Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau trīsarpus mēnešus Aivaram Lembergam vajadzētu būt klusam, melnam, maziņam un faktiski vispār nemanāmam, kādam pienākas būt veselas divas reizes no pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas atstādinātam indivīdam – nu, vismaz drosmīgā atstādinātāja Edmunda Sprūdža skatījumā.

Tomēr šis nejaucīgais Lembergs nemaz tik neredzams nav un nav arī kļuvis vēl melnāks un maziņāks kā līdz šim - braukā savā Ventspils brīvostas apmaksātajā limuzīnā, piestaigā uz Ventspils domi, no kabineta nav izlikts, piedalās visvisādās aktivitātēs, nāk klajā ar visdažādākajiem paziņojumiem. Ar vārdu sakot, ir pilnīgi ikdienišķs Lembergs.

Taču to saskata tikai tie, kas vēlas redzēt, savukārt citi – kuri dod priekšroku nevis pašu redzētajam, bet citu stāstītajam – mīt nedaudz atšķirīgā realitātē. Tajā, kuras pamatu rada Sprūdža un viņa pārstāvētās partijas stāsti par lielajām padarītajām lietām (nu, labi, šo vienu lietu) un vēl lielākajām, kas jau esot tepat aiz stūra.

Taču kopumā, kā varētu šķist, komfortabli ir visiem. Sprūdžam, kurš var piemērīt lembergplēša ausaini. Viņa partijas biedriem, kuri, klusi sarkstot par kārtējo sava vadoņa Zatlera lempību, toties var paslavēt izlēmīgo un drosmīgo reģionālo ministru. Viņa oponentiem, kuri var aizgūtnēm ņirgāties par nemanāmo atstādināšanu. Un, protams, arī Lembergam, kuram no dubultās atstādināšanas acīmredzot ne silts, ne auksts.

Nelaime tikai tā, ka šī idille beigsies, kad tiesa ķersies pie Lemberga prasības izskatīšanas. Un, lai saprastu, kas tad varētu būt gaidāms, es jau nedaudz vairāk kā šos te trīsarpus mēnešus pūlos no Sprūdža ministrijas izdabūt dažus, kā pirmajā mirklī varētu domāt, viegli pieejamus dokumentus.

Atgādināšu – otrreizējā Lemberga atstādināšana notika, Sprūdžam paziņojot – „ir iegūti pierādījumi”, ka Lembergs kā „Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs” laikā no 1998.gada 26.janvāra līdz 2006.gada 20.februārim ir piedalījies akurāt 137 lēmumu pieņemšanā, atrodoties interešu konflikta situācijā.

Šos pierādījumus esot piestādījusi Ģenerālprokuratūra, savukārt Sprūdža ministrijas juristi uz to pamata esot sastādījuši neapgāžamu secinājumu – Lembergs ir jāatstādina, un viss. It īpaši, ja sīkais nekauņa nav vēlējies noteiktajā termiņā sniegt ministrijas pieprasītos paskaidrojumus.

Šādā situācijā šķita: ja reiz viss ir tik vienkārši un skaidri, nekas taču nevarētu traucēt Sprūdža ministrijai nodot sabiedrības vērtējumam gan neapgāžamos pierādījumus, gan saraksti ar nekaunīgo Lembergu, gan arī argumentēto un neapgāžamo ministrijas juristu slēdzienu – pienaglot to lecīgo sīkmani tā kārtīgi.

Tikai šķita. Jo jau tūlīt sākās dīvainības – Ģenerālprokuratūra no Sprūdža izteikumiem par „pierādījumiem” un „šokējošajiem faktiem” nedaudz kaunīgi norobežojās, savukārt pati Sprūdža ministrija, palūgta šos pierādījumus publiskot, sāka kaut ko runāt, ka tai esot „liegums publiskot Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju, lai nekādā veidā neietekmētu procesu norisi”.

Tiesa, visas Lembergam izvirzītās apsūdzības ir publiskas, līdz ar ko jau aizdomīgāks sāka šķist fakts, ka ne pats sisis – lembergplēsis, ne kāds no ministrijas gaišajiem juristu prātiem nespēja paskaidrot – kāda gan institūcija ir noteikusi šādu liegumu, uz kāda likumīga pamata un kam tieši šis liegums ir noteikts.

Drīz pēc tam izrādījās, ka ministrija nealkst publiskot arī Sprūdža vēstuli Lembergam un – kas, iespējams, visinteresantākais – arī ministrijas it kā sagatavoto juristu atzinumu, uz kura nesatricināmā un pārliecinošā pamata tad arī esot tapusi vēstule Lembergam.

