Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE) Ilgtspējīga biznesa centra veiktais ikgadējais pētījums*, Latvijā 2020. gadā ēnu ekonomika Latvijā palielinājusies līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt ēnu ekonomikas īpatsvaram pēdējos gados ir tendence pieaugt. Kāpēc tas tā ir, ir liels jautājums, jo savulaik tieši ēnu ekonomikas apkarošanai tika izveidota Ēnu ekonomikas padome, kuras galvenais uzdevums ir izstrādāt efektīvu ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Tāpēc būtu vērts meklēt atbildes, kāpēc valstij ar ēnu apkarošanu nesokas tik labi, kā gribētos.

Ēnu ekonomika ir globāla parādība, kas veicina virkni sociālu problēmu un neiekasētus nodokļus. Šī problēma nav nekāds retums arī Latvijā, taču gribas uzdot jautājumus un saņemt atbildes, kāpēc ēnu ekonomikas statistikas līkne nevis krītas, bet kāpj?

Vai viss kārtībā ar plānošanu?

Te uzreiz jājautā, kas notiek ar ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kurš ir galvenais stratēģiskais dokuments, kam jāsniedz atbildes, kā valsts grasās samazināt ēnu ekonomiku.

Tā kā iepriekšējais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns bija paredzēts laika periodam līdz 2020. gadam, tad loģiski šķistu, ka 2020. gadā ir pieņemts jaunais plāns. Šobrīd, kad 2022. gads jau ir teju pusē un līdz plāna izpildei palikuši astoņi mēneši, uzzinājām, ka valdība šī gada 23. martā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021. - 2022.gadam.

Labāk vēlāk nekā nekad, bet vai tas nav mazliet komiski? Vai plāns, kas paredzēts 2021. un 2022. gadam, nebūtu jāpieņem jau 2020. gadā? Ko tieši visu šo laiku ir darījusi Ēnu ekonomikas padome, kurai tas ir galvenais uzdevums. Vai tiešām, pieņemot šādu plānu, līdz kura izpildei atlikuši astoņi mēneši, tiks sasniegti ēnu ekonomikas apkarošanas mērķi? Kāpēc šādu plānu nevar veidot uz četriem, pieciem gadiem, lai būtu skaidri ilgtermiņa mērķi, un izmērāms rezultāts.

Līdz ar to var puslīdz droši teikt, ka šī plāna izpilde jau no paša sākuma ir lemta neveiksmei. Tāpat ir skaidrs, ka neveiksies arī ar jauna plāna apstiprināšanu, jo par šo būs jāatskaitās līdz 2023.gada 1. martam.

Aplokšņu algas - ēnu ekonomikas dzinulis

Kā noradīts SSE Biznesa centra pētījumā, lielākā problēma saistās ar aplokšņu algām. Aplokšņu algas kopumā Latvijā ir galvenais dzinulis ēnu ekonomikai. Tāpēc gluži loģiski, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir norādīti pieci rīcības virzieni aplokšņu algās maksājamo līdzekļu izcelsmes avotu mazināšanai.

Proti, nereģistrētas saimnieciskās darbības mazināšana, nedeklarētas nodarbinātības un neuzrādītas darba samaksas izskaušana, neuzskaitītu darījumu un nelegālas preču aprites ierobežošana, skaidras naudas neuzskaitītas un nekontrolētas aprites novēršana, kā arī nodokļu nomaksas veicināšana.

Tomēr plānā paliek neatbildēts, kāpēc ir šāda prakse un kā stimulēt darbaspēka nodokļu nomaksu, vai apkarošana un soda sankcijas sasniedz mērķi un paaugstina nodokļu nomaksas morāli.

Vai obligātā ienākumu deklarēšana palīdzēs?

Plānā arī paredzēts izstrādāt regulējumu par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu. Paredzēts arī noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par juridisko personu kontu apgrozījumu.

Par to, cik jēgpilna būtu šāda ikgadēja obligāta iedzīvotāju ienākumu deklarēšana, jau paudu savu viedokli. Ēnu ekonomikas padomes iniciatīva ir nepārdomāta un liek uzdot jautājumus - kāpēc vispār šāda iecere ir radusies? Nekompetence jau ar esošajām tiesību normām, kas ļauj gana efektīvi kontrolēt nelegālu naudas apriti? Nespēja ar esošajiem “muskuļiem” cīnīties ar “aplokšņu algām” vai vēlme demonstrēt, cik efektīvi strādā vadošās valsts amatpersonas, lai pieklusinātu citas neizdarības.

