Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gadu no gada pie budžeta apstiprināšanas tiek atkārtots, ka zinātne un izglītība, kā arī modernās tehnoloģijās balstīta ekonomika ir prioritāte. Rezultāts ir tāds, ka šī gada budžetā tīri zinātnes sadaļā ir paredzēts 89,1 miljons eiro, kas ir nedaudz mazāk par 0,2% pret plānoto IKP.

Ir jau kaut kas arī citās programmās, kas ir attiecināms uz zinātni un tās administrēšanu, un gan jau kopā tas nabaga pusprocents salasās. Papildus šim gadam, salīdzinot ar 2023. gadu, ir iedoti papildus 7,3 miljoni eiro, taču, tā kā arī IKP plānojas pieaugt, tad pret IKP mainās simtdaļas aiz komata. Principā bez izmaiņām.

Vai tā izskatās prioritātes? Covidgultas bija prioritāte, airBaltic ir prioritāte, deputātu, ministru un ierēdņu algas arī ir prioritāte, taču zinātnes prioritāte nepārliecina.

Iemesls, kāpēc vēlos pievērst uzmanību zinātnes bēdīgajam stāvoklim, ir gaužām vienkāršs - eksportspēja. Ja Latvijas ekonomikas rezidentiem nepiederēs saimnieciski lietderīgi un monetizējami patenti, kā arī starptautiski atzītas tirdzniecības preču zīmes, tad par vērā ņemamu preču ar augstu pievienoto vērtību eksportu apjomu var nesapņot. Bez savas zinātnes un zinātniekiem, turklāt lielā skaitā, pie tā nenokļūsim.

Protams, valsts atbalsts uzņēmumu eksportspējai, konkurētspējīgas izmaksas un veicinoša nodokļu politika ir svarīga. Ja ir griba, to var sakārtot salīdzinoši ātri. Arī tā pagaidām diemžēl ir tikai vārdos. Ar zinātni ir citādāk. Tas ir ilgtermiņa pasākums, un dažu gadu laikā nekādas lielās izmaiņas nav gaidāmas. Šodien sākot, taustāms rezultāts var būt labākajā gadījumā pēc gadiem pieciem vai pat desmit. Un, kā redzam, tad šodien nekas vēl nesākas.

Cik tad konkurētspējīga ir Latvija zinātnes jomā? Salīdzināšanai izmantošu indeksu “AD Scientific Index".

“AD Scientific Index" (Alper-Doger Scientific Index) ir ranžēšanas un analīzes sistēma, kas balstās uz zinātnisko sniegumu un atsevišķu zinātnieku zinātniskās produktivitātes pievienoto vērtību. Šo jauno indeksu 2021. gadā izstrādāja prof. Dr. Murats ALPER (MD) un asociētais prof. Dr. Cihans Dēers (MD), izmantojot i10 indeksa, h-indeksa un citēšanas punktu kopējās un pēdējo 6 gadu vērtības Google tīklā. Tātad pamatā ir ņemts, cik daudz kādam zinātniekam ir darbu un cik daudz pārējie zinātnieki atsaucas uz viņa pētījumiem.

Un kā tad veicas Latvijai?

Atbilstoši 2024. gada stāvoklim esam 97. vietā pasaulē un 39. vietā Eiropā. Mūsu kaimiņi igauņi 48. vietā pasaulē un 23. vietā Eiropā. Lietuvieši 76. vietā pasaulē un 34. vietā Eiropā. It kā jau pierasts atpalikt, taču pirms mums ir tādas valstis kā Moldāvija, Namībija un Uganda. Ir par ko aizdomāties.

Labākā zinātnes jomā ar 1224. vietu ir Latvijas universitāte. Turklāt bez vietējās konkurences. LU ir 189 zinātnieki, kas ir TOP 500 Latvijā. Viens zinātnieks ir pat TOP 3% pasaulē, un 36 zinātnieki ir TOP 30% pasaulē, kas ir vērā ņemams rezultāts. Vārdus un uzvārdus nesaukšu, varat apskatīties paši. Vērtēto tika 22,9 tūkstoši institūciju, un visumā jau nav slikti. Taču, piemēram, Ugandas Makerere universitāte ir 1001. vietā.

Turklāt, ja Igaunijā un Lietuvā tika atlasīti vērtēšanai pa 1000 zinātnieku, tad Latvijā tikai 500.

Ir vēl viena sāpe. Neviens no Latvijas zinātniekiem nav iekļuvis Eiropas TOP 10 000 sarakstā. Varat apskatīties, kā veicas mūsu kaimiņiem. Latvijas sarakstā diemžēl nav. Mūsu vērtīgākais zinātnieks ir starp četrpadsmito un piecpadsmito tūkstoti.

Nekādā ziņā negribu ko pārmest tiem, kas Latvijā darbojas zinātnes lauciņā. Ir objektīvi iemesli, un tos var redzēt klāt pievienotajā Eurostat tabulā, kas parāda to, kā mēs finansējam savu zinātni. Domāju, ka tur ir arī pamatcēlonis. Turklāt ir dzirdēts, ka daļa jauno zinātnieku dodas prom no Latvijas, jo šeit netiek nodrošināti pienācīgi apstākļi. Arī viņiem neko nevēlos pārmest. Nekas ne no kā nerodas.

Igaunijas finansējums, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir gandrīz četras reizes lielāks, Lietuvas pusotru reizi, bet tā sauktās labklājības valstis iegulda zinātnē piecas, sešas un pat vairāk reižu nekā mēs. Šveice – tas ir atsevišķs stāsts. Un tā jau gadu desmitiem. Varbūt zinātnes rezultātos slēpjas arī valstu panākumi ekonomikā? Vai tomēr labi atalgotā un kuplā valsts pārvaldē un savā aviokompānijā?

P.S. Covidlaika pētījumi par receptēm laikam neaizgāja pasaules zinātnē, kā bija cerēts, citādi rezultāts būtu stipri labāks.

https://www.adscientificindex.com/country-ranking/

Novērtē šo rakstu:

58
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi