Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas dalīs naudu augstskolās?

Pietiek lasītājs
28.11.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, daudziem Latvijas iedzīvotājiem radusies sajūta kā sliktā murgā, no kura nav iespējams pamosties. Katrās vēlēšanās aizvien jauni protesta balsojumi, bet kļūst tikai sliktāk un sliktāk. Vai tiešām 13. Saeima un tās izveidotā valdība spējīga tikai atražot skaitļa 13 slikto slavu? Šoreiz par vakcināciju nerunāšu, bet arī citās nozarēs notiek neizprotamas lietas. Nogāztie oligarhi kaut kur atpūšas, bet sajūta, ka tik un tā koordinē notiekošo, lai parādītu, kādi tie otri ir idioti.

Piemēram, atmetīsim politkorektumu un pajautāsim, vai viņu drauga Puķina pārziņā jau atdotas Iekšlietu un Izglītības ministrijas? Vai tas, kas šobrīd notiek,  notiek Latvijas vai varbūt tomēr kaimiņos esošās krievu lāča interesēs? Vai Latvijai vispār vēl ir savas intereses jeb palicis tikai nosaukums? Vai orgāniem ir priekšstats, cik dziļi iefiltrējušies attiecīgie kadri? Nu ne jau tikai viens Ādamsons?

Vai tā ir sagadīšanās, ka brīdī, kad sākas provokatoru iniciēts robežkonflikts, par atbildīgo ministri ir iecelta dievs vien zina, kas? Labi, nerunāsim par personu, skatīsimies pēc nepadarītiem darbiem.  Nez kāpēc tiek pārtraukts līgums ar firmu, kas jau pilnībā gatava būvēt žogu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas; ārkārtas situācijā, kad Polijā jau ievainoti policisti, notiek aizbildināšanās ar iepirkuma procedūrām.

Jāpiedzīvo kauns, kad Latvijai jālūdz dāvanas - dzeloņstieples!? Kādreiz bagātā un spēcīgā valsts, ar kādreiz lielām sava zelta rezervēm nevar saražot dzeloņstieples un nemāk uzbūvēt žogu!  Pastaigāsim pa Jūrmalu, kārtīgs žogs ap katru māju. Uz robežas nemāk, nevar…

Tagad, izrādās, tikai nākamā gada februārī varēs sākt žoga izbūvi. Varat minēt, cik jau tā saucamo hidrīdbēgļu būs iekļuvuši Latvijā un kādu postu nodarījuši. Nu nekādi nerodas pārliecība, ka esošā ministre darīs kaut ko, lai to novērstu. Esošajā situācijā ministram uz robežas būtu jāpavada dienas un naktis, tur jāguļ, domājot, ko darīt, lai aizsargātu Latviju.

Atverot Izglītības un zinātnes ministrijas kontaktu lapu, vieni vienīgi uzvārdi kā “krievu laikos”. Izskatās, ka šī ministrija īpaši cenšas, lai sagrautu Latvijas izglītību.

Laba izglītība ir katras nacionālas valsts pamats. Agrāk Latvija bija valsts, kurā katrā ciematā kaut vai pieciem bērniem tika atvērtas skolas. Tagad to vien dzird kā par skolu un augstskolu slēgšanu. Pēdējo trīs gadu laikā izglītība liekas teju iznīcināta.

Vispirms kompetenču izglītība, par ko paši ieviesēji nevar pateikt, kas tas ir. Gandrīz divus gadus bērni nav kārtīgi gājuši skolā, studenti - augstskolā. Krievvalodīgo bērni labāk attālināti mācās Krievijas skolās, studenti - Krievijas augstskolās, varbūt tāpēc aizliedza studentiem mācīties klātienē? Pārprasta integrācijas politika?

Tad vēl šokējošie un haotiskie lēmumi kovida laikā – aizliedzot studentiem ar negatīviem testiem studēt, lai gan skolās mācīties ar tiem atļāva, kā arī citur pasaulē studēt varēja, veicot ātro testu.

Tad lika visiem studentiem obligāti potēties, lai varētu studēt klātienē, ja ne – ej prom vai akadēmiskais gads. Tad atkal aizslēdza augstskolas, lai gan visi jau bija sapotēti. Baidos novērtēt, cik daudz studentu pameta augstskolas un cik daudzi aizbrauca studēt citur. Varbūt tīšām, lai vieglāk aizslēgt? Re, jums jau tāpat nav studentu, un kvalitāte arī slikta. Arī pieredzējuši pasniedzēji pamet augstskolas. Atbrīvo vietas Austrumu bēgļiem?

Lai šos dīvainos lēmumus saprastu, droši vien ir vērts paskatīties, kas dod esošajai ministrei padomus? Kas ir viņas labā roka? Vai šim Štirlicam ir pielaide? Vai abi kopā izraka bedri Šuplinskai, kas vismaz kaut ko mēģināja sakārtot?

Šobrīd esošā augstskolu slēgšanas kampaņa, vispirms ieceļot padomes kā Padomju Savienībā, arī izskatās kā tīša kaitniecība. Augstskolu padomes, kas turpmāk pilnīgi brīvi rīkosies ar augstskolu finansēm un būvniecības projektiem,  tiek veidotas slepus, pārkāpjot pašas ministrijas pieņemtos noteikumus un maldinot sadarbības partnerus.

Piemēram, solīts, ka padomju veidošana būs caurspīdīga un atklāta, bet vēl šobrīd nav publiskots padomju atlases komisiju sastāvs, lai gan steigā izsludinātie konkursi jau noslēdzas. Atklātības nodrošināšanai to par pienākumu uzliek Ministru kabineta izdotie noteikumi. Izsludinātiem konkursiem sākotnēji dotas tikai 10 dienas, lai pieteiktos. Vai saraksti no Puķina un oligarhiem jau saņemti?  Jo sliktāk, jo labāk…?

Attēlā - pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Novērtē šo rakstu:

72
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi