Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas darās ar "Citadeli"?

Ivars Zariņš*
21.09.2014.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slepenība un steiga, deviņdesmito gadu stilā piekopts privatizācijas process, kādu valdība demonstrē, šobrīd pārdodot par neizprotami zemu cenu banku Citadele slepeni izraudzītiem un ekskluzīvi aprūpētiem nezināmiem pircējiem, ir nepieņemama.

Savulaik Parex bankas glābšanā tika iztērēta Latvijas nodokļu maksātāju nauda gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā.

Ir tikusi izveidota sekmīgi strādājoša banka Citadele, bankas darbības rezultātu audits apliecina, ka šī gada pirmajā pusgadā banka jau ir nopelnījusi vairāk nekā 14 miljonus eiro, un bankas rīcībā ir gandrīz viens miljards eiro likvīdu aktīvu, tai skaitā naudas līdzekļi 450 miljonu eiro apmērā.

Bet, kā zināms, valdība aiz slēgtām durvīm nolēma piedāvāt Citadeles akcijas ekskluzīvi vienam pircējam - ASV fondam Ripplewood Holdings par 113 miljoniem eiro.

Kā to nebija grūti saprast, šādas ekskluzīvas iespējas garantēšana vienam pircējam ir devusi tam ērtu iespēju dominēt un nozīmīgi samazināt jau tā zemo tam piedāvāto cenu.

Rezultātā banka tiek pārdota par cenu, kas neizdevīgākā scenārija gadījumā nespētu nosegt pat bankas centrālā ofisa būvniecības izmaksas!

Valdība mums, visai sabiedrībai, cenšas iestāstīt, ka tas ir labākais iespējamais risinājums.

Iespējams, ka šai valdībai tas tā arī ir!

Tomēr jau no tās skopās un rūpīgi slēptās informācijas, kas kļuvusi sabiedrībai pieejama, rodas vairāki pamatoti jautājumi, kas liek apšaubīt valdības apgalvoto un rada pamatotas bažas, ka viss Citadeles pārdošanas process ir kārtējā valdības bezatbildība vai arī ne pārāk rūpīgi plānota afēra.

Pēc Parex bankas Restrukturizācijas plāna apstiprināšanas notiek Krājbankas krahs, kā rezultātā atsevišķos Latvijas reģionos vairs nav pieejami banku pakalpojumi, jo sabiedrības nabadzības un zemās saimnieciskās aktivitātes dēļ komercbankas nav ieinteresētas to sniegšanā.

Banku statistikas dati uzskatāmi apliecina - komercbankas turpina izpumpēt naudu no mūsu ekonomikas, uzņēmēji pauž bažas par banku piekopto kredītpolitiku un iespējām attīstīties.

Nav saprotams, kāpēc šādā situācijā valdība tā vietā, lai grieztos pie Eiropas komisijas (EK) ar lūgumu pārskatīt pašas valdības piedāvāto bankas restrukturizācijas plānu un termiņus, tomēr stūrgalvīgi steidzina pati sevi pārdot banku, lai gan augstāk minētie apstākļi būtu pamats, lai saskaņā ar Eiropas kopienas dibināšanas līguma 87. pantu lūgtu savu izstrādāto plānu pārskatīt un varbūt pat izskatītu iespēju veidot no Citadeles bankas valsts Attīstības banku, lai labotu esošo neatbilstību tautsaimniecības vajadzībām, tādējādi vispār atbrīvojoties no valsts atbalsta problemātikas, jo tad tālākā Citadeles darbība nebūtu saistīta ar komercbanku sektoru un nekropļotu tur konkurenci, bet banka tiktu veidota kā spēcīgs finanšu instruments tautsaimniecības attīstības veicināšanai.

Esošais konflikts Ukrainā un augošais saspīlējums attiecībās ar Krieviju, pieaugošās ekonomiskās sankcijas, kuras ietekmē arī finanšu institūciju darbību un stabilitāti, ir papildus faktors - reāls force majeure, kas pastiprina Latvijas nepieciešamību un pamatotību lūgt pārskatīt vēl 2009.gadā pašas Latvijas valdības piedāvāto (nevis EK noteikto, kā to valdība maldinoši pasniedz sabiedrībai) un 2010. gadā EK apstiprināto restrukturizācijas plānu, kura 76. pants paredz valstij piederošo akciju pārdošanas līguma noslēgšanas termiņu līdz šī gada beigām.

Vai tas tika izdarīts? Mēs redzam, ka tieši pretēji – termiņš ir ticis saīsināts!

Šo termiņu EK nevarēja izmainīt pati bez valdības piekrišanas, jo tas jau bija restrukturizācijas plānā apstiprināts.

Kādēļ valdībai vajadzēja izmainīt šo datumu –- saīsināt to par trim mēnešiem? Lai valdībai nu rastos formāls iemesls, kāpēc bankas akcijas tai ir jāpārdod līdz Saeimas vēlēšanām? Ko tagad valdība arī izmanto, lai pamatotu šo darījumu.

