Iesaki rakstu: 
Liberālisms ir sabiedrības pēdējā degradācijas stadija. Tika izveidota sabiedrība bez morāles un loģikas. Ņirgāšanās par citu ticīgo lietām skaitās brīvības izpausme. Ālēšanās un vardarbība TV ir norma. Ģimenes tiek ārdītas ar viendzimuma laulībām. Sākās masveida morāles degradācija, narkotikas, alkohols, azartspēles, beztiesiskums, bezdarbs. Genderisms. Totāla nevienlīdzība. To liberāļi pasniedza tautai kā reformu. Liberāļi gribēja sabiedrību un ekonomiku iemācīt pašregulēties, bet nesanāca, radās tikai ideāla situācija organizētai noziedzībai un korupcijai.
Godmanis gribēja izveidot banku republiku, bet kā par nelaimi 22 bankas bankrotēja, nodarot valstij un cilvēkiem kolosālus zaudējumus, - acīmredzot nespēja pašregulēties.
Liberāļi izlaboja sociālisma lielāko kļūdu, atļāva kooperatīvo darbību, bet pieļāva rupju kļūdu - atļāva kooperatoriem pašregulēties, šādi tika ielikti pamati organizētai noziedzībai, kad pārpirka rūpnīcu vadītājus un saņēma preces par valsts cenām bet pārdeva par tirgus.
Tagad saimnieko zviedru bankas, kas izmanto zviedru pensiju fondus un katru gadu pārsūta uz Zviedriju simtiem miljonu peļņu Zviedrijas pensionāriem. Iznāk, ka nabadzīgā Latvija sponsorē bagātos zviedru pensionārus.
Liberāļi izdarīja totālu naudas un īpašumu nacionalizāciju. Strādnieki pazaudēja visas rūpnīcas, kas reāli tiem piederēja. 120 000 iedzīvotāju tika izlikti no dzīvokļiem, kas tiem reāli piederēja par darbu, tos savāca korumpēti mantinieki līdz ceturtajai (!!!) pakāpei, kas 27 gadu laikā nezina, ko ar tiem iesākt. Vēl stāv graustu mājas kā apsūdzība liberāļu saimniekošanai.
Visas valstis, kur liberāļi tika pie varas, kā Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Moldovā, Gruzijā, Krievijā, tika novēstas smagā krīzē vai bankrotā. Valstis reāli zaudē patstāvību un tiek gatavotas kolonizācijai. Visi likumi tiek pieņemti pēc iekšējās pārliecības, nevis objektīvās nepieciešamības. Valstīs, kur liberāļi netika pie varas, kā Ķīnā, Vidusāzijā, Baltkrievijā, sākās strauja attīstība.
Komunistu reforma atšķīrās no liberāļu ar to, ka tā tika izdarīta, bāzējoties uz sociālisma sasniegto, bet liberāļi pilnīgi zaudēja orientāciju un sāka skriet atpakaļ līdz pēckara līmenim, un par to nāksies ļoti dārgi maksāt, kad valsts pēc 10 gadiem nespēs nodrošināt savas vajadzības.
Kā izteicās CIP pirmais priekšnieks Alens Dalless piecdesmitajos gados, kā rāda prakse, slāvus ar varu pieveikt nevar, vajag slāviem piedāvāt viltus ideju, un viņi paši sevi pievarēs. Tika izstrādāta speciāla programma „šoka doktrīna”. Kā par brīnumu Gorbačovs un Jeļcins šo programmu realizēja pilnīgi. Visu tautsaimniecību sagrāva līdz pēckara līmenim, naivi cerot, ka visu noregulēs brīvais tirgus jādod tikai maksimāla brīvība, un spekulācija, mahinācija, prihvatizacija skaitās bizness. Sekss, vardarbība - kā piedevas.
Piespieda valstis pārdot zemi, bankas, noteica, ka valsts nedrīkst nodarboties ar ražošanu. Komunisti nav pārdevuši nevienu hektāru zemes. Visas stratēģiskās ražotnes pieder valstij. Liberāļu valstis kļuva neaizsargātas vispasaules oligarhu priekšā. Te sākās valstu izpārdošana.
Cik absurda izveidojās situācija, ka valstis ir spiestas izmantot privātfirmas savu objektu celtniecībai, tā radot augsni korupcijai un "otkatiem", un pēc tam izveido nākamo organizāciju, kas nodarbojas ar to ķeršanu. Pēc maniem novērojumiem projekti ielu remontā tiek sadārdzināti 2-3 reizes par objektīvi nepieciešamo. Ja skatāmies no naudas apgūšanas viedokļa, tad viss ir pareizi. Savukārt asfalta kvalitāte, it sevišķi trotuāru, ir neticami zema, sākas iršana no pirmā gada.
