Iesaki rakstu: 
Var teikt, ka Latvijas nodokļu maksātāji apmaksā ar publicēto nošautās lūšu mātes un pašas mednieces kopfoto kopš ceturtdienas plašu ievērību guvušās Gunitas Kaņepes medību hobiju, - viņas pamata darbavieta ir Valsts mežu dienests, un pērn viņa atalgojumā no nodokļu maksātāju kabatas saņēmusi 9452 eiro.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze, Alūksnes novada Liepnā dzīvojošā, 1983. gadā dzimusī Gunita Kaņepe strādā par mežzini Valsts meža dienestā. Viņas darbavieta ir Ziemeļaustrumu virsmežniecības Alūksnes biroja Bejas nodaļa.
Viņai pieder zeme un ēkas Liepnas pagastā, un saistībā ar šiem īpašumiem medniece pērn no Lauku atbalsta dienesta saņēmusi vēl 2268 eiro. Gunitas Kaņepes valdījumā ir arī 2007. gada izlaiduma auto Opel Antara.
Lūšu mātes nošāvēja ir arī sabiedriski aktīvs cilvēks – viņa ir biedrības Liepnas attīstības grupa "Iespēja" biedre, turklāt ir neveiksmīgi mēģinājusi startēt arī iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās no Valda Zatlera Reformu partijas saraksta.
2008. gadā Gunita Kaņepe ir pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte specialitātē „mežsaimniecības inženiere”. Lūšu mātes nošāvējas ģimenē vēl ir tēvs Gunārs Kaņepe, māte Laima Kaņepe un brālis Guntis Kaņepe.
Arī Gunitas Kaņepes tēvs ir mednieks, kas pat nesis savas trofejas izrādīt vietējiem skolēniem, savukārt viņas mātei ir vairāki amati vietējās struktūrās: viņa ir pašvaldības teritorijas attīstības speciāliste, Alūksnes novada pašvaldības iepirkumu komisijas locekle, Liepnas un Mālupes pagastu nomas tiesību izsoļu komisijas locekle, Mālupes un Liepnas pagastu pārvalžu vadītāja p.i. un valdes priekšsēdētāja vietniece Alūksnes rajona Liepnas pagasta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā. Gunita Kaņepe nav precējusies, taču viņai ir nepilngadīgs dēls.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
