Kas ir Jānis Bordāns – taisnības cīnītājs, tukša solītājs, afērists, sīks blēdis vai vienkārši bagātu onkuļu pakalpiņš?
Aldis Gobzems02.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas ir Tieslietu ministrs Jānis Bordāns? Taisnības cīnītājs, tukša solītājs, afērists, sīks blēdis vai vienkārši bagātu onkuļu pakalpiņš “interesantos” darījumos jau no laika gala. Jeb stāsts, kā būvēja Skanstes staciju un kur palika aizņemtie septiņi miljoni? Jo stacijas taču nav, un kredītu atdot ar’ neatdeva.
Tātad. Kompānija SIA “Pilsētas ganības” (40003823178), kuras juridiskā adrese ir Ģertrūdes iela 7, Rīgā, bija plānojusi vērienīgu projektu Rīgas vajadzībām Skanstes ielas rajonā Pulkveža Brieža ielā 28, Rīgā (pēc adreses maiņas – Sporta iela 21, Rīga) - būvēt centrālo dzelzceļa staciju pasažieriem, kā arī autoostu: https://www.tvnet.lv/…/riga-plano-buvet-vel-vienu-centralo-…
Kompānija SIA “Pilsētas ganības” dibināta 05.05.2006, un valdes locekļi no 23.01.2007. ir... Jānis Bordāns (210667-***), - interesanti, kā advokāts var būt valdes loceklis, ja nav apturējis darbību advokatūrā?
Uzņēmuma SIA “Pilsētas ganības” īpašnieks ar lielāko balsu vairākumu 60% kapitāla daļu ir Nīderlandes (ofšoru?) kompānija “Pilsetas investments B.V.” (34264686), reģistrēta 16.01.2007. Nīderlandē.
Kopš pirmās dibināšanas dienas (16.01.2007.) Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas investments B.V.” likumīgi pilnvarotā persona ar faktiski neierobežotu pilnvarojuma apjomu, t.sk., slēgt aizdevuma līgumus, kas attiecināmi konkrēti kredīta saņemšanai AS Rietumu bankā.
Vēlāk, no 05.11.2007. līdz 15.06.2010. Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas investments B.V.” oficiālais direktors.
“Pilsetas investments B.V.” 18.01.2007. (2 dienas pēc kompānijas reģistrācijas Nīderlandē), kuras vārdā rīkojās Jānis Bordāns, kļūst par pilntiesīgu 60% kapitāla daļu īpašnieku SIA “Pilsētas ganības”.
Tajā pašā dienā (18.01.2007.) SIA “Pilsētas ganības” paraksta Aizdevuma un Hipotēkas līgumu ar AS “Rietumu banka”. Nīderlandes uzņēmums “Pilsetas investments B.V.”, kuru pārstāv Jānis Bordāns, Rietumu bankā ieķīlā SIA “Pilsētas ganības” kapitāldaļas un nekustamo īpašumu Pulkveža Brieža ielā 28 (pēc adreses maiņas – Sporta iela 21).
Saņemtā kredīta summa sastāda 7`400`000 EUR. Hipotēkas summa – 10`500`000 EUR. SIA “Pilsētas ganības” apgrozījums uz to brīdi bija nieka 1500,- EUR. SIA “Pilsētas ganības” šo nekustamo īpašumu bija iegādājusies tikai trīs mēnešus pirms ieķīlāšanas AS Rietumu banka par 512`000 EUR. Objekts uz to brīdi atradās graustu sarakstā: http://www.rdpad.lv/…/06_6.pielikums_Degrad%C4%93t%C4%81s%2… .
Projektā bija paredzēts ieguldīt vismaz 100`000`000 EUR, bet nezināmu apstākļu dēļ 13.02.2018. tika uzsākta SIA Pilsētas ganības nekustamā īpašuma Sporta ielā 21, Rīgā elektroniskā izsole: https://www.vestnesis.lv/op/2018/29.IZ11. Piedzinējs - AS “Rietumu banka”. Izsoles sākumcena – 4`000`000 EUR plus solis 200`000 EUR. Ieguvējs – SIA KI zeme (40103161381). Nosolītā cena – 4`200`000 EUR.
SIA “KI Zeme” pircējs ir tās pašas AS “Rietumu banka” meitas uzņēmums. Taču izsolē iegūtie līdzekļi nesedz 18.01.2007. saņemtā kredīta summu, procentus un līgumsodu. Pašreiz SIA “Pilsētas ganības” no 03.04.2019. ir aktuāls maksātnespējas process.
Jautājumi ir šādi:
1) nav skaidrs, kā Jānim Bordānam un viņa pārstāvētajai kompānijai izdevās ieķīlāt īpašumu, kas atrodas graustu sarakstā, 14,5 reizes pārsniedzot tirgus vērtību?
2) Kur tika izlietots 7,4 miljonu aizdevums, ja Sporta ielā 21, Rīgā, nekas nav uzbūvēts?
3) Vai augsti godātajam Jānim Bordāna k-gam 09.06.2010., stājoties amatā par Valda Dombrovska padomnieku, savā amatpersonas deklarācijā nebija jānorāda aktuālie amati? (SIA “Pilsētas ganības” valdes locekļa amats bija aktuāls līdz 07.07.2010. un Nīderlandes uzņēmuma direktora amats bija aktuāls līdz 15.06.2010.)
4) Bet varbūt Jānis Bordāns vienkārši ir nevis taisnības cīnītājs, bet kas cits?
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