Liberālisms ir tikai puse no nelaimes, otra, lielākā daļa ir galēji labējais kapitālisms, ko iesmērēja ASV padomnieki, tas ir klasiskais oligarhu kapitālisms pēc ASV parauga, kad politiķus pērk un sponsorē privātais kapitāls un tie ir spiesti atstrādāt.
To, ka klasiskais oligarhu kapitālisms ir noiets etaps, pierāda pati ASV, kad industriāli varena valsts izveido milzīgu ārējo parādu, ir pustriljona tirdzniecības deficīts, bezjēdzīgi tērē enerģētiskus resursus, nespēj starptautiski konkurēt. Katrs cilvēks tērē 8 tonnas degvielas ekvivalenta, kamēr Vācijā tikai 4 tonnas liela sociālā nodrošinājuma apstākļos.
Galvenā oligarhu kapitālisma patoloģija - totāla nevienlīdzība un visa privatizācija - tika ielikta ideoloģijā, to var izdarīt tikai prāta aptumsumā. Transporta līdzeklim kā automobilim un lidmašīnai nav nekādas vainas, ja nebūtu smagas patoloģijas, kas maitā gaisu, bet gudri cilvēki no muļķiem atšķiras ar to, ka visu negatīvo mēģina neitralizēt, bet liberāļi to ieliek ideoloģijā, kad 20% cilvēku tērē 50% nacionālā ienākuma.
Jau viduslaiku filozofs Bekons izteica oriģinālu domu, ka naudai, dabiskiem mēsliem un minerālmēsliem ir viena un tā pati īpašība: jo smalkāk tiek kliedēti, jo lielāku ražu dod. Oligarhu kapitālismā viss ir otrādi.
Ķīnā pēc Mao nāves varu pārtvēra četru banda. Latvijai ir bija sava četru banda - Repše, Rimšēvičs, Kehris, Osis, kas izgāja ASV īso kursu un atveda galēji labējo oligarhu kapitālismu: tas bija visu nelaimju pamatu pamats - jo lielāka nevienlīdzība jo slimāk attīstās sabiedrība.
Tas "sātaniskais" izgudrojums - SIA, kas ierobežo atbildību... Sociālismā bija ierobežota atbildība tikai psihiski slimiem cilvēkiem, pārējie saņēma pēc nopelniem. Tagad biznesmeņi un politiķi piesavinājās šo apkaunojošo principu, lai nav jāatbild par savu darbu, bet ar laiku ierobežotā atbildība veido ierobežotu domāšanu, un viss sākas no gala.
Igaunija pārņēma Somijas tautas kapitālismu, un rezultāti ir acīm redzami. Šādi ir iespējams tikt pie varas kreisajiem un izlabot labējo kļūdas, Latvijā ar 200 partijas biedriem veidojas tikai grupu intereses. Visu liberālo valstu traģēdija ir, ka nav iespējams galēji labējo kliķi nomainīt demokrātiskā ceļā, kā rāda Ukrainas piemērs pat revolucionārā ceļā. Visi masu saziņas līdzekļi ir pakļauti naudai un politiķiem. 27 gadu laikā vispār nav kritizēta galēji labēja ideoloģija, naivi cerot, ka sistēma pati sevi uzlabos. Kā zināms, pret sistēmu var cīnīties tikai ar sistēmu.
Boļševiki arī neļāva kritizēt savu galēji kreiso ideoloģiju: ar ko tas beidzās, mēs zinām. Kā izteicās vienā kongresā Brežņevs, ģenerālā līnija ir pareiza, bet trūkumi un nebūšanas ir. Ja boļševikiem būtu pieticis dūšas paanalizēt stratēģisko līniju, tur kļūda ir acīm redzama, jāatļauj tikai kooperatoriem un individuālā darba darītājiem privātīpašums uz ražošanas līdzekļiem. Tas nerunā pretī sociālisma principam, un sociālisms būtu aizgājis pasaulē rūkdams.
Man ir lielākas pretenzijas pret masu saziņas līdzekļiem nekā politiķiem. Kā zināms, politiķi nekas tā nemaitā kā nauda un vara. Bet kāpēc masu saziņas līdzekļi baidās kritizēt pastāvošo sapuvušo ideoloģiju, tikpat kā sociālismā. Reāli valda labējais totalitārisms.
Kā izteicās Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka avīzē NRA, ir noruna ar politiķiem, ka viņi nejauksies masu saziņas līdzekļu darbā, bet arī viņiem nav jājaucas politiķu darbā, jāsaprot ideoloģija. Kā strādā "brīvie" masu sazināšanas līdzekļi, beidzot saprata arī Donalds Tramps.
Vislielākais politiskais kuriozs ir, ka uz galēji labējās bāzes tika izveidota bezšķiru sabiedrība. Cik katrs iemaksā pensiju fondā, tik saņem, neskatoties, ka viens ekspluatē 10-100 cilvēku, otrs strādā par minimālu algu. Viens pensijā saņems 1000-10 000 20-30 gadus, otrs 200 eiro. Ir tādi speciālisti, kas iemanās uz slimības lapas saņemt līdz 200 eiro dienā! Tika īstenota aplamākā reforma pasaules vēsturē.
