Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas ir preambula?

Jānis Erlats
21.10.2013.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts konstitūcija ir pietiekami sarežģīts temats, lai par to kvalitatīvi diskutētu nespeciālists. Izsmeļošu analīzi var veikt šīs nozares profesionāļi, taču citiem nākas samierināties ar līmeni, ko sauc par amatierisku. Šis raksts ir tapis pēc preambulas izlasīšanas, un tas atspoguļo sajūtas, kādas ir pārņēmušas raksta autoru. Iespējams, tās nebūs juridiski pareizi formulētas, taču to būtība, kā es atļaujos cerēt, izteiks ne tikai viena vien cilvēka subjektīvos uzskatus. Centos atsvaidzināt atmiņā jaunībā iegūtās zināšanas par konstitucionālajām tiesībām un šaubu gadījumā izmantoju interneta piedāvātās iespējas.

Latvijas Satversmes sapulce sākotnējā redakcijā bija iecerējusi konstitūcijas 2. daļā parādīt, kādā veidā ir realizējamas 1. daļā ietvertās tiesības. 2.daļa gandrīz pilnībā tika pārrakstīta no Veimāras konstitūcijas, kura vēl joprojām tiek uzskatīta par konstitucionālo tiesību šedevru. Tajā laikā Berlīnes ielās risinājās kaujas starp nacionālistiem un komunistiem, tāpēc valstij bija steidzami vajadzīgs pamatlikums miera izlīgšanai. Jaunā konstitūcija parādījās atklātībā un tika pieņemta salīdzinoši ātrā laika posmā. Īsajā konstitūcijā neatspoguļojās partiju īslaicīgās intereses (izņemot nelielus labojumus pamattiesību sadaļā). Latvijas Satversmes sapulce pirmajā balsojumā pieņēma četrus 1. daļā ietvertos valsts iekārtas pamatprincipus, taču dažus mēnešus vēlāk noraidīja 2. daļu, galvenokārt pateicoties sociālistu mazinieku kategoriskajai nostājai un lielajam skaitam. 2. daļa vēlāk tika pieņemta kā kompromiss, kura, pēc tiesību ekspertu atzinumiem, vairs nevarēja nodrošināt 1. daļā ietvertās tiesības.

Citiem vārdiem sakot, juristu izstrādātais Satversmes oriģināls tika uzskatīts par Veimāras konstitūcijas būtisku uzlabojumu, taču pēc konstitūcijas oficiālās kļūšanas par valsts pamatlikumu tas tika pārveidots un vairs nespēja pildīt savas sākotnēji paredzētās funkcijas. Atšķirībā no britu demokrātijas izpratnes Veimāras konstitūcija neparedzēja pilnīgu parlamenta neatkarību, bet to pakļāva tautas gribas izpausmei (tiešajai demokrātijai). Apgalvojumu, ka šāda valsts kļūtu nevadāma, apgāza pieņēmums, ka stabila sabiedrība ir nevis tā, kurā visi raugās vienā virzienā, bet gan tā, kurā visi raugās dažādos virzienos. Tas dod valstij daudz lielākas manevrēšanas iespējas gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Ja izmaiņas būtu nepieciešamas, tad tās var panākt ar informatīvās kampaņas palīdzību, nodrošinot vajadzīgos 60%. To laiku sociālistu mērķis bija panākt komunistiskas valsts izveidi nevis revolucionārā, bet parlamentārā ceļā, un to viņi uzskatīja par iespējamu tikai britu demokrātijas izpratnes tipa valstīs.

Latvija nav vienīgais piemērs, kurā tika izkropļota konstitucionālo tiesību sākotnējā ideja. Ir zināmi piemēri, kad dažus gadus pēc jauna pamatlikuma pieņemšanas valstī izveidojas konstitucionāla krīze, kas no jauna prasa atgriezties pie konstitūcijas apspriešanas.  Krīzes izraisīšanā parasti vainīgi bija politiķi, kuriem nebija dota iespēja kvalitatīvi uzlabot dokumentu, taču bija ļoti liela vēlēšanās to darīt. Politiķiem vajadzēja paredzēt vietu konstitūcijā, kurā viņi varētu risināt savstarpējās problēmas, nekaitējot pašam konstitūcijas saturam. Vajadzēja pievienot jaunu, juridiski nesaistošu sadaļu, kurā varētu ierakstīt mītiņiem raksturīgus tekstus. Tā radās ideja par preambulu.

