Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas darās ar "Citadeli"?

Ivars Zariņš*
21.09.2014.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slepenība un steiga, deviņdesmito gadu stilā piekopts privatizācijas process, kādu valdība demonstrē, šobrīd pārdodot par neizprotami zemu cenu banku Citadele slepeni izraudzītiem un ekskluzīvi aprūpētiem nezināmiem pircējiem, ir nepieņemama.

Savulaik Parex bankas glābšanā tika iztērēta Latvijas nodokļu maksātāju nauda gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā.

Ir tikusi izveidota sekmīgi strādājoša banka Citadele, bankas darbības rezultātu audits apliecina, ka šī gada pirmajā pusgadā banka jau ir nopelnījusi vairāk nekā 14 miljonus eiro, un bankas rīcībā ir gandrīz viens miljards eiro likvīdu aktīvu, tai skaitā naudas līdzekļi 450 miljonu eiro apmērā.

Bet, kā zināms, valdība aiz slēgtām durvīm nolēma piedāvāt Citadeles akcijas ekskluzīvi vienam pircējam - ASV fondam Ripplewood Holdings par 113 miljoniem eiro.

Kā to nebija grūti saprast, šādas ekskluzīvas iespējas garantēšana vienam pircējam ir devusi tam ērtu iespēju dominēt un nozīmīgi samazināt jau tā zemo tam piedāvāto cenu.

Rezultātā banka tiek pārdota par cenu, kas neizdevīgākā scenārija gadījumā nespētu nosegt pat bankas centrālā ofisa būvniecības izmaksas!

Valdība mums, visai sabiedrībai, cenšas iestāstīt, ka tas ir labākais iespējamais risinājums.

Iespējams, ka šai valdībai tas tā arī ir!

Tomēr jau no tās skopās un rūpīgi slēptās informācijas, kas kļuvusi sabiedrībai pieejama, rodas vairāki pamatoti jautājumi, kas liek apšaubīt valdības apgalvoto un rada pamatotas bažas, ka viss Citadeles pārdošanas process ir kārtējā valdības bezatbildība vai arī ne pārāk rūpīgi plānota afēra.

Pēc Parex bankas Restrukturizācijas plāna apstiprināšanas notiek Krājbankas krahs, kā rezultātā atsevišķos Latvijas reģionos vairs nav pieejami banku pakalpojumi, jo sabiedrības nabadzības un zemās saimnieciskās aktivitātes dēļ komercbankas nav ieinteresētas to sniegšanā.

Banku statistikas dati uzskatāmi apliecina - komercbankas turpina izpumpēt naudu no mūsu ekonomikas, uzņēmēji pauž bažas par banku piekopto kredītpolitiku un iespējām attīstīties.

Nav saprotams, kāpēc šādā situācijā valdība tā vietā, lai grieztos pie Eiropas komisijas (EK) ar lūgumu pārskatīt pašas valdības piedāvāto bankas restrukturizācijas plānu un termiņus, tomēr stūrgalvīgi steidzina pati sevi pārdot banku, lai gan augstāk minētie apstākļi būtu pamats, lai saskaņā ar Eiropas kopienas dibināšanas līguma 87. pantu lūgtu savu izstrādāto plānu pārskatīt un varbūt pat izskatītu iespēju veidot no Citadeles bankas valsts Attīstības banku, lai labotu esošo neatbilstību tautsaimniecības vajadzībām, tādējādi vispār atbrīvojoties no valsts atbalsta problemātikas, jo tad tālākā Citadeles darbība nebūtu saistīta ar komercbanku sektoru un nekropļotu tur konkurenci, bet banka tiktu veidota kā spēcīgs finanšu instruments tautsaimniecības attīstības veicināšanai.

Esošais konflikts Ukrainā un augošais saspīlējums attiecībās ar Krieviju, pieaugošās ekonomiskās sankcijas, kuras ietekmē arī finanšu institūciju darbību un stabilitāti, ir papildus faktors - reāls force majeure, kas pastiprina Latvijas nepieciešamību un pamatotību lūgt pārskatīt vēl 2009.gadā pašas Latvijas valdības piedāvāto (nevis EK noteikto, kā to valdība maldinoši pasniedz sabiedrībai) un 2010. gadā EK apstiprināto restrukturizācijas plānu, kura 76. pants paredz valstij piederošo akciju pārdošanas līguma noslēgšanas termiņu līdz šī gada beigām.

Vai tas tika izdarīts? Mēs redzam, ka tieši pretēji – termiņš ir ticis saīsināts!

Šo termiņu EK nevarēja izmainīt pati bez valdības piekrišanas, jo tas jau bija restrukturizācijas plānā apstiprināts.

Kādēļ valdībai vajadzēja izmainīt šo datumu –- saīsināt to par trim mēnešiem? Lai valdībai nu rastos formāls iemesls, kāpēc bankas akcijas tai ir jāpārdod līdz Saeimas vēlēšanām? Ko tagad valdība arī izmanto, lai pamatotu šo darījumu.

