Kas ir līdzatbildīgi par savilkto cilpu valsts budžeta kaklā
Gatis Eglītis18.09.2024.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
1. Daudzu gadu vienaldzība/nolaidība no politiķiem, deputātiem par gadsimta lielāko projektu. Tas ļāvis atsevišķiem superierēdņiem (K.Briškens, K.Ozoliņš, D.Merirands, A.Matīss, L.Austrupe, I.Aleksandroviča utt.) dancot uz galda un saņemt 100 000 EUR gada – algas valdēs, padomēs, ministrijās par paviršu darbu, kas šodien apdraud valsts makstāspēju.
2. 2014.g.-2015.g. Rail Baltica "Rīgas Cilpas" lēmumi ir bezatbildīgi, lai gan jau tajā laikā bija zināms, ka Eiropas Komisija nesegs šīs papildu izmaksas pamattrasei. "Rīgas Cilpas" lēmumi, vismaz 5 gadu kavēšanās ar projekta uzsākšanu, pēc-Covid būvniecības izmaksu pieaugumi šodien nozīmē kopējo izmaksu pieaugumu no 1.9 miljardiem EUR līdz 9.5 miljardiem EUR, kamēr Eiropas Komisija gatava segt tikai 1.2 miljardus EUR. Ja valdība nolemtu atmest "Rīgas Cilpu", tad "plikas" pamattrases būvniecībai nākamo gadu laikā tik un tā iztrūkst vismaz 3 miljardi EUR vai 7-7.5% no IKP, kas nekādi neparādās 2025.-2027.g valsts budžeta projekcijās: piemēram, vai plānojam palielināt valsts parādu virs 50% no IKP, lai segtu Rail Baltica pamattrases būvniecības izmaksas?
3. Kurš maksās par EKSTRĀM? (Nevajadzīgais) tilts pār Daugavu, (nevajadzīgi) lielā un monstrozā Rīgas stacijas ēka, divi peroni Rīgā, lidostas savienojums, Torņakalna-Zasulauka tunelis, 17 reģionālās stacijas, militārās mobilitātes izmaiņas utt.
4. Kur lieli projekti, tur visādi konsultanti. Grupa93 (3.9 miljonu EUR līgums 2015.gadā), Ernst’n’Young (1.97 miljardu EUR aprēķinu autori) būtībā spēlēja līdzi superierēdņiem, galvenais, ka piestādītie rēķini tiek apmaksāti.
5. Uzskatu, ka visi premjeri kopš 2014, gada, satiksmes ministri (arī Talis Linkaits), Valsts kanceleja, Finanšu ministrija, Saeima, Valsts kontrole, Latvijas Banka utt. ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