Tas "sātaniskais" izgudrojums - vaučeri, taloni, kuponi, sertifikāti - automātiski rada oligarhu kapitālismu, jo ir iespējams izmantot varu īpašumu dalīšanā. Neviena liberālā valsts 27 gadu laikā nav iemācījusies sevi pārvaldīt bez ārzemju padomiem un naudas. Tieslietu sistēma pārvēršas par ziepju operu.
Nopietni tiek ņemti tādi argumenti kā spiediena izdarīšana 20 gadus atpakaļ. Simtiem tika slepkavoti katru gadu, mantu dalot. Tā saucamo Grīnberga lietu sociālismā atrisinātu piecās minūtēs: prokurors piezvana vainīgajam un brīdina, ka dokumenti jānoformē pareizi, citādi būs lieta. Cilvēks ir spiest darīt to kas jādara.
Rezumējums. Te rodas galvenais jautājums - kā tautas gaišākie prāti, gods un sirdsapziņa, demokrātiskā ceļā ievēlēti, pārvērtās par bandu visās liberālajās valstīs pēc vienāda scenārija.
Te viss ir likumsakarīgi. Kā zināms, cilvēki jau ar pieckārtīgu peļņu neapstājas nekādu šķēršļu priekšā, slepkavo, šantažē, pārpērk tiesu varu un politiķus, bet te radās unikāla vēsturiska situācija, kad varēja tikt pie miljonkārtīgas, miljardkārtīgas peļņas, līdz ar to morāle un likumi vairs neeksistēja jo liberāļi izveidoja jaunu politisku šķiru „likumīgie zagļi”, kas likumus pieņem sev, ne valstij. Paši pieņem likumus, otri savāc naudu, trešie atmazgā, ceturtie noliek tīru naudu ofšoros, viss iet kā smērēts jau 27 gadus visās liberālajās valstīs.
To ļoti labi parāda OIK afēra, kad simtiem miljonu izkrāpta nauda neskaitās noziegums, jo viss ir likumīgi. Jebkura sistēma ir pakļauta evolūcijai. Lidmašīnas, motora, automobiļa stratēģiskā shēma nav izmainīta simt gadu laikā, ir notikuši tikai uzlabojumi, un nevar salīdzināt pirmos modeļus ar pēdējiem.
Liberāļiem viss iznāca otrādi, izvilka no vēstures mēslaines sapuvušo mafiozu oligarhu kapitālismu un tagad brīnās, ka nevelk. Daudzi tagad glābiņu saskata ārzemju investīcijās, bet te slēpjas liela nelaime, jo jebkurš investors izvedīs daudzas reizes vairāk, nekā ielicis. Pienāks brīdis kad vietējiem piederēs tikai karogs, himna, dejas un dziesmas. Jo naudai ir tāda īpašība, ka tā plūst no nabagajiem pie bagātajiem.
Lai remontētu mašīnu vai ārstētu cilvēku, vispirms ir jāuzstāda diagnoze, ja diagnoze ir nepareiza, situācija pasliktinās, nevis uzlabojas. Izglītībā, tieslietās, medicīnā, dzīvokļu celtniecībā situācija ir daudz sliktāka par sociālisma sistēmu. Administratīvo rajonu sistēmu vispār nevajadzēja reformēt. Tādu briesmīgu organizāciju kā VDK varēja viegli reformēt, nomainot tikai vadošos darbiniekus, bet "stukačiem" izvirzīt noteikumus, ka tagad jākalpo Latvijai, citādi tiks publicēti to uzvārdi. Šādā variantā būtu ļoti lielas problēmas organizētajai noziedzībai.
Te atļaušos liberāļiem pasniegt patiesības ābeci. Patiesība izejas sākumā ir neticami vienkārša, bet, to ignorējot, sistēmā notiek neatgriezeniski procesi. Lai iegūtu labu ražu, vajag tikai trīs minerālvielas, mūzika sastāv no septiņām notīm, matemātika no desmit cipariem, lai stabilizētu morāli, pielietojami desmit baušļi.
Lai labi strādātu politika un ekonomika jāpielieto seši pamatprincipi, tie ir - darbs, kārtība, taisnīgums, tiesiskums, izdevīgums, vispirms valstiskais, un demokrātija. Demokrātija ir pārvērsta par fikciju, jo visi masu saziņas līdzekļi pieder galēji labējiem, visi principi tiek īstenoti ar lielām novirzēm, tāpēc gala rezultāts ir bēdīgs. Te var salīdzināt jaunu cilvēku ar vecu. Vecam arī visi orgāni strādā normāli, tikai ar lielām novirzēm, un gala rezultātā nav jaudas.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