Jaunu konstitucionālu ideju pielāgošanu valsts pārvaldei prasa milzīgus resursus, un to var atļauties tikai tās valstis, kurās šādi resursi ir pieejami. Ja politiķi tomēr uzskata, ka valsts pamatlikums ir jāmaina jebkuros apstākļos, tad juristi paši uzraksta preambulas tekstu, to iepriekš saskaņojot ar politiķiem, un vēlāk izdara labojumus pašā konstitūcijā. Labojumu būtība un kvalitāte netiek vērtēta, jo to pieņemšanas procedūra norāda uz vietēja mēroga ietekmi. Vienai organizācijai nav jāievēro otras organizācijas iekšējā sarakste.  Lai rakstītam tekstam būtu juridisks spēks ārpus organizācijas iekšējās informācijas aprites, tam nepieciešami rekvizīti. Viens  no šiem rekvizītiem ir konstitūcijas pieņemšanas un labošanas process.

Mūsdienās pamatiedzīvotāju tiesības ir pakļautas vispārējām cilvēktiesībām. Tiek uzskatīts, ka pamatiedzīvotāju tiesību uzsvēršana ir saistīta ar negatīvismu – vardarbību un haosu. Pirms gadsimta pamatiedzīvotāju tiesības bija līdzvērtīgas vispārējām cilvēktiesībām. Tika pieņemts, ka lielai valstij ir vajadzīgas lielas idejas -  gadsimtos pārbaudītas vērtības, kuras palīdzētu saturēt kopā daudznacionālas tautas. Maza valsts varēja atļauties būt pietiekami elastīga un atvērta mūsdienīgas sabiedrības prasībām, - tā varēja izstrādāt idejas un tehniskos paņēmienus, kurus vēlāk īstenotu lielās valstis. Tieši šī bija galvenā mazas valsts pastāvēšanas ideja, - pretējā gadījumā bija grūti rast pamatojumu mazas valsts pastāvēšanas jēgai.

Satversmes īstais spēks parādījās tad, kad mazā valsts tika okupēta un sveša vara pamatiedzīvotājus izmantoja savu politisko un ekonomisko interešu realizācijai. Kad daļu no  iedzīvotājiem izsūtīja uz Sibīriju, starptautiskā sabiedrība to neatzina, pamatojoties uz politisko ideju, kāda tika ielikta Satversmē, nevis Ulmaņa valsts pārvaldes principos. Okupantiem bija jānodrošina pamatiedzīvotāju tiesības dzīvot savā teritorijā, tās jāatzīst un jārespektē, pretējā gadījumā šī vara netika starptautiski atdzīta. Ierakstot konstitūcijā ideju, ka vara tiek pielīdzināta pamatiedzīvotāju tiesībām, varai vairs nav jārūpējas par šīm tiesībām. Satversme sargāja pamatiedzīvotāju intereses visu okupācijas laiku. Tāpēc, atjaunojot Latvijas valsti, tika aizmirsts par Ulmaņa, Staļina un Brežņeva laika konstitūcijām, jo tās aizstāvēja pamatiedzīvotāju tiesības deklaratīvā, nevis juridiskā līmenī (atšķirīgi uzskati ir dažām latviešu emigrācijas organizācijām). Latvijai atšķirībā no citām neatkarību atguvušām valstīm nevajadzēja jaunu konstitūciju, jo tai jau bija pašai sava Satversme.

Lai izveidotu jebkuru jaunu sistēmu, ir vispārpieņemts uzskats, kādā veidā to var izdarīt. Par pamatu tiek ņemtas četras vai piecas acīmredzamas patiesības, kuras nav apstrīdamas. Pēc tam no tām līdzīgi kā Eiklīda ģeometrijā var izveidot teorēmas un definīcijas. Šīm patiesībām ir jābūt vērstām nākotnē (zieds uzvar tanku tikai nākotnes perspektīvā). To objektam ir jābūt cilvēkam, kuram ir dārgas cilvēktiesības, bet kuram ir vajadzība arī pēc piederības sajūtas. Ja kāda tauta var formulēt savas gribas maksimu, lai tā vienlaicīgi varētu kalpot arī kā vispārējs likumdošanas princips, tad šādai tautai parādās jēga nākotnes perspektīvā, un tā var pretendēt uz tiesībām izveidot savu valsti. Satversme mums ir uzstādījusi ļoti augstu līmeni, kuram var tuvoties, bet ne pārsniegt to.

Latvijas sabiedrībā valda uzskats, ka varai jāievēro pamattautības tiesības, un ir pilnīgi pietiekami ar to, ka tas laiku pa laikam tiek atgādināts. Tautas, kuras ir radījušas vienu vai vairākas reliģijas, ietilpst kultūras mantojumā, par kuru pasaulei jārūpējas. Diemžēl, latvieši nav šajā sarakstā, un pasaule nekļūs citāda, ja latviešu nebūs. Ideja, kura iesaka ļaut varai izmantot latviešu tautas vārdu, var tikt uztverta divējādi; - kā atļauja varai rūpēties par latvieti kā vientuļu personību, vai arī kā mēģinājums pamodināt guļošo, kas no malas izskatās pēc vardarbības.  

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...