Cīņa par meža veltēm

Atsauksim atmiņā pirms pāris gadiem sabiedrībā sašutumu izraisījušo priekšlikumu ar nodokļiem aplikt ogotājus un sēņotājus. Tas nekur nav pazudis, jo ēnu ekonomikas plāns arī paredz normatīvajos aktos definēt savvaļas velšu (ogu, sēņu un citu) apjomu pārvadājuma laikā, lai mazinātu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas savvaļas velšu ieguves jomā. Un no šī aspekta šis plāns tāpēc izskatās smieklīgs, jo gadu no gada tiek runāts par to, ka ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru veido aplokšņu algas. Bet nē, ir plāns apkarot ēnu ekonomiku arī visnotaļ eksotiskā veidā, ķeroties klāt ogotājiem un sēņotājiem.

Te gan tiešām ir jājautā, vai ogotāju un sēņotāju “vajāšana” atmaksāsies. Vai nebūs tā, ka iztērētie valsts resursi būs lielāki par ieguvumiem, ko valsts saņems par salasīto baraviku, gaileņu un dzērveņu aplikšanu ar nodokļiem. Plāna autoriem ir izdevies uzrakstīt teju noveli par to, kā valsts ierēdņi varēs pārbaudīt un svērt meža veltes, cik katra mājsaimniecība varēs paturēt pašpatēriņam bez maksas un no kāda daudzuma būs jāmaksā nodokļi.

Protams, šis savā ziņā ir traģikomiski, ka valsts ir izšķērdējusi līdzekļus un cilvēkstundas, lai radītu kaut ko tik “kvalitatīvu” ēnu ekonomikas apkarošanai. Tomēr šie traģikomiskie piemēri mums valstī atkārtojas ar apbrīnojamu regularitāti.

Vai un kā varam mazināt ēnu ekonomiku?

Ir skaidrs, ka ēnu ekonomika valstī pastāv, bet kāpēc valdība un atbildīgās institūcijas nemeklē veidus, kā atvieglot darbaspēka nodokļu nomaksu. Piemēram, kaut vai iniciatīva par saimnieciskās darbības kontu, kuras realizācija diemžēl ievilkusies, kā arī atsevišķu nozaru nodokļu un administratīvā sloga samazināšanu, kas ļautu frizieriem, skaistumkopšanas nozares darbiniekiem, pasniedzējiem, un tiem pašiem sēņotājiem iemaksāt šādā kontā nopelnīto naudu, samaksāt 10%-15% nodokļu likmi, ko daudzi godprātīgi darītu un efekts tiktu sasniegts.

SSE Biznesa centra pētnieki arī norādījuši, ka “ēnu ekonomiku mazināt ilgtermiņā varētu ar caurskatāmas, godīgas un efektīvas valsts pārvaldes palīdzību, veicinot uzņēmēju vēlmi maksāt nodokļus. Nodokļu nomaksas morāle ir būtiskāka nekā pieķeršana un sodi. Kamēr neizdosies uzlabot šo aspektu, ēnu ekonomiku būs grūti mazināt”.

“Šis nav viegli izdarāms, jo te ir jautājums par attieksmes maiņu. Un te politikas veidotājiem būtu jāsāk ar to, ka būtu jārāda piemērs, ka valsts pārvalde pati ir efektīva un produktīva, ka mēs zinām, kā tiek iztērēta nodokļu maksātāju nauda,” norāda Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka. Pētnieki norāda, ka nozīme ir arī apmierinātībai ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas ir būtiski kritusi.

Lai vai kā, neaizmirsīsim, ka 2022. ir vēlēšanu gads un ir grūti pateikt, vai kāds jau strādā pie nākamā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izveides. Esošais ar eksotiskiem priekšlikumiem un novēlošanos ir pieņemts, par jauno plānu nekas nav skaidrs, un, visticamāk, tā izstrāde jau būs jaunās valdības rūpals. Atliek vien cerēt, ka metodes, ar kurām nāks klajā jaunā plāna autori, būs daudz racionālākas un efektīvākas un meža taciņām netiks piemērots ceļa nodoklis, bet saules gaismai siltumnīcās - apkures maksa.

https://www.sseriga.edu/shadow-economy-index-baltic-countries

Novērtē šo rakstu:

71
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...

21

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

Foto“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts.
Lasīt visu...

21

Pārējo būs apēdusi inflācija...

FotoIkdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara dēļ briestošā pārtikas krīze pasaulē pacels cenas vēl neredzētos augstumos.
Lasīt visu...

21

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

FotoLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas kārtējo atteikumu izpildīt LVSADA streika prasību.
Lasīt visu...

3

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

FotoPolicijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Pirmais tests būs jau rītdien, kad jātiek galā ar aicinājumiem uz nesankcionētu pulcēšanos Rīgā.
Lasīt visu...

12

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

FotoPar politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu sirdi un prātu ir PSRS/Krievijā. Viņi nav pārliecināmi. Tas varētu būt vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Liela daļa dzīvo Rīgā un Daugavpilī. Galvenie vakardienas dalībnieki.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....