Jautājumus rada arī paša šī darījuma īstenošanas shēma – tā vietā, lai gatavotu publisku piedāvājumu un dotu iespēju sacensties plašākam pretendentu lokam, solot augstāko cenu, banka tiek piedāvāta slēgtā, slepenā procesā, lai īstenotu atsevišķam, valdības izvēlētam pircējam izdevīgu pārdošanas procedūru, turklāt tā, lai šim pircējam būtu spēka pozīcija diktēt sev izdevīgus nosacījumus un samazināt cenu vēl vairāk, kas, ņemot vērā bankas aktīvu vērtību un peļņas rādītājus, varētu būt ļoti izdevīga pircējiem, bet nest daudzu miljonu zaudējumus Latvijas valstij un nodokļu maksātājiem, par kuru naudu šī banka tika izveidota.

Līdzīgi savulaik tika izdarīts ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārdošanu - izveidojot tādu pārdošanas procedūru un nosacījumus, kas bija pieņemami tikai pāris pircējiem, kuri tādejādi varēja uzspiest savus nosacījumus valdībai, kā rezultātā valstij vajadzēja vēl piemaksāt 25 miljonus latu, lai spētu īstenot šo valdības iecerēto pārdošanas procesu.

Šoreiz valdība šādu savu rīcību pamato ar nepieciešamību atdot banku drošās rokās, taču pēdējā brīdī pati piekrīt pārdot banku nevis šim izraudzītajam un pārbaudītajam pircējam - ASV fondam Ripplewood Holdings, bet gan nu jau citiem „slepeniem investoriem”...

Kas tad ir noticies – vai fondam pēkšņi ir aptrūkusies nauda vai gribēšana nopirkt banku par sev nokaulētu cenu? Kāpēc pēdējā brīdī ir vajadzīgi „citi investori”? Bet pats fonds šajā darījumā nu paiet malā! Tajā paliek vien fiziska persona, kas ir saistīta ar šo fondu.

Vai tas nozīmē, ka fonds ir noraizējies par savu reputāciju, tāpēc pats izvairās iesaistīties šajā darījumā?

Vai arī šis fonds tika izmantots tikai kā skaists piesegs, lai beigās nodrošinātu iespēju šiem „citiem investoriem” iegādāties bankas akcijas par izdevīgu cenu? Un kas ir šie investori - vai valdība, pieņemot lēmumu pēkšņi pārdot bankas akcijas citiem pircējiem, vispirms ir lūgusi izvērtēt tos mūsu drošības dienestiem un saņemt to kompetento atzinumu? Jo drošība taču tiek pasniegta kā pats galvenais, kāpēc valdība ir izvēlējusies šādu procedūru.

Visdrīzāk, ka šāda izvērtējuma nebija! Jo tik momentāni tas fiziski nebūtu iespējams pat pasaules varenākajiem dienestiem. Tad kāpēc valdība ir piekritusi šādam darījumam, kas ir pretrunā ar darījuma paustajiem principiem?

Ja tomēr šāds izvērtējums ir valdības rīcībā, tad pamatoti rodas jautājums, pa kuru laiku to ir pagūts izdarīt, ja šie „citi investori” parādījās tikai pēdējā brīdī?

Tad jau sanāk, ka šie „investori” jau sen tika slēpti kāda azotē?!

Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem valdībai būtu jāspēj sniegt sabiedrībai skaidras un pārliecinošas atbildes, ja vien tā nav kārtējā valdības bezatbildība un nekompetence vai afēra, kas atkal var nest daudzu miljonu zaudējumus un neiegūtas peļņas Latvijas valstij un nodokļu maksātājiem - lai novērstu šīs pamatoti radušās bažas, vai notiekošais pārdošanas process ir valsts un Latvijas sabiedrības, nevis kādas finanšu vai politiskās grupas interesēs.

Turklāt, ja arī Citadeles banku ir paredzēts pārdot tāpat kā Liepājas Metalurgu, atliekot apmaksu uz vairākiem gadiem, tad, parēķinot sagaidāmo bankas peļņu, kura nozīmīgi pieaugs pēc bankas pārdošanas, jo bankai tiks noņemti pašreizējie nozīmīgie darbības ierobežojumi, var sanākt tā, ka šie „citi investori” nopirks banku nevis par savu, bet gan par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, kuru nesaņems budžets kā dividendes, bet gan šie „citi investori” uzreiz pēc bankas pārdošanas.

Varbūt tad tiešām situācijā, kad valdība steidz pārdot sekmīgi strādājošu un labi pelnošu banku ar lieliskām izaugsmes perspektīvām par cenu, kas varbūt pat nesegs vienas tās biroju ēkas celtniecības izmaksas, Latvijai labāk būtu šo procesu uzticēt Eiropas Komisijai?

* 11. Saeimas deputāts, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...