu “AD Scientific Index".
“AD Scientific Index" (Alper-Doger Scientific Index) ir ranžēšanas un analīzes sistēma, kas balstās uz zinātnisko sniegumu un atsevišķu zinātnieku zinātniskās produktivitātes pievienoto vērtību. Šo jauno indeksu 2021. gadā izstrādāja prof. Dr. Murats ALPER (MD) un asociētais prof. Dr. Cihans Dēers (MD), izmantojot i10 indeksa, h-indeksa un citēšanas punktu kopējās un pēdējo 6 gadu vērtības Google tīklā. Tātad pamatā ir ņemts, cik daudz kādam zinātniekam ir darbu un cik daudz pārējie zinātnieki atsaucas uz viņa pētījumiem.
Un kā tad veicas Latvijai?
Atbilstoši 2024. gada stāvoklim esam 97. vietā pasaulē un 39. vietā Eiropā. Mūsu kaimiņi igauņi 48. vietā pasaulē un 23. vietā Eiropā. Lietuvieši 76. vietā pasaulē un 34. vietā Eiropā. It kā jau pierasts atpalikt, taču pirms mums ir tādas valstis kā Moldāvija, Namībija un Uganda. Ir par ko aizdomāties.
Labākā zinātnes jomā ar 1224. vietu ir Latvijas universitāte. Turklāt bez vietējās konkurences. LU ir 189 zinātnieki, kas ir TOP 500 Latvijā. Viens zinātnieks ir pat TOP 3% pasaulē, un 36 zinātnieki ir TOP 30% pasaulē, kas ir vērā ņemams rezultāts. Vārdus un uzvārdus nesaukšu, varat apskatīties paši. Vērtēto tika 22,9 tūkstoši institūciju, un visumā jau nav slikti. Taču, piemēram, Ugandas Makerere universitāte ir 1001. vietā.
Turklāt, ja Igaunijā un Lietuvā tika atlasīti vērtēšanai pa 1000 zinātnieku, tad Latvijā tikai 500.
Ir vēl viena sāpe. Neviens no Latvijas zinātniekiem nav iekļuvis Eiropas TOP 10 000 sarakstā. Varat apskatīties, kā veicas mūsu kaimiņiem. Latvijas sarakstā diemžēl nav. Mūsu vērtīgākais zinātnieks ir starp četrpadsmito un piecpadsmito tūkstoti.
Nekādā ziņā negribu ko pārmest tiem, kas Latvijā darbojas zinātnes lauciņā. Ir objektīvi iemesli, un tos var redzēt klāt pievienotajā Eurostat tabulā, kas parāda to, kā mēs finansējam savu zinātni. Domāju, ka tur ir arī pamatcēlonis. Turklāt ir dzirdēts, ka daļa jauno zinātnieku dodas prom no Latvijas, jo šeit netiek nodrošināti pienācīgi apstākļi. Arī viņiem neko nevēlos pārmest. Nekas ne no kā nerodas.
Igaunijas finansējums, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir gandrīz četras reizes lielāks, Lietuvas pusotru reizi, bet tā sauktās labklājības valstis iegulda zinātnē piecas, sešas un pat vairāk reižu nekā mēs. Šveice – tas ir atsevišķs stāsts. Un tā jau gadu desmitiem. Varbūt zinātnes rezultātos slēpjas arī valstu panākumi ekonomikā? Vai tomēr labi atalgotā un kuplā valsts pārvaldē un savā aviokompānijā?
P.S. Covidlaika pētījumi par receptēm laikam neaizgāja pasaules zinātnē, kā bija cerēts, citādi rezultāts būtu stipri labāks.
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
