Iesaki rakstu: 
Domāju, daudziem Latvijas iedzīvotājiem radusies sajūta kā sliktā murgā, no kura nav iespējams pamosties. Katrās vēlēšanās aizvien jauni protesta balsojumi, bet kļūst tikai sliktāk un sliktāk. Vai tiešām 13. Saeima un tās izveidotā valdība spējīga tikai atražot skaitļa 13 slikto slavu? Šoreiz par vakcināciju nerunāšu, bet arī citās nozarēs notiek neizprotamas lietas. Nogāztie oligarhi kaut kur atpūšas, bet sajūta, ka tik un tā koordinē notiekošo, lai parādītu, kādi tie otri ir idioti.
Piemēram, atmetīsim politkorektumu un pajautāsim, vai viņu drauga Puķina pārziņā jau atdotas Iekšlietu un Izglītības ministrijas? Vai tas, kas šobrīd notiek, notiek Latvijas vai varbūt tomēr kaimiņos esošās krievu lāča interesēs? Vai Latvijai vispār vēl ir savas intereses jeb palicis tikai nosaukums? Vai orgāniem ir priekšstats, cik dziļi iefiltrējušies attiecīgie kadri? Nu ne jau tikai viens Ādamsons?
Vai tā ir sagadīšanās, ka brīdī, kad sākas provokatoru iniciēts robežkonflikts, par atbildīgo ministri ir iecelta dievs vien zina, kas? Labi, nerunāsim par personu, skatīsimies pēc nepadarītiem darbiem. Nez kāpēc tiek pārtraukts līgums ar firmu, kas jau pilnībā gatava būvēt žogu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas; ārkārtas situācijā, kad Polijā jau ievainoti policisti, notiek aizbildināšanās ar iepirkuma procedūrām.
Jāpiedzīvo kauns, kad Latvijai jālūdz dāvanas - dzeloņstieples!? Kādreiz bagātā un spēcīgā valsts, ar kādreiz lielām sava zelta rezervēm nevar saražot dzeloņstieples un nemāk uzbūvēt žogu! Pastaigāsim pa Jūrmalu, kārtīgs žogs ap katru māju. Uz robežas nemāk, nevar…
Tagad, izrādās, tikai nākamā gada februārī varēs sākt žoga izbūvi. Varat minēt, cik jau tā saucamo hidrīdbēgļu būs iekļuvuši Latvijā un kādu postu nodarījuši. Nu nekādi nerodas pārliecība, ka esošā ministre darīs kaut ko, lai to novērstu. Esošajā situācijā ministram uz robežas būtu jāpavada dienas un naktis, tur jāguļ, domājot, ko darīt, lai aizsargātu Latviju.
Atverot Izglītības un zinātnes ministrijas kontaktu lapu, vieni vienīgi uzvārdi kā “krievu laikos”. Izskatās, ka šī ministrija īpaši cenšas, lai sagrautu Latvijas izglītību.
Laba izglītība ir katras nacionālas valsts pamats. Agrāk Latvija bija valsts, kurā katrā ciematā kaut vai pieciem bērniem tika atvērtas skolas. Tagad to vien dzird kā par skolu un augstskolu slēgšanu. Pēdējo trīs gadu laikā izglītība liekas teju iznīcināta.
Vispirms kompetenču izglītība, par ko paši ieviesēji nevar pateikt, kas tas ir. Gandrīz divus gadus bērni nav kārtīgi gājuši skolā, studenti - augstskolā. Krievvalodīgo bērni labāk attālināti mācās Krievijas skolās, studenti - Krievijas augstskolās, varbūt tāpēc aizliedza studentiem mācīties klātienē? Pārprasta integrācijas politika?
Tad vēl šokējošie un haotiskie lēmumi kovida laikā – aizliedzot studentiem ar negatīviem testiem studēt, lai gan skolās mācīties ar tiem atļāva, kā arī citur pasaulē studēt varēja, veicot ātro testu.
Tad lika visiem studentiem obligāti potēties, lai varētu studēt klātienē, ja ne – ej prom vai akadēmiskais gads. Tad atkal aizslēdza augstskolas, lai gan visi jau bija sapotēti. Baidos novērtēt, cik daudz studentu pameta augstskolas un cik daudzi aizbrauca studēt citur. Varbūt tīšām, lai vieglāk aizslēgt? Re, jums jau tāpat nav studentu, un kvalitāte arī slikta. Arī pieredzējuši pasniedzēji pamet augstskolas. Atbrīvo vietas Austrumu bēgļiem?
Lai šos dīvainos lēmumus saprastu, droši vien ir vērts paskatīties, kas dod esošajai ministrei padomus? Kas ir viņas labā roka? Vai šim Štirlicam ir pielaide? Vai abi kopā izraka bedri Šuplinskai, kas vismaz kaut ko mēģināja sakārtot?
Šobrīd esošā augstskolu slēgšanas kampaņa, vispirms ieceļot padomes kā Padomju Savienībā, arī izskatās kā tīša kaitniecība. Augstskolu padomes, kas turpmāk pilnīgi brīvi rīkosies ar augstskolu finansēm un būvniecības projektiem, tiek veidotas slepus, pārkāpjot pašas ministrijas pieņemtos noteikumus un maldinot sadarbības partnerus.
Piemēram, solīts, ka padomju veidošana būs caurspīdīga un atklāta, bet vēl šobrīd nav publiskots padomju atlases komisiju sastāvs, lai gan steigā izsludinātie konkursi jau noslēdzas. Atklātības nodrošināšanai to par pienākumu uzliek Ministru kabineta izdotie noteikumi. Izsludinātiem konkursiem sākotnēji dotas tikai 10 dienas, lai pieteiktos. Vai saraksti no Puķina un oligarhiem jau saņemti? Jo sliktāk, jo labāk…?
Attēlā - pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