Jautājumus rada arī paša šī darījuma īstenošanas shēma – tā vietā, lai gatavotu publisku piedāvājumu un dotu iespēju sacensties plašākam pretendentu lokam, solot augstāko cenu, banka tiek piedāvāta slēgtā, slepenā procesā, lai īstenotu atsevišķam, valdības izvēlētam pircējam izdevīgu pārdošanas procedūru, turklāt tā, lai šim pircējam būtu spēka pozīcija diktēt sev izdevīgus nosacījumus un samazināt cenu vēl vairāk, kas, ņemot vērā bankas aktīvu vērtību un peļņas rādītājus, varētu būt ļoti izdevīga pircējiem, bet nest daudzu miljonu zaudējumus Latvijas valstij un nodokļu maksātājiem, par kuru naudu šī banka tika izveidota.

Līdzīgi savulaik tika izdarīts ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārdošanu - izveidojot tādu pārdošanas procedūru un nosacījumus, kas bija pieņemami tikai pāris pircējiem, kuri tādejādi varēja uzspiest savus nosacījumus valdībai, kā rezultātā valstij vajadzēja vēl piemaksāt 25 miljonus latu, lai spētu īstenot šo valdības iecerēto pārdošanas procesu.

Šoreiz valdība šādu savu rīcību pamato ar nepieciešamību atdot banku drošās rokās, taču pēdējā brīdī pati piekrīt pārdot banku nevis šim izraudzītajam un pārbaudītajam pircējam - ASV fondam Ripplewood Holdings, bet gan nu jau citiem „slepeniem investoriem”...

Kas tad ir noticies – vai fondam pēkšņi ir aptrūkusies nauda vai gribēšana nopirkt banku par sev nokaulētu cenu? Kāpēc pēdējā brīdī ir vajadzīgi „citi investori”? Bet pats fonds šajā darījumā nu paiet malā! Tajā paliek vien fiziska persona, kas ir saistīta ar šo fondu.

Vai tas nozīmē, ka fonds ir noraizējies par savu reputāciju, tāpēc pats izvairās iesaistīties šajā darījumā?

Vai arī šis fonds tika izmantots tikai kā skaists piesegs, lai beigās nodrošinātu iespēju šiem „citiem investoriem” iegādāties bankas akcijas par izdevīgu cenu? Un kas ir šie investori - vai valdība, pieņemot lēmumu pēkšņi pārdot bankas akcijas citiem pircējiem, vispirms ir lūgusi izvērtēt tos mūsu drošības dienestiem un saņemt to kompetento atzinumu? Jo drošība taču tiek pasniegta kā pats galvenais, kāpēc valdība ir izvēlējusies šādu procedūru.

Visdrīzāk, ka šāda izvērtējuma nebija! Jo tik momentāni tas fiziski nebūtu iespējams pat pasaules varenākajiem dienestiem. Tad kāpēc valdība ir piekritusi šādam darījumam, kas ir pretrunā ar darījuma paustajiem principiem?

Ja tomēr šāds izvērtējums ir valdības rīcībā, tad pamatoti rodas jautājums, pa kuru laiku to ir pagūts izdarīt, ja šie „citi investori” parādījās tikai pēdējā brīdī?

Tad jau sanāk, ka šie „investori” jau sen tika slēpti kāda azotē?!

Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem valdībai būtu jāspēj sniegt sabiedrībai skaidras un pārliecinošas atbildes, ja vien tā nav kārtējā valdības bezatbildība un nekompetence vai afēra, kas atkal var nest daudzu miljonu zaudējumus un neiegūtas peļņas Latvijas valstij un nodokļu maksātājiem - lai novērstu šīs pamatoti radušās bažas, vai notiekošais pārdošanas process ir valsts un Latvijas sabiedrības, nevis kādas finanšu vai politiskās grupas interesēs.

Turklāt, ja arī Citadeles banku ir paredzēts pārdot tāpat kā Liepājas Metalurgu, atliekot apmaksu uz vairākiem gadiem, tad, parēķinot sagaidāmo bankas peļņu, kura nozīmīgi pieaugs pēc bankas pārdošanas, jo bankai tiks noņemti pašreizējie nozīmīgie darbības ierobežojumi, var sanākt tā, ka šie „citi investori” nopirks banku nevis par savu, bet gan par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, kuru nesaņems budžets kā dividendes, bet gan šie „citi investori” uzreiz pēc bankas pārdošanas.

Varbūt tad tiešām situācijā, kad valdība steidz pārdot sekmīgi strādājošu un labi pelnošu banku ar lieliskām izaugsmes perspektīvām par cenu, kas varbūt pat nesegs vienas tās biroju ēkas celtniecības izmaksas, Latvijai labāk būtu šo procesu uzticēt Eiropas Komisijai?

* 11. Saeimas deputāts, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...