Šī nevēlēšanās bija un arī palika tik spilgti izteikta, ka nu jau lieta ir nonākusi administratīvajā tiesā un Sprūdža ministrija ir bijusi spiesta tai savus paskaidrojumus – pietiekami daiļrunīgus, lai varētu jau pamazām sākt nojaust, kas gaida valsti kārtējā prāvā ar Lembergu.

Tātad, pirmkārt, Sprūdža ministrija bez liekas kautrēšanās paziņo – tā vispār nekādus pieprasījumus par Lemberga atstādināšanas lietas materiāliem neesot saņēmusi. Pavisam vienkārši – neesot, un viss. Liecieties mierā.

Prāvā ar Lembergu šādi pigori cauri neies, bet, nu, labi - var taču gadīties, ka nezināmie sabotieri „Latvijas pastā” nozūmē tieši šo vēstuli. Cita lieta – ka nudien grūti saprast, kāpēc tādā gadījumā Sprūdža ministrija paskaidrojumos tiesai tomēr metas skaidroties par pieprasījumu, ko taču nemaz neesot saņēmusi. Taču tālāk – interesantāk.

Ministrija tiesai skaidro - „šokējošie fakti” un „pierādījumi” nevienam nevarot tikt uzrādīti, jo tie esot ierobežotas pieejamības informācija. Kas to par tādu padarījis? „Kriminālprocesa likuma 451.panta pirmā daļa nosaka, ka tikai apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un viņa pārstāvis krimināllietas iztiesāšanas laikā drīkst iepazīties ar materiāliem, kas papildus pievienoti krimināllietai pēc tās saņemšanas tiesā,” skaidro Sprūdža juristi.

Labi, pieņemsim. Taču parādās mazs, naivs jautājums - kādā statusā tādā gadījumā pats Sprūdžs ar saviem gaišajiem juristiem varēja iepazīties ar šiem dokumentiem? Viņš būtu cietušais, prokurors vai kāds cits no citētajā likuma normā uzskaitītajiem? It kā nē...

Līdz ar to pamazām kļūst skaidrs, kāpēc pati prokuratūra par ministrijai nodotajiem „pierādījumiem” ir tik mazrunīga un izvairīga, - Sprūdžam aizsūtīts kas tāds, ko viņam nemaz nedrīkstēja aizsūtīt, vai arī kaut kas nenozīmīgs, kamī nabadziņš ar saviem gaišajiem juristiem saskatījis „pierādījumus” un „šokējošus faktus”.

Taču īsti jautri – vai kā nu to saukt – kļūst, kad Sprūdža ministrija paskaidrojumos tiesai ir spiesta atklāt arī to, kādu tieši iemeslu dēļ tad tā nav spējusi vai vēlējusies publiskot juristu atzinumu, uz kura pamata tad arī tapis Lemberga otrās atstādināšanas rīkojums. Citēsim precīzi:

„Par pieteicēja lūgumu nosūtīt viņam ministrijas juristu atzinumu par no Ģenerālprokuratūras saņemto informāciju par A.Lemberga iespējamiem pārkāpumiem, ministrija paskaidro, ka ministrijas juristi šādu atzinumu sniedza ministram mutvārdos, proti, ministrijas juristi, izpētot saņemtos krimināllietas materiālus, izteica savus apsvērumus un sniedza ministram juridisko konsultāciju kopīgās tikšanās laikā...”

Tā, lūk – un te nu mēs esam. Uz tiesu ar Lembergu Sprūdžs valstij ir sarūpējis bagāžu, kurā ir „pierādījumi”, par kuriem pati ministrija atzīst – tā neietilpa to personu skaitā, kam šādi „pierādījumi” varēja tikt izsniegt, neesošs juridiskais atzinums, kā arī atzīšanās – mēs svarīgus lēmumus pieņemam bez kaut kādas tur muļķīgas papīru rakstīšanas, vienkārši apsēžamies, parunājamies un izlemjam.

 Bet tiesā Lembergs izģērbs ne jau šo pajolīgo gaisa tricinātāju – sisi vijoļkāju, bet gan Latvijas valsti, kuras vārdā šādi „reformētāji” var rīkoties, kā nu ienāk prātā. Lai cik nevietā šis pēdējais izteikums būtu attiecībā uz Edmundu Sprūdžu